Politiķu un dažādu nozaru pārstāvju izteikumi par to, ka Latvijas darba tirgus plašāk jāatver viesstrādniekiem, šoruden ir izpelnījušies asu reakciju sabiedrībā.
Virspusējība, ar kādu medijos
un politiskajās aprindās
apspriež jauno Nacionālās
drošības koncepciju, ir vēl
viens apstiprinājums, ka ar
procedūru, kādā tā tiek izstrādāta, pieņemta, bet galvenais – iestrādāta
konkrētā rīcībpolitikā –, kaut kas ir galīgi
greizi.
Mērenais ASV republikānis
Kevins Makartijs šonedēļ
kļuva par pirmo ASV
Kongresa Pārstāvju palātas
jeb apakšpalātas spīkeru
tās vēsturē, kurš zaudējis
amatu neuzticības balsojuma rezultātā.
Septembra otrajā pusē Ņujorkā aizvadītās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 78. sesijas viena no galvenajām tēmām bija virknes valstu aicinājumi reformēt ANO pārvaldības sistēmu – pirmām kārtām jau ANO Drošības padomi un tās pastāvīgo dalībvalstu (ASV, Lielbritānijas, Francijas, Ķīnas un Krievijas) veto tiesības, kā arī organizācijas statūtus.
Pirmie partiju reitingi pēc mēnešiem ilgās jezgas ap valdības koalīcijas nomaiņu parāda, ka lielākās zaudētājas no visa šī bijušas divas partijas, kuru vēlētājs gaidīja un nav sagaidījis apmierinošu izskaidrojumu tam, kāpēc šī juku vasara ar maz un vēl mazāk ticamu blēņu runāšanu vispār bija vajadzīga. Un tās ir Jaunā Vienotība (JV) un Apvienotais saraksts (AS), kas piedzīvojušas attiecīgi 2,6 un 0,5 procentpunktu kritumu.
Saeima ir apstiprinājusi Nacionālās drošības koncepciju, kas līdz ar citiem nosacījumiem paredz to, ka no 2026. gada Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt latviešu valodā un citās valodās, kuras ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Valsts finansējums vairs netiks atvēlēts satura veidošanai krievu valodā.
Iepriekšējās nedēļas beigās Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Parīze atsauc vēstnieku no Nigēras galvaspilsētas Niamejas un ka Nigēru pamet arī vēstniecības diplomātiskais personāls. Tāpat Francija līdz gada beigām izvedīs no Nigēras tajā dislocētos savus karavīrus.
Domājams, satiksmes ministram Kasparam Briškenam "ļaunvēļi" vēl ilgi ar ironijas piedevu pieminēs gana plaši izskanējušo paziņojumu par panākto vienošanos ar Rīgas lidostas vadību par autobusa pieturas pārcelšanu.
Diskusijas par to, ka skolās kā
otrā svešvaloda jāmāca kāda
no Eiropas Savienības (ES)
dalībvalstu valodām, izgaismo
mūsu sabiedrībā risināmās
problēmas.
Kad Evikas Siliņas valdībai jau
tapšanas stadijā piedēvēja
riskus, teiksim tā, pamatīgi
mīkstināt pēdējā pusotra gada
laikā pastiprināto kursu uz
okupācijas seku krieviskā
mantojuma izstumšanu, tas brīžam izskatījās pēc pārspīlētiem centieniem demonizēt
koalīcijas partneri – Progresīvos.
Vairāk nekā puse – 54% – iedzīvotāju uzskata, ka mūsu valsts "pastāv bez lielām izmaiņām", 19% ir pārliecināti, ka Latvija "pilnveidojas un attīstās", bet gandrīz tikpat – 20% – domā, ka valsts "atrodas savā norietā".
Vakar pēc diennakti ilgas
Azerbaidžānas īstenotas
oficiāli antiteroristiskas
operācijas, bet pēc būtības,
protams, militārās ofensīvas
rezultātā par pilnīgu kapitulāciju paziņoja trīs gadu desmitus pastāvējušās, pašpasludinātās armēņu Arcahas republikas (Kalnu Karabahas) vadība.
Patiesos iemeslus, kā dēļ pamatīgās finanšu problēmās nonākusi
Rēzeknes pilsētas pašvaldība,
noteikti ar laiku uzzināsim, kad
viss skandalozais process būs
noslēdzies.
Jaunās valdības deklarācijā ir lasāms solījums paaugstināt "Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli".
Pavisam drīz, 30. septembrī, Slovākijā gaidāmas Nacionālās padomes (valsts parlamenta) ārkārtas vēlēšanas, par kurām virkne ekspertu un Rietumvalstu vadošo plašsaziņas līdzekļu jau pauduši bažas, ka to rezultātā Eiropā var parādīties vēl viena neliberālā demokrātija un ka par vēlēšanu rezultātu var kļūt izmaiņas Slovākijas līdzšinējā attieksmē pret karadarbību Ukrainā.
Tagad jau Ministru prezidente Evika Siliņa piektdien no rīta pēc jaunās valdības deklarācijas parakstīšanas, bet vēl pirms valdības apstiprināšanas Saeimā sociālajā vietnē X (iepriekš – Twitter) publicēja ierakstu, kurā, manuprāt, pati būtiskākā daļa ir pats pēdējais teikums.
Portālā Manabalss.lv notiek parakstu vākšana par Naktsmiera likumu. Šis likums varētu regulēt izklaides biznesa darbību, jo patlaban "iedzīvotāju naktsmieru traucē izklaides vietas, kas ducina basus līdz rītausmai. Pasākumi un koncerti bez skaņas un laika ierobežojumiem." Iecerēts, ka Naktsmiera likums noteiks – "naktsmiers iestājas plkst. 23.00 un ilgst līdz 6.00".
Virkne publikāciju ASV Demokrātisko partiju atbalstošajos plašsaziņas līdzekļos liecina – partija aktīvi meklē pašreizējā prezidenta Džo Baidena nomainītāju pirms 2024. gada novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.
Apzināti vai neapzināti – secinājumu izdarīšana lai paliek vēstures pētniekiem pēc daudziem gadiem – demisionējušais premjers Krišjānis Kariņš bija izlēmis visai simboliski noslēgt savu pirmšķietami pēdējo dienu Ministru prezidenta amatā (protams, ja piektdien ieplānotajā Saeimas ārkārtas sēdē parlamentārieši patiešām apstiprinās Evikas Siliņas veidoto valdību).
Otrdienas rītā saņemtā ziņa, ka notikusi kratīšana Valmieras domē un aizturēts pilsētas mērs – korupcijas apkarotāju redzeslokā jau sen nonākušais Jānis Baiks, atstāj zīmogu uz jaunās valdības tapšanu.
Kiberdrošības jautājumi atrodas
vairāku ministriju pārziņā, un
jācer, ka jaunā valdība kiberdrošības stiprināšanu iekļaus
savu svarīgāko kopīgo prioritāšu sarakstā
Ziemeļkorejas līdera Kima Čen Una gaidāmās vizītes Krievijā (formāli – Krievijas Tālo Austrumu ekonomikas foruma apmeklēšana) sekas, visticamāk, būs daudz tālejošākas nekā tikai ekonomiskās sadarbības ar Maskavu attīstīšana, apejot starptautiskās sankcijas, kā arī sarunu par bruņojuma piegādēm Krievijai risināšana.
Pat neieslīgstot konkrētu personāliju iztirzāšanā, topošās jaunās valdības sastāva pirmās aprises neiedvesmo, un arī Latvijai tik vajadzīgo iedvesmu izrāvienam tās nesola.
Vērojot jaunas valdošās koalīcijas veidošanos, rodas bažas,
vai nākamās valdības prioritātes ekonomikā būs vērstas uz
vietējo uzņēmumu rašanos un
izaugsmi.
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Krievijā un tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir apliecinājums tam, ka nepamatotas ir izrādījušās cerības – Erdogans pēc atkārtotas ievēlēšanas varētu mainīt attieksmi pret Maskavu un atgriezties Rietumvalstu orbītā, pārstājot sēdēt uz diviem krēsliem.
Domājams, četrdesmitgadnieku paaudze atceras, ka 90. gadu beigās viens no Latvijas lielākajiem biediem bija EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Maksa van der Stūla kārtējā neapmierinātība ar mūsu politiku valodas jautājumā.