Laika ziņas
Šodien
Pērkona negaiss

SestDienas salons

Neapgrūtināt sevi ar depi © DIENA(4)

Mēs esam krietna tauta, un, ja cits citu vairāk slavētu, tas kļūtu populārāk, ir pārliecināta reklāmas speciāliste Una Rozenbauma (39), kura stāsta arī par to, kāpēc ir feministe un kāpēc četri bērni viņai netraucē būt priekšniecei.

Neatņemsim internetu, ja pastučīsiet © DIENA(25)

Režisors Alvis Hermanis par to, kāpēc viņa aktieri uzzinājuši vairāk nekā īstā VDK izpētes komisija, par izšķirošo etīdi izrādes Vēstures izpētes komisija tapšanā un par tiem, kurus nevar nospiest uz ceļiem.

Dzīves glezna ar Kazu fonā © DIENA(5)

Uzņēmusi filmu Kaza kāpa debesīs par Kazas paaudzi, kinorežisore Laima Žurgina stāsta par to, kāpēc pēckara bērni grib labi ģērbties un skaisti izskatīties, par atvainošanos Jurim Zvirgzdiņam un par dvēseles pieredzes nozīmi.

Labāk tērēt filmai nekā tankam © DIENA(3)

1949. gada deportācijām veltītās mākslas filmas Pelni sniegā producents Žilvins Naujoks par to, kāpēc viņš netaisa filmas, kuras neviens neskatās, kāpēc baltiešu trimdai vēsture rūp vairāk nekā dzimtenē palikušajiem, un par Austrumeiropas akcentu.

Mums viss ātri apnīk © DIENA(8)

Cimdara labā roka Kristīne Bērziņa par kandidēšanu uz Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatu, demokrātijas vecmodīgumu un to, kāpēc e-vēlēšanas nepalielina balsojušo procentu.

Sievišķīgi un vienlīdzīgi. Saruna ar Ināru Kehri © DIENA

Kā pirmā mēģinājusi mainīt cirka virzienu Rīgā, Ināra Kehre (31) tagad profesionālās lietas uz kādu laiku atstās kolēģu ziņā, lai ļautos personīgās dzīves pagriezieniem. Sarunā ar SestDienu viņa stāsta gan par ģimeni un darbu, sieviešu spēku un vienlīdzības svarīgumu, gan savas ietekmes apzināšanos un neiesaistīšanos citu cīņās

Mūsu sāpju loģika © DIENA(14)

Pētnieks Deniss Hanovs bažījas, ka, atražojot stereotipus un nepārvarot vēsturiskās traumas, mēs turpinām Latvijas iedzīvotāju nesaprašanās ciklu un ignorējam svarīgākos jautājumus.

Astotā pasaules brīnuma nebūs © DIENA(29)

Diezgan maz runājam par to, kas notiek politikā un sabiedrībā, politikas idejiskā un ideoloģiskā odere mums ir sadilusi – šādu pirmajā brīdī it kā paradoksālu secinājumu izsaka Latvijas Universitātes prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā, politologs Jānis Ikstens. Un savam apgalvojumam min piemēru, ka Ungārijas premjers Viktors Orbans nupat nācis klajā ar ideju, ka četru bērnu māmiņām nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Cits latviešu stāsts © DIENA(5)

Jaunā Rīga teātra (JRT) aktrise Elita Kļaviņa pabeigusi režijas studijas Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā filmu skolā, un nule kā uz ekrāniem nonākusi - viņas dokumentālā filma Zorjana Horobraja (2019). Viņas izpētes objekts – mūsdienu cilvēks un dzīve. Līdzību ar savu domubiedru – JRT aktieru ansambļa un Alvja Hermaņa – attīstīto latviešu dzīvesstāstu žanru režisore nenoliedz un apzinās, ka sekos salīdzinājumi un paralēļu vilkšana, tomēr, uzlūkojot Horobraju jeb Drosmīgo ģimeni, neapzināti šī metode bijusi klātesoša. "Man tā ir absolūtā definīcija: rūpīga izpēte, lai iznāktu no sterilās vides, teātra un pašas galvas, dodoties pie cilvēkiem," viņa saka.

Dalīšanās kāre © DIENA

Nevarētu teikt, ka ikdienā Dienā mums ar vienu no KDi vadītājām, kultūras žurnālisti un teātra kritiķi Undīni Adamaiti, nebūtu laika parunāt, es ne reizi vien pēc kādas izrādes noskatīšanās aplaimoju viņu ar saviem kategoriskajiem spriedumiem, un viņa mani uzklausa pacietīgi kā dakteris slimnieku, kurš viņam klāsta internetā atrastās atziņas par to, kā viņa slimība būtu jāārstē. Tomēr Normunda Naumaņa balvas piešķiršana ir labs iegansts parunāt vairāk gan par teātri, gan Undīni pašu. Kritiķu prestižs Latvijā tagad ir cēlies – tāds ir viens no secinājumiem, kas radās mūsu sarunā. Man viens no atklājumiem bija Undīnes stāstītais, ka skolas laikā viņa vienubrīd Darela iespaidā gribējusi kļūt par zooloģi.

Pačaloties čūskuvārdos © DIENA(3)

Par mūsdienu igauņu literatūras klasiķi dēvētā Andrusa Kivirehka (48) darbos par joku plēsējiem pārtop čūskuvārdos šņācošas odzes, dievs ar mazo burtu un nacionālisma saknenis Ivans Vāvere. Tomēr, pēc rakstnieka domām, humoru analizēt nevajag.

Lancmaņa vietā © DIENA(3)

Stājusies Imanta Lancmaņa vietā, Rundāles pils muzeja jaunā direktore Laura Lūse aicina pils atmosfēru izbaudīt ziemā, stāsta, ko pilī darīs nākamos 40 gadus un kāpēc viņa negribētu dzīvot citos laikos.

Sliktāk vienmēr var būt. Saruna ar Uldi Pīlēnu © DIENA(86)

Izdevis grāmatu par savu biznesa vadības pieredzi, viens no Latvijas veiksmīgākajiem ilgtermiņa uzņēmējiem Uldis Pīlēns, atbildot uz jautājumiem, aicina sākt diskusijas par Latvijas demokrātijas glābšanu un atklāj, kas labklājībai var būt bīstams.

Latvija, ko vienmēr varēs atvērt © DIENA(4)

Protams, dāvana valsts simtgadei, turklāt vai tik ne pati smagākā dāvana daudzo šoruden iznākušo smago un nopietno grāmatu klāstā ir ārsta un ekspolitiķa, bijušā Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētāja Pētera Apiņa fotogrāmata Latvijai 100 – gandrīz četri kilogrami, daudzu cilvēku uzņemti četrtūkstoš attēli, pa diviem atvērumiem katram valsts gadam, svarīgākajiem – pa trim.