Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Budžeta nakts kā diskutabla tradīcija © DIENA

Vispirms ir jāsaprot, lai kaut ko kritizētu. To var teikt arī par šogad īpaši kritizēto veidu, kā Saeima ceturtdienas rītā pēc rekordilgām – aptuveni diennakti –, tostarp arī visu nakti ilgušām, debatēm pieņēma jauno valsts budžetu.

Pieminekļi un tūrisms © DIENA

Asajās diskusijās, kas sākās pēc tam, kad Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja vairāku pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, gan pieminekļu aizstāvji, gan aizvākšanas piekritēji jau ir demonstrējuši histēriskus pārspīlējumus un agresīvu vēršanos pret atšķirīgu viedokli.

Aizsardzības ministre mīnu laukā © DIENA

Dīvaina ir mazākais, ko teikt par to, kā no politiskā un sabiedrisko attiecību viedokļa un pēc būtības izskatījās otrdien sasauktā Aizsardzības ministrijas (AM) vadības preses konference par daudzmiljonu iepirkumu armijas nodrošināšanai ar pārtiku.

Salu jautājuma atgriešanās? © DIENA

Pagājušās nedēļas beigās – 2. martā – Argentīna oficiāli informēja Lielbritāniju, ka lauž 2016. gadā ar Londonu parakstīto sadarbības līgumu par Malvinu (Argentīnas nosaukums) jeb Folklenda (britu nosaukums) salu ekonomiskās attīstības jautājumiem.

Politiķiem jādomā par rudeni © DIENA

Situācija ir sarežģīta, taču pesimistu prognozes nav piepildījušās. Šāds secinājums rodas, raugoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem, kas raksturo mūsu valsts ekonomiku un sabiedrības labklājību.

Atklāti par Krieviju, piesardzīgi par Latviju © DIENA

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbības pārskats par 2022. gadu (vismaz tā publiskojamā daļa, kas sarūmējusies 40 lappusēs) ir principā gandrīz pilnīgi veltīts Krievijas agresīvās politikas radītajam apdraudējumam reģionā un tās iebrukumam Ukrainā. Bet ir nianses, kuras gribētos iztirzāt plašāk.

Kādas vīzijas ēnas puses © DIENA

Indijas galvaspilsētā Ņūdeli aizvadītā 20 ekonomiski attīstītāko jeb G20 valstu ārlietu ministru tikšanās kļuva par kārtējo cīņu lauku starp rietumvalstu un attīstības valstu politiķiem.

Vajag valstisku stratēģiju © DIENA

Nesen plašu uzmanību piesaistīja ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja paustais Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, ka "dzīvot laukos ir zināmā mērā ekskluzīvi".

Ne gluži miera iniciatīvas © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē Ķīna publiskoja savu konflikta Ukrainā noregulējuma plānu. Dokuments sastāv no 12 vispārīgiem punktiem, bet tā galvenais vēstījums ir par nepieciešamību abām pusēm pārtraukt karadarbību un sākt sarunas bez iepriekšējiem priekšnosacījumiem.

Par streiku tradīcijām © DIENA

Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš intervijā LTV, komentējot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) brīdinājumu par pedagogu iespējamo streiku aprīlī, pauda aicinājumu – meklējot risinājumus pedagogu nodarbinātības jautājumos, LIZDA sarunās ar valdību varētu mazāk nākt ar kareivīgu, bet vairāk ar produktīvu stāju.

Sadarboties, nevis traucēt © DIENA

Valdības un, plašāk raugoties, valsts pārvaldes attieksme pret uzņēmējiem, tāpat kā uzņēmēju attieksme pret valsts sektoru, mēdz izpausties visai daudzveidīgi.

Teherānas izvēle © DIENA

Krievijas izvērstās karadarbības Ukrainā dēļ maz uzmanības pēdējās dienās tika pievērsts notikumam, kas jau ir atstājis un turpinās atstāt ietekmi uz dažāda mēroga ģeopolitiskajiem procesiem, – Irānas prezidenta Ebrāhīma Raisī oficiālajai vizītei Ķīnā, pirmajai pēdējo 20 gadu laikā.

Kādai jāizskatās Krievijas sakāvei © DIENA

Aizvadītā gada laikā, kopš ukraiņu tautu piemeklējusi lielā nelaime, tās aprises Rietumu pasaules apziņā ir evolucionējušas aulekšiem.

Kara gada sniegtā pieredze © DIENA

Piektdien, 24. februārī, apritēs gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Mums Latvijā šis gads ļāvis lepoties ar sabiedrības vairākuma spēju būt vienotam, atbalstot Ukrainu, un ir arī ļāvis ieraudzīt daudzu citu valstu solidarizēšanos ar Ukrainas nāciju.

Lai skolas neražotu aizvainotos © DIENA

Nekādā mērā neapšaubot, ka Saeimas lēmums par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā bijis vienīgais pareizais, kas caur īslaicīgām grūtībām pieliks punktu valstij bīstamajai divvalodības uzturēšanai, nevar neatzīt, ka šīs politikas ieviešana ir neskaidra un rada bažas.

Krievija paaugstina likmes © DIENA

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, vakar sakot runu valsts Federālajai sapulcei (Krievijas parlamenta abu palātu deputātiem un valsts augstākajām amatpersonām, kā arī lūgtajiem viesiem), lika saprast, ka Maskava ir gatava kā ilgai karadarbībai Ukrainā, tā ilgstošai ģeopolitiskai konfrontācijai ar Rietumiem.

Amatpersonām īsti netic © DIENA

Latvijas sabiedrības uzticēšanās amatpersonām ir zemā līmenī, un būtiski uzlabojumi nav vērojami.

Ģeopolitiski piemirstās Filipīnas © DIENA

Februāra sākumā Klusā okeāna salu valsti Filipīnas apmeklēja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, un par šīs vizītes rezultātu kļuva viņa paziņojums par ASV bruņoto spēku piekļuves Filipīnu militārajiem objektiem paplašināšanu. Dažas dienas vēlāk savukārt izskanēja ziņa par sadursmi starp Filipīnu un Ķīnas karakuģiem Dienvidķīnas jūrā, kur abām šīm valstīm ir teritoriālas pretenzijas.

Kučinska pēcvēlēšanu bailes © DIENA

Priekšvēlēšanu kampaņas iedrošināts, tagadējais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) pērn augustā Saeimā nobalsoja par principiāliem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz, ka Krievijas pilsoņi, kuri līdz šī gada 1. septembrim nebūs iesnieguši valsts valodas zināšanu apliecinājumu, zaudēs uzturēšanās atļauju Latvijā. Tagad, jau iekšlietu ministra amatā nonācis, Kučinskis ir tā pārbijies no izraidāmo rindas uz Krievijas robežas, ka ir gatavs drīzāk atzīties priekšvēlēšanu prāta aptumsumā nekā nodrošināt paša pieņemtā likuma izpildi.

Lietuvas tālredzīgā izvēle © DIENA

Latvijas dienvidu kaimiņvalsts Lietuva šodien, 16. februārī, svin Valsts atjaunošanas dienu.

Cīņa par Āfrikas labvēlību © DIENA

Divas viena otrai sekojušas Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova diplomātiskās turnejas Āfrikas valstīs ir kārtējais atgādinājums par to, kāda cīņa rit starp lielvalstīm par Āfrikas valstu simpātijām un ietekmi šajā kontinentā.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati rāda, ka 2022. gadā piedzima 15 535 bērni, kas ir viszemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā un par 10,8% jeb 1885 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021.

Bezdarba līmenis janvāra beigās Latvijā, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, bija 6,3%.

Janvārī Spāniju apmeklēja Francijas delegācija ar valsts prezidentu Emanuelu Makronu priekšgalā, bet par vizītes rezultātu kļuva jaunas starpvalstu jeb Barselonas vienošanās parakstīšana, kuras ietvaros tiek regulēts būtībā viss Parīzes un Madrides attiecību spektrs.

Janvārī notikušajā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas piena grupas sēdē izskanēja skarba prognoze, kas liek aizdomāties – cik lielā mērā Latvijas ierēdniecība un politiķi ir gatavi aizstāvēt mūsu valsts uzņēmēju, lauksaimnieku, beigu beigās – katra individuālā cilvēka intereses.

Tikai 4% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Par pēdējo dienu vienu no galvenajiem kā ASV iekšpolitiskajiem, tā starptautiskās politikas notikumiem kļuva Ķīnas aerostata jeb gaisa balona parādīšanās ASV debesīs, pie kam aerostats nesteidzīgi pārlidoja virkni ASV militāro objektu.

Neskatoties uz optimistisko valdības noskaņojumu, salīdzinoši raiti noklausoties finanšu ministra ziņojumu par jaunā valsts budžeta projektu, ko pieņēma faktiski bez garām un plašām debatēm un strīdiem, gana skaidrs, ka šis noteikti nav attīstības budžets. Turklāt pirmšķietami nojaušams, ka virkne patiesi akūtu vajadzību paliks bez nepieciešamā finansējuma un attiecīgi – bez iespējām kvalitatīvi funkcionēt.

Eiropas Parlaments (EP) februāra sākumā pieņēma Nostāju par politiskās reklāmas noteikumu priekšlikumu.

Vakar Irāna Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) apsūdzēja Izraēlu 29. janvārī notikušā bezpilota lidaparātu uzbrukumā vienam no valsts militāri rūpnieciskā kompleksa objektiem valsts vidienes pilsētā Isfahānā. Uzbrukumā būtiski postījumi netika nodarīti, taču, tā kā tas notika uzreiz pēc Irānas vidienē piedzīvotās zemestrīces, atsevišķi plašsaziņas līdzekļi pasteidzās paziņot pat par liela mēroga kara sākšanos.

Šodien