Var apsteigt inflāciju © DIENA(1)
Paredz, ka iedzīvotāju ienākumi apsteigs patēriņa cenu kāpumu.
Finanses
Neaizstājamie blokķēžu žetoni parādās daudzviet © DIENA(2)
Inovatīvais risinājums transformē radošo industriju un smeļ digitālās mākslas ienestos miljonus.
Dolārs uz inflācijas viļņa © DIENA(1)
Likmju celšanu un tūlītēju ASV dolāra kāpumu negaida.
Gaidāma pirkumiem bagāta vasara © DIENA(2)
Apģērbu un apavu mazumtirdzniecība aprīlī gada griezumā augusi par 45,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.
Vairāk pievēršas akcijām © DIENA
Arī Latvijas iedzīvotāji cenšas izmantot straujo kāpumu biržās.
Jāprot (ne)tērēt naudu? © DIENA
Arī valstīs ar augstu atalgojuma līmeni iedzīvotājiem mēdz būt parādi.
Mudina būt piesardzīgiem, ieguldot kriptovalūtā © DIENA
Tiem cilvēkiem, kuri devušies kriptotirgus labirintos, kriptovalūtu cenu svārstības liek ģībt gan no sajūsmas, gan no panikas.
Prognozē nelielu inflāciju © DIENA
Šā gada aprīlī, salīdzinot ar aprīli pērn, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 1,7%, savukārt, salīdzinot ar šī paša gada martu, – par 0,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.
Krītam aizvien dziļāk? © DIENA
Koronavīrusa nedienas turpina vajāt Latvijas tautsaimniecību, tomēr ne tādā mērā, lai ļautos milzīgam pesimismam. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais aprēķins liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī mūsu valsts ekonomika ir piedzīvojusi lielāku kritumu nekā pērn ceturtajā ceturksnī.
Banku sektorā riskanto prognožu laiks © DIENA(1)
Covid-19 atnākšana ir mainījusi ekonomiskos nosacījumus, sagādājot problēmas arī banku sektoram. Galvenās iezīmes varētu būt visai līdzīgas bankām lielajās Rietumu ekonomikās un tepat Latvijā. No vienas puses, bankas piedzīvo naudas plūdus, kas saistīti ar ekonomikas kvantitatīvo stimulēšanu, kura veicina noguldījumu apjomu pieaugumu, no otras puses, šo piesaistīto noguldījumu naudu patlaban ir grūtības izvērst daudzos lielos un kvalitatīvos aizdevumu projektos.
Priekšlaicīga pensiju līdzekļu izņemšana draud ar lielāku nabadzību © DIENA
Pensiju 2. līmenis un tā lietderība Latvijā aizvien bijusi diskutabla tēma, taču arī pie kaimiņiem nav savādāk. Piemēram, Igaunijā jau ilgāku laiku noritējusi diskusija par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu, turklāt leģitīmas kļuvušas ieceres šajā pensiju līmenī uzkrāto izņemt pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, protams, samaksājot atbilstošo nodokli. Eksperti Latvijā šādas ieceres neiesaka īstenot, pretējā gadījumā mūs valsts iedzīvotājiem vecumdienas varētu būt pat stipri skaudrākas, nekā varētu šķist patlaban.
Gan ekonomikai, gan akciju tirgiem © DIENA
Ekonomista Miltona Frīdmena pirms pusgadsimta paustā helikopteru naudas teorija, ka tautsaimniecības stimulēšanu varētu veicināt, mājsaimniecībām vienkārši uzdāvinot naudu, Covid-19 pandēmijas laikā kļuvusi par realitāti.
Bitcoin vērtība pirmo reizi pārsniedz 60 000 dolāru(4)
Kriptovalūtas Bitcoin vērtība sestdien pirmo reizi uz īsu brīdi pārsniegusi 60 000 ASV dolāru.
Bīstamais bitkoinu vilinājums © DIENA(10)
Finanšu tirgus evolūcija, tehnoloģiju attīstība un centrālo banku veidotie naudas plūdi Covid-19 pandēmijas laikā – tie ir faktori, kas veicina aizvien lielāka planētas iedzīvotāju skaita ļaušanos ieguldījumu drudzim.
Reģistrēta holdingkompānija Swedbank Baltics, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci
Reģistrēta holdingkompānija AS Swedbank Baltics, kura kļūs par Baltijā strādājošo Swedbank grupas banku īpašnieci, liecina Firmas.lv informācija.
Pensiju 3. līmenis ļauj balansēt ieguldījumus ar akcijām un obligācijām © DIENA(1)
Zemās procentu likmes, kas faktiski ir izsmēlušas uzkrājumu iespējas, izmantojot konservatīvus finanšu instrumentus, piemēram, banku depozītus, liek plašāk raudzīties uz jauniem naudas ieguldījumu veidiem, domājot, piemēram, par investīcijām pensiju trešajā līmenī.
Pasaulē var pieaugt inflācija © DIENA(13)
Iespaidīgie finanšu stimuli, ko ekonomiskās aktivitātes virzīšanai izmantojušas centrālās bankas un valdības, ir palīdzējuši saglabāt ekonomisko aktivitāti, tādējādi amortizējot negatīvos procesus tautsaimniecībā.
ASV regulators izbeidz izmeklēšanu pret Danske Bank(2)
ASV regulators izbeidzis izmeklēšanu pret Dānijas Danske Bank, un banka, visticamāk, nav pārkāpusi Savienoto Valstu sankcijas, kad tās Igaunijas filiāle apkalpoja transakcijas ar aizdomīgiem finanšu līdzekļiem vairāku miljardu eiro apmērā, vēsta ziņu aģentūra Bloomberg.
Bažas par cenu burbuli © DIENA(2)
Covid-19 krīze nav kaitējusi visiem ekonomikas sektoriem, jo daži, pilnīgi pretēji, ir pat ieguvuši, ļaujot tikt pie bagātības arī lielam skaitam cilvēku, kuri savu laiku īsina, darbojoties biržās un kļūstot par uzņēmumu akcionāriem.
Ekonomikas atjaunošanu nedrīkst atlikt © DIENA(18)
Katrs eiro, ko Latvija iemaksājusi Eiropas Savienības (ES) kopējā finansiālajā saimniecībā, mūsu valstij ir devis četrus eiro, un, lai arī tiek pieļauts, ka nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā, kas plānots no 2021. līdz 2027. gadam, Latvijas ieguvums būs mazāks, ir skaidrs, ka arī turpmāk mūsu valsts no ES iegūst vairāk naudas nekā iemaksās kopējā "katlā". To apstiprina Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā.