Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Finanses

Par drošības spilvenu jādomā jau tagad © DIENA(6)

Ekonomistu izteikumos ik pa laikam izskan viedokļi par to, ka pašreizējos salīdzinoši labos laikus tautsaimniecībā var nomainīt tādi, kuros labklājības pieaugums ir apstājies un pieprasījums pēc darba rokām sāk sarukt. To, kad nākamā krīze atnāks un cik lieli būs tās apmēri šobrīd, visticamāk, nevar pateikt neviens. Dažādu faktoru, kas var veicināt jaunus finanšu satricinājumus, pasaulē netrūkst. To vidū ir strauji pieaugušās nekustamo īpašumu cenas, kuras uzturēt augošu aizdevuma procenta likmju ietekmē kļūs aizvien grūtāk. Tāpat dolāra procenta likmju kāpums ir radījis finansiālas nepatikšanas virknei lielu jaunattīstības valstu. Tagad šos draudus vēl papildina lielu globālu tirdzniecības karu riski, kā arī kopējās ģeopolitiskās spriedzes pieaugums.

Cerības uz tālāku izaugsmi © DIENA(1)

Pēdējo gadu norises pasaules politikā vedina domāt par aizvien jaunu protekcionisma asnu uzzelšanu, liekot uzdot jautājumu par to, vai globālās tautsaimniecības veselība ir pietiekoša, lai stātos pretī jauniem pārbaudījumiem. Šo norišu aizmetnis lielā mērā ir saistīts ar iepriekšējo finanšu krīzi, kuras sekas zināmai iedzīvotāju daļai rada sajūtu par zemāku dzīves līmeni nekā pirms desmit vai 12 gadiem. Tomēr šīs labsajūtas aspekti nereti var būt saistīti ar tā dēvēto trekno gadu laikā notikušo dzīvošanu uz parāda. Tāpat neapmierinātība un norādes par vietējā tirgus aizsardzību lielā mērā ir saistītas ar globālās tautsaimniecības izmaiņām saistībā ar Ķīnas un citu Austrumāzijas valstu ekonomisko uznācienu, kas kopš gadsimtu mijas īpaši izteikti izpaudies ražošanas segmentā, daļai ražošanas no ASV un Eiropas pārceļoties uz lētāku izmaksu zemēm.

Strautiņš: Skaisti, bet patiesība(4)

Ekonomikas attīstības gaita šī gada otrajā ceturksnī ir izrādījusies vēl spēcīgāka nekā sākotnējā vērtējumā. Izaugsmes paātrinājums sezonāli neizlīdzinātajos datos ir vēl spēcīgāks, sasniedzot 5,3%, pretstatā 4% pirmajā ceturksnī. Savukārt bremzēšanās izlīdzinātajos datos – mazāka, no 4,9% līdz 4,4%. Var gandrīz droši teikt, ka sezonāli neizlīdzinātajos datos izaugsme trešajā ceturksnī bremzēsies, jo darbadienu skaita izmaiņas būs nelabvēlīgas. Taču nav pamata domāt, ka šobrīd notiek krasa izaugsmes tempa bremzēšanās vai to varētu gaidīt šī gada izskaņā. Ārējie apstākļi ir diezgan labvēlīgi, un pašā Latvijas ekonomikā vēl ir diezgan daudz sausa pulvera.

IKP pieaugums gada otrajā ceturksnī - 5,3%

2018. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada otro ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP otrajā ceturksnī bija 7,3 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 0,9%.

Citadele Index: Darbinieku algas plāno palielināt 40% uzņēmēju

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas. Daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem - liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Mazumtirdzniecība stabili aug

Sabiedrības apmierinātība ar dzīvi pieaug kopā ar strādājošo skaita un iedzīvotāju ieņēmumu kāpumu – šogad būtiski straujāk par inflāciju aug gan vidējā darba samaksa, gan arī vidējā pensija. Augošā pirktspēja nāk par labu mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuru pārdošanas apjomi šī gada pirmajos septiņos mēnešos ir palielinājušies par 5,1%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Swedbank: "Uz papīra" beidzot 1000 eiro(1)

Otrais ceturksnis atzīmējās ar strauja vidējās bruto darba samaksas pieauguma turpināšanos. Vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas auga par 8,4% jeb 78 eiro, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, un beidzot pārsniedza 1000 eiro robežu. Atalgojuma kāpumu šogad galvenokārt veicina augošais darbaspēka trūkums un minimālās algas celšana par 50 eiro.

Strautiņš: Četri cipari

Bruto alga Latvijā otrajā ceturksnī ir pārsniegusi psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro atzīmi. Līdz šim tas bija noticis vienā atsevišķā mēnesī – pērnā gada decembrī, bet ne vidēji ceturksnī. Pieauguma temps otrajā ceturksnī nedaudz piebremzējās salīdzinājumā ar gada sākumu. Darba samaksa par nostrādāto stundu gada griezumā pieauga par 8,4%, salīdzinājumā ar 8,7% pirmo ceturksnī. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē labvēlīgāka t.s. bāzes efekta dēļ (ar to domājot pieauguma tempa svārstības pērnā gada ietvaros), algu kāpums sasniegs apmēram 10%. Lietuvā darba samaksas kāpums jau otrajā ceturksnī pārkāpa divciparu slieksni.

Pastiprināti kontrolēs, kā Latvija cīnās pret naudas atmazgāšanu(1)

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam Moneyval noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Ziņojuma kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

Ekonomika turpina izplesties © DIENA(8)

Neraugoties uz atsevišķām pazīmēm par to, ka ekonomiskās izaugsmes tempi Latvijā varētu bremzēties, mūsu valsts tautsaimniecība ir spējusi pat paātrināt savus izaugsmes tempus. Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika bijusi par 5,1% lielāka nekā pērn tajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Ļaut kapitālam augt pensijā © DIENA(5)

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai INDEXO pirmā darbības gada laikā otrajā pensiju līmenī izdevies piesaistīt vairāk nekā sešus tūkstošus klientu ar aktīviem 45 miljonu eiro apjomā, bet pensiju plāns INDEXO Izaugsme gada laikā (no 2017. gada 3. jūlija līdz 2018. gada 3. jūlijam) uzrādījis ienesīgumu 2,84% līmenī, kas ir augstākais rādītājs starp visiem otrā pensiju līmeņa ieguldījumu plāniem Latvijā.

Jūnijs atnes straujāko gada inflācijas tempu šogad

Jūnijs atnesis straujāko gada inflāciju šogad – gada inflācijas temps sasniedzis 2,8%. Preču cenu izaugsme paātrinājās līdz 2,5% gada laikā, kamēr pakalpojumu cenu gada izaugsme bija 3,3%, kas ir līdzīgs temps kā iepriekš. Turpmākajos mēnešos varam sagaidīt līdzīgu vai nedaudz straujāku inflāciju, proti, gada inflācijas tempi svārstīsies tuvu 3% atzīmei.

Cenu lēciens pirms stabila trijnieka

Gada inflācija aizvadītajā mēnesī ievērojami pieauga – no 2,3% maijā līdz 2,8% jūnijā. Parasti šajā mēnesī cenu pieaugums ir ļoti neliels (vidēji 0,2% iepriekšējos septiņos gados), bet šoreiz mēneša inflācija bija lielākā kopš 2008. gada.

Soli tuvāk trauksmei © DIENA(2)

Ieilgušais zemo procentu likmju laikmets, kas radās, centrālajām bankām īstenojot ekonomikas stimulēšanas pasākumus, tuvojas savai izskaņai un atsevišķās valstīs to jau ir piedzīvojis. No vienas puses, tas liecina par ekonomikas nostiprināšanos, jo monetārajām iestādēm vairs nav jābaidās par deflācijas draudiem, kuriem īstenojoties ekonomika atkal grimst krīzē, bet, no otras puses, tas draud ar jaunām finansiālām nepatikšanām.

Ekonomika labvēlīga, lai turpmāk nebaltai dienai tiktu nolikts vairāk © DIENA(11)

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes aktuāls ir jautājums par iedzīvotāju finanšu prasmēm, arī tēriņu sabalansēšanu ar uzkrājumiem un krāšanas kultūru kopumā. Nav liela māka nopirkt, piemēram, iPhone, izmantojot patēriņa kredītu. Daudz lielāka māka ir ierobežotas rocības apstākļos sabalansēt ģimenes budžetu un naudu atlikt arī nākotnei.

Likmes aizvien būs zemas © DIENA(2)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) pagājušajā nedēļā pieņemtie lēmumi sevišķu pārsteigumu nesagādā un vērtējami kā atbilstoši pašreizējai ekonomikas situācijai valūtas zonas dalībvalstīs. Tiesa, šī situācija dažādu valstu starpā visai kardināli atšķiras – piemēram, Vācija turpina doties savas tautsaimniecības pārkaršanas virzienā, un Itālijai var draudēt visai lielas finansiālas nepatikšanas, par ko liecina pēdējo pāris mēnešu laikā vērojamais valsts obligāciju cenu kritums. Tā kā situācija ir diametrāli pretēja, tad arī Centrālajai bankai jāveltī daudz enerģijas manevrēšanai, lai nonāktu pie kompromisa lēmumiem, kas kaut puslīdz pieņemami visām iesaistītajām pusēm, līdz ar to monetārie lēmumi ir visai piesardzīgi.

Eksports atkal pilnās burās?(1)

Pēc krituma martā preču eksports aprīlī atguvās ar uzviju. Preču eksporta vērtība uzrādīja jaudīgu 15,3% pieaugumu, salīdzinot ar gadu iepriekš. Galvenie eksporta izaugsmes virzītāji bija koks un tā izstrādājumi, graudaugu produkti, kā arī mehānismi un mehāniskās ierīces. Tomēr līdzīgi kā martā arī aprīlī lielu lomu spēlēja bāzes efekts. Pērn aprīlī eksports nedaudz savārga, radot labāku atspērienu izaugsmei šī gada aprīlī. Līdz ar to 15,3% pieaugums nav tik iespaidīgs, kā sākotnēji šķiet.

Atvilkt investoru naudu © DIENA(4)

Vēlēšanu tuvošanās partijām tradicionāli rada papildu dzinuli nesabojāt savu tēlu vēlētāju acīs. Tomēr pieņemtie lēmumi, kuri orientēti uz vēlmi lieku reizi neaizkaitināt savu elektorātu, ne vienmēr vērtējami kā racionāli, uz sabiedrības labklājības līmeņa celšanu tendēti lēmumi.