Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Finanses

Jūnijs atnes straujāko gada inflācijas tempu šogad

Jūnijs atnesis straujāko gada inflāciju šogad – gada inflācijas temps sasniedzis 2,8%. Preču cenu izaugsme paātrinājās līdz 2,5% gada laikā, kamēr pakalpojumu cenu gada izaugsme bija 3,3%, kas ir līdzīgs temps kā iepriekš. Turpmākajos mēnešos varam sagaidīt līdzīgu vai nedaudz straujāku inflāciju, proti, gada inflācijas tempi svārstīsies tuvu 3% atzīmei.

Cenu lēciens pirms stabila trijnieka

Gada inflācija aizvadītajā mēnesī ievērojami pieauga – no 2,3% maijā līdz 2,8% jūnijā. Parasti šajā mēnesī cenu pieaugums ir ļoti neliels (vidēji 0,2% iepriekšējos septiņos gados), bet šoreiz mēneša inflācija bija lielākā kopš 2008. gada.

Soli tuvāk trauksmei © DIENA(2)

Ieilgušais zemo procentu likmju laikmets, kas radās, centrālajām bankām īstenojot ekonomikas stimulēšanas pasākumus, tuvojas savai izskaņai un atsevišķās valstīs to jau ir piedzīvojis. No vienas puses, tas liecina par ekonomikas nostiprināšanos, jo monetārajām iestādēm vairs nav jābaidās par deflācijas draudiem, kuriem īstenojoties ekonomika atkal grimst krīzē, bet, no otras puses, tas draud ar jaunām finansiālām nepatikšanām.

Ekonomika labvēlīga, lai turpmāk nebaltai dienai tiktu nolikts vairāk © DIENA(11)

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes aktuāls ir jautājums par iedzīvotāju finanšu prasmēm, arī tēriņu sabalansēšanu ar uzkrājumiem un krāšanas kultūru kopumā. Nav liela māka nopirkt, piemēram, iPhone, izmantojot patēriņa kredītu. Daudz lielāka māka ir ierobežotas rocības apstākļos sabalansēt ģimenes budžetu un naudu atlikt arī nākotnei.

Likmes aizvien būs zemas © DIENA(2)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) pagājušajā nedēļā pieņemtie lēmumi sevišķu pārsteigumu nesagādā un vērtējami kā atbilstoši pašreizējai ekonomikas situācijai valūtas zonas dalībvalstīs. Tiesa, šī situācija dažādu valstu starpā visai kardināli atšķiras – piemēram, Vācija turpina doties savas tautsaimniecības pārkaršanas virzienā, un Itālijai var draudēt visai lielas finansiālas nepatikšanas, par ko liecina pēdējo pāris mēnešu laikā vērojamais valsts obligāciju cenu kritums. Tā kā situācija ir diametrāli pretēja, tad arī Centrālajai bankai jāveltī daudz enerģijas manevrēšanai, lai nonāktu pie kompromisa lēmumiem, kas kaut puslīdz pieņemami visām iesaistītajām pusēm, līdz ar to monetārie lēmumi ir visai piesardzīgi.

Eksports atkal pilnās burās?(1)

Pēc krituma martā preču eksports aprīlī atguvās ar uzviju. Preču eksporta vērtība uzrādīja jaudīgu 15,3% pieaugumu, salīdzinot ar gadu iepriekš. Galvenie eksporta izaugsmes virzītāji bija koks un tā izstrādājumi, graudaugu produkti, kā arī mehānismi un mehāniskās ierīces. Tomēr līdzīgi kā martā arī aprīlī lielu lomu spēlēja bāzes efekts. Pērn aprīlī eksports nedaudz savārga, radot labāku atspērienu izaugsmei šī gada aprīlī. Līdz ar to 15,3% pieaugums nav tik iespaidīgs, kā sākotnēji šķiet.

Atvilkt investoru naudu © DIENA(4)

Vēlēšanu tuvošanās partijām tradicionāli rada papildu dzinuli nesabojāt savu tēlu vēlētāju acīs. Tomēr pieņemtie lēmumi, kuri orientēti uz vēlmi lieku reizi neaizkaitināt savu elektorātu, ne vienmēr vērtējami kā racionāli, uz sabiedrības labklājības līmeņa celšanu tendēti lēmumi.

Ekonomists: Latvijas ekonomika stabili aug, bet pozitīvi pārsteigumi ir maz ticami(2)

Baltijas reģionā trupinās laba ekonomikas izaugsme, un pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir augusi par 4,2% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, tādējādi apsteidzot gan Lietuvu, gan Igauniju. Tas ir ļoti labs rezultāts, it īpaši ņemot vērā problēmas banku nozarē un tranzīta kravu tālāku samazinājumu. Tomēr šī ekonomikas cikla augstākajam punktam, visticamāk, esam garām, pozitīvu pārsteigumu potenciāls gada otrajā pusē ir ļoti ierobežots.

Ekonomiste: Internetā iepērkamies salīdzinoši maz

Mazumtirdzniecība aprīlī turpināja augt, taču temps kļuva lēnāks. Pārdošanas apjomi pieauga par 3,1% (kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar pērno aprīli. Tas ir lēnākais pieauguma temps pēdējā gada laikā. Lēnāk auga gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan arī auto degvielas tirdzniecība.

Aprīlī tirdzniecībā atslābums pēc gatavošanās Lieldienām

Pārdošanas apjoms martā un aprīlī mēdz "staigāt" līdz ar Lieldienu datumu, tā tas ir noticis arī šogad. Ja martā pārtikas pārdošanas kāpums gada griezumā bija 6,7%, kas ir ļoti augsts rādītājs šajā kategorijā, tad aprīlī tas noplaka līdz 2,1%. Lieldienas šogad bija 1. un 2. aprīlī, bet redzams, ka galvenos gatavošanās darbus veica pirms tam.

Čaulas tiek saņemtas spīlēs © DIENA(1)

Pēdējie mēneši Latvijas banku sektorā aizvadīti nervozākā gaisotnē nekā iepriekš. Saistībā ar ABLV bankas darbības pārtraukšanu un pēc tam visai skaļi deklarēto cīņu ar neskaidras izcelsmes naudu Latvijas komercbankās finanšu sektors piedzīvojis lielāko satraukumu kopš krīzes pagājušās desmitgades izskaņā.

Ātra izaugsme, stabila inflācija

Gada inflācija aprīlī nedaudz "atsēdusies" – līdz 2%. Lēnāk augušas gan preču, gan pakalpojumu cenas. Preču cenas pieaugušas par 1,5%, bet pakalpojumu – par 3,3%. Par spīti tam nākamajos mēnešos gaidāms nedaudz straujāks cenu kāpums.

Banku nedienas neapstādina Latvijas tautsaimniecības izaugsmi © DIENA(9)

Lai arī vēl pirms pāris mēnešiem vairāki ekonomikas eksperti izteica viedokli, ka saistībā ar ABLV Bank nedienām skats uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi kļūst pesimistiskāks, mūsu valsts ekonomikai gada pirmajos trijos mēnešos izdevies tikt pie straujākas izaugsmes nekā pagājušā gada pēdējā ceturksnī, kad prognozes par strauju nerezidentu naudas aizplūšanu no komercbankām netika dzirdētas.

Kāpums būvniecībā kompensē kritumu finanšu sektorā

Šī gada sākumā ekonomika ir turpinājusi strauji augt. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 4. ceturksni, šī gada pirmajos trīs mēnešos IKP pieauga par 1,7% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Savukārt, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, IKP palielinājās par 4,3% (neizlīdzināti dati). Fantastiski strauji ir augusi būvniecība (+35%). Citos sektoros, kā piemēram, mazumtirdzniecībā (+5%) un rūpniecībā (+3%) izaugsme kļuvusi mērenāka, bet tā joprojām ir ļoti laba.

Strautiņš: Ekonomika aug būvlaukumos

Šī gada sākumā Latvijas ekonomika saglabāja pērn uzņemto straujo tempu. IKP pieaugums 1. ceturksnī gada griezumā saskaņā ar ātro (provizorisko) novērtējumu bija 4,3%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos (kas ņem vērā darbadienu skaita atšķirības): 5,2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,7%. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums gan ceturkšņa, gan gada griezumā ir otrs straujākais vismaz sešu gadu laikā. Iespējams, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1. ceturksnī, taču visdrīzāk vismaz par 4%.

Inerce dzen ekonomiku uz priekšu(3)

Par spīti satricinājumiem finanšu nozarē, nervozitāti globālo notikumu ietekmē, tai skaitā par starptautiskās tirdzniecības kariem, gada 1. ceturksnī Latvijas IKP ir audzis par 4,3%.

Ienākumu kāpums ļauj iedzīvotājiem pirkt vairāk(5)

Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi pēc neliela vājuma februārī atsāka augt straujāk marta mēnesī. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apjomi palielinājās par 6,5% (kalendāri izlīdzināti dati). Pieaugums vērojams gan pārtikas (+6,8%), gan nepārtikas (+6.0%), gan arī autodegvielas (+7,3%) pārdošanas apjomos.

Patērētāju apetīte uzlabojas, taču joprojām mērena

Vismaz vēl martā Latvijas patērētājiem finanšu un tranzīta pakalpojumu eksportētāju bēdas bija dziļi vienaldzīgas. Mazumtirdzniecība martā gada griezumā auga par 6,5%, kas ir vairāk par šī gada 1. ceturkšņa un arī pērnā gada vidējo rādītāju.

Portālā Diena.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Tās uzkrāj anonīmus datus par vietnes apmeklējumu, tādējādi palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot portālu, Jūs apliecināt, ka piekrītat šo sīkdatņu izmantošanai, kā arī to iespējamai nodošanai trešajām pusēm. Piekrišanu var atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes Jūsu ierīcēs.