Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) neatbalsta nodokļu celšanu valsts sektorā nodarbināto algu celšanai, izriet no viņa sacītā šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes.
Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, no kurām Latvijā tā bija ceturtā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.
No šodienas valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga ir paaugstināta no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro, paredz pērn valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu. Tāpat no šī gada mediķu zemākā darba samaksa pieaugs par 25%, tādējādi nodrošinot Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās prasības par pakāpenisku atalgojuma pieaugumu.
Lai arī līdz šim Covid-19 izraisītā krīze nav būtiski ietekmējusi bezdarba rādītājus, pandēmijas lielākā ietekme uz atalgojumu un bezdarbu vēl ir tikai gaidāma, jo ziema dažās nozarēs būs ļoti grūta, intervijā aģentūrai LETA prognozēja personālatlases kompānijas Amrop vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa.
Jau iepriekš vēstīts, ka 2019. gadā vidējā bruto darba alga sievietēm mūsu valstī bijusi par 15,9% zemāka nekā vīriešiem. Šī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ik gadu publiskotā statistika, kā jau ierasts, kļūst par pamatu vismaz dažām kaismīgām diskusijām par to, ka ir taču beidzot kas jādara, lai ar šo netaisnību cīnītos.
Covid-19 atnākšana ir nodarījusi pasaules un arī tieši Latvijas tautsaimniecībai visai ievērojamus postījumus, bet tomēr nav spējusi apturēt kopējā algu līmeņa pieaugumu mūsu valstī.
Koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatība, kas vērojama daudzviet pasaulē, Latvijā atbalsojās ne tikai ar pavasarī visai strauji pieaugošo bezdarbu, bet arī ar izmaiņām atalgojuma struktūrā. Šobrīd galvenais jautājums ir par to, vai izmaiņas, ko nesis gada otrais ceturksnis, ir uz palikšanu, vai arī pēdējā laikā vērojamā makroekonomikas datu uzlabošanās veicinās to, ka ienākumi atkal palielināsies.
Minimālā alga Latvijā ir jāceļ, taču tas jādara pakāpeniski, nevis ar strauju lēcienu. Tā par portālā Mana balss reģistrēto iniciatīvu, par kuru jau sākta parakstu vākšana, paaugstināt minimālo algu līdz 630 eiro, teic Dienas aptaujātie eksperti.
Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieceri, ka turpmāk uzņēmumiem, kas maksā būtiski mazākas algas nekā vidēji nozarē (faktiski runa ir par minimālo algu), būs jāpierāda zemo algu pamatotība, Dienas aptaujāto uzņēmēju attieksme ir duāla. No vienas puses, nozaru asociācijas izprot vēlmi tādējādi ''izķert'' aplokšņu algu maksātājus, no otras – ir bažas, vai tas nebūs pārāk liels administratīvais slogs, piemēram, maziem uzņēmumiem, kas objektīvi vairāk par minimālo algu nevar atļauties maksāt.
Lai veiksmīgāk cīnītos ar aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) budžeta likumu paketē iesniegs grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredzēs pienākumu darba devējam turpmāk pierādīt zemo algu aprēķina pamatotību, pirmdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Pēc 2019. gada provizoriskajiem datiem sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 15,9 % mazāka nekā vīriešu, un, salīdzinot ar 2018. gadu, atšķirība pieauga par 1,8 procentpunktiem, portālu Diena.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldē (CSP).
Saņēmis nīgru repliku no pārdevēja piemājas veikalā, grasījos jau atcirst, ka viņam vajadzētu uzlabot savas komunikācijas prasmes ar veikala klientiem. Taču, pirms ko pateicu, atcerējos, ka sludinājums par pārdevēju vakancēm šajā veikalā ir redzams jau gandrīz divus gadus. Jāsecina, ka veikalā vienkārši trūkst darbinieku un arī šis cilvēks, visticamāk, saņem tikai minimālo algu vai tuvu tai. Tāpēc nav vērts atbildēt vai iet skaidroties ar veikala vadību, jo situācijā, kad darba devējam nav kas strādā, viņš arī nevar neko vairāk prasīt kā tikai pamatpienākumu izpildi.