Finanses / Diena / Finanses / Diena

Finanses

Kā pasargāt naudu no inflācijas un uzkrāt nākotnei? © DIENA (14)

Ienākumu palielināšanās vismaz daļai sabiedrības radījusi labvēlīgus apstākļus tam, lai pēc dažādu tēriņu segšanas atliktu nauda uzkrājumu veidošanai, turklāt uzkrājumi jāveido, domājot arī par vecumdienām, jo vairākumam Latvijas iedzīvotāju pensiju pirmie divi līmeņi negarantēs vecumdienas, kuras varētu saukt par turīgām.

Laiks svinēt nelielu izaugsmi © DIENA (4)

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada trešo ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. "Faktiskajās cenās IKP trešajā ceturksnī bija 8,1 miljards eiro," vēsta CSP un norāda, ka, salīdzinot ar otro ceturksni, "pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP ir palielinājies par 0,7%".

Aktīvajiem pensiju plāniem ievērojami uzlabojies ienesīgums © DIENA (4)

Globālās tautsaimniecības norises šobrīd ir labvēlīgas tiem otrā pensiju līmeņa plāniem, kuru ienesīgums pamatā tiek veidots, balstoties uz ieguldījumiem akciju tirgū, jeb tā dēvētajiem aktīvajiem pensiju plāniem. Tikmēr konservatīvajiem pensiju plāniem ienesīguma palielināšana ir visai apgrūtinoša, jo Eiropas obligāciju tirgus ienesīgums ir vai nu ļoti zems, vai vispār ir ar mīnusa zīmi.

Peļņas kritums investorus neattur no akciju pirkšanas © DIENA (3)

Aplūkojot jau kopš 2009. gada pavasara ilgstošo akciju cenu augšupejas fāzi pasaules fondu tirgos, nereti var saskarties ar viedokli, ka šis ir viens no visspilgtākajiem un cenu kāpuma ziņā pamanāmākajiem augšupejas cikliem, taču rekordi sasniegti uz visai nepārliecinoša ekonomiskā fona.

Veido finansiālo drošības spilvenu © DIENA (1)

Ekonomiskās aktivitātes un ar tām saistītais darba samaksas pieaugums veicinājis iedzīvotāju interesi par uzkrājumu veidošanu. Par to liecina gan aptauju, gan arī banku tirgus uzrauga dati.

Meklējot lielāko ienesīgumu © DIENA (2)

Šobrīd faktiski neesošs banku termiņnoguldījumu ienesīgums, kuru krietni vien apsteidz Latvijas inflācija, var radīt zināmu dilemmu par to, kā aizsargāt savu uzkrājumu vērtību no pirktspējas zuduma.

Ekonomikas izaugsmes saglabāšanai jācer uz algu kāpumu arī turpmāk © DIENA (9)

Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums par ekonomikas sniegumu trešajā ceturksnī rada piesardzīgu optimismu. Proti, saskaņā ar 30. oktobrī klajā nākušo paziņojumu Latvijas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgajiem trijiem mēnešiem ir pieaugusi par 2,8%. Te jāpiebilst, ka otrajā ceturksnī, salīdzinot ar analogu laika periodu pagājušajā gadā, ekonomiskais pieaugums bijis par procentpunktu lēnāks.

Inflācija varētu mazināties © DIENA

Pasaules tautsaimniecības bremzēšanās kārtējo reizi var kļūt par iemeslu tam, lai globālais patēriņa cenu pieaugums sabremzētos. Šī procesa atskaņas, visticamāk, izjutīsim arī Latvijā. Tas nenozīmē tūlītēju, vispārēju cenu samazināšanos veikalu plauktos vai dažādu pakalpojumu sniedzēju piesūtītajos rēķinos, taču rada potenciālu tam, lai cenu izaugsme piebremzētos.

Ārvalstīs sāk pārdot lētāk © DIENA (2)

Globāla mēroga patērētāju aktivitātes un starptautiskās tirdzniecības bremzēšanās neiet secen arī mūsu rūpnieku makiem. Proti, jau vairākus mēnešus pēc kārtas ir vērojama Latvijas apstrādes rūpniecības eksportētās produkcijas cenu samazināšanās tendence, kas vedina domāt par augošu tirgus piesātinājumu, kura rezultātā konkurence liek samazināt produkcijas cenas.

Ar Āzijas maksājumu karti Eiropā © DIENA (1)

Palielinoties Ķīnas tūristu klātesamībai Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, Swedbank nodrošinājusi iespēju par pirkumiem norēķināties ar Ķīnas maksājumu sistēmas UnionPay izsniegtajām norēķinu kartēm. Kopumā Baltijā ar Ķīnas UnionPay norēķinu kartēm jau ir iespējams apmaksāt pirkumus vairāk nekā 33 000 tirdzniecības vietās, vēsta Swedbank.

Baltijas fondu tirgus akcijas šogad bauda izteiktu investoru labvēlību © DIENA

Samērā labvēlīgais investīciju mikroklimats pasaules akciju tirgos, turklāt uz Eiropas fona straujāka ekonomiskā izaugsme šogad veicinājusi visai labvēlīgu investoru attieksmi pret Baltijas biržās kotētajiem vērtspapīriem. Par to liecina gan gada deviņos mēnešos notikušais ap 11–12% lielais Rīgas un Viļņas biržu indeksu kāpums, gan arī aptuveni 6% vērts Tallinas biržas indeksa pieaugums.

Finanšu paradoksu laiks © DIENA (4)

Pasaules centrālo banku politika, kas ekonomiskās aktivitātes veicināšanai ir vērsta uz procenta likmju samazināšanu, jau iepriekšējos gados ļāva Eiropā parādīties negatīvām noguldījuma likmēm komercbankās.

Volstrīta priecājas par cenu kāpumu par spīti nenoteiktībai ekonomikā © DIENA

Neraugoties uz ekonomiskā fona pasliktināšanos, pasaules finanšu olimpā – ASV fondu tirgū – pēdējās pāris nedēļās bija vērojams akciju cenu kāpums, kura rezultātā biržas indeksi ir pietuvojušies šā gada jūlijā sasniegtajiem vēsturiskajiem maksimumiem. Šis fakts ir interesants gan no tāda viedokļa, ka septembris Volstrītai tradicionāli ir gada sliktākais mēnesis un akciju cenas tā laikā biežāk krīt nekā ceļas, gan arī tāpēc, ka ekonomiskais fons kapitāla vērtspapīru cenu kāpumam var nešķist pārāk pievilcīgs.

LB: Brexit Latvijas IKP var samazināt pat par 1,7 %(2)

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) var samazināt par 0,8 līdz 1,7 procentpunktiem, piektdien preses konferencē paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš mediju pārstāvjus informēja par būtiskākajiem globālajiem notikumiem, kas tieši ietekmē eirozonas ekonomiku, un līdz ar to arī Latviju.

Tautsaimniecības procesi, tostarp dažādu burbuļu veidošanās un pēc tam sekojoša ekonomikas bremzēšanās vai pat kritums nozīmē konjunktūras maiņu arī attiecībā uz dažādiem ieguldījumiem, arī pensiju otrā un trešā līmeņa uzkrājumiem.

Par naudas drošību bankās nav jāuztraucas © DIENA (22)

Pavisam drīz apritēs 11 gadu kopš Volstrītas finanšu milža Lehmans Brothers sabrukuma, ko daudzi uzskata par atskaites punktu iepriekšējai finanšu krīzei. Tiesa gan, jau pirms šīs bankas maksātnespējas pasludināšanas netrūka kredītiestāžu, kuru finansiālās problēmas lika tām pārtraukt darbību. Latvijā banku sektora problēmas galvenokārt varam atcerēties saistībā ar, tā sakot, nacionalizēto Parex banku, kuras finansiālo problēmu segšana valsti iedzina starptautisko aizdevēju valgos, un procesa gala rezultātā iztikas meklējumos no valsts devās prom pat vairāk nekā 100 000 tās darbaspējīgo iedzīvotāju.

Ekonomists: Nākamais gads būs liesāks (6)

Kā liecina jaunākā statistika, gada pirmajā pusē IKP izaugsme ir bijusi 2,4%. Izaugsmes tempu palēnināšanās bija gaidāma, taču daudz līganāk, atbilstoši tam, kas šobrīd vērojams Centrāleiropas valstīs, kur izaugsmes temps, 2. ceturksnī saglabājas 3-5% amplitūdā. Gada pirmā puse Latvijas ekonomikai izrādījās negaidīti vāja, kur pretī Lietuvai un Igaunijai veikums bija labāks nekā gaidīts. Neskatoties uz atšķirībām, kopējā virzība ir uz to, ka nākamais gads būs liesāks par esošo. Otrajā ceturksnī iezīmējas izaugsmes palēnināšanās investīcijās un eksportā. Otrajā ceturksnī ir uzlabojies privātā patēriņa aktivitāte. Taču sagaidu, ka tā pieauguma temps gada otrajā pusē nedaudz nosēdīsies.

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 110 miljoni eiro

No garantēto atlīdzību izmaksu sākuma līdz šim brīdim 22,5 tūkstoši a/s PNB Banka klientu saņēmuši savus finanšu līdzekļus. Kopā no Noguldījumu garantiju fonda (NGF) izmaksāti jau 110 miljoni eiro jeb 39,4% no visas izmaksājamās summas. Pilnīgai garantēto atlīdzību izmaksai a/s PNB Banka klientiem būs nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro, informē Citadele.

Aizvien drošāk var izteikt apgalvojumus, ka pozitīvā ekonomiskā konjunktūra, kas uzņēmējus un it īpaši investorus priecēja iepriekšējos divos gados, ir kļuvusi par pagātni. ASV un Ķīnas nesaskaņas tirdzniecības jomā un neskaidrības par to, kā Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību (ES), ir veicinājušas ekonomiskās nedrošības pieaugumu pasaulē. Tomēr tā ir tikai neliela daļa no globālās tautsaimniecības problēmām.

Aizkavēsies regulatora secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank(4)

Zviedrijas Finanšu uzraudzības pārvalde (FSA) piektdien paziņoja, ka secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, proti, vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

Šodien