Šīs darbu sērijas pamatā ir ziņkārība. Redze spēj ieraudzīt tikai mirkli, tālāk kadrus apstrādā prāts, kas sašķiro redzēto un nolemj – ko saglabāt atmiņā un ko izmest, piešķir objektiem jēgu un stāstus. Mēģinot šos stāstus izprast, darbos sastopas dokumentāli atradumi un neeksistējošas situācijas, laiks, ceļi, līnijas, haoss un vieglums.

Vladislavs Lakše, kustības Basketbola māksla dibinātājs, ir pazīstams visā pasaulē ar savu ieguldījumu sportā ar mākslas palīdzību. Tomēr viņa mākslinieciskā prakse sniedzas tālāk par sporta tēmu un pievēršas aktuālām laikmeta problēmām. Izstādes Real Talk mērķis ir parādīt arī otru mākslinieka redzējuma pusi, kas medijos netiek bieži parādīta, piedāvājot Lakšes mākslas darbu retrospekciju.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Konferenču zālē norisināsies Mākslas muzeju Jauniešu kluba pop-up izstāde Laivu brauciens. Divreiz vienā upē neiekāpsi, kura caur mākslinieku daiļradi aktualizē dzīves ritējumu.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs piedāvā Uraras Cučijas pirmo personālizstādi Baltijā. Cučijas daudzveidīgajā praksē – aptverot trakulīgu keramiku, ievelkošas instalācijas, tērpus, performances un video – impulsīvas performances temporalitāte savijas ar ilgākā laika nogrieznī izvērstu pacietības aktu, kas nepieciešama pie cepļa. Cučija iedvesmu rod visur – gan natūristu saunā, gan apšaubāmas reputācijas viesnīcu istabās, gan iepazīšanās aplikāciju saziņā – un veido visaptverošas vides, kuras nereti pārsteidz nesagatavotu, izklaidē vai šokē.

Rūdolfa Štamera pirmās personālizstādes Kim? Laikmetīgajā mākslas centrā motīvs ir iegremdējošs un manipulatīvs piedzīvojums, iedarbojoties uz maņām, tostarp dzirdi, ožu un orientāciju telpā. Savērpjot norādes uz tādiem pašpieredzētiem emocionāliem lielumiem kā iekāre, jūtas, tieksmes un alkas, Kaut kur kaut kas apgāzās kalpo par ietvaru izdomātu prāta scenāriju un absurdu stāstu-situāciju izspēlei.

Līdz 22. septembrim koncertzāles Lielais dzintars mākslas telpā Civita Nova skatāma rotu un fotogrāfiju izstāde Viņas ziemeļu sauciens, kuru veidojusi Baltu Rotu un fotogrāmatas Ziemeļmeitas kods radošā komanda. Izstāde savu ceļu noslēdz tieši Liepājā un apmeklētājiem papildus jau citur redzētām kolekcijām ir iespēja redzēt pavisam jaunu rotu kolekciju, kas simbolizē šo pilsētu.

Mākslinieces Ievas Iltneres izsmalcinātās estētikas meistarībai Latvijas mākslā ir maz līdzinieku. Viņa ir viena no leģendārās grupas Maigās svārstības dalībniecēm, Latvijas Mākslas akadēmijas asocētā profesore un viņas darbi atrodami prestižās mākslas kolekcijās Latvijā un pasaulē.

13. jūlijā festivāla pilngadības svinības aizsāks izstāde Sava pasaule. No neesoša muzeja krājumiem Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā. Visa festivāla garumā apmeklētājus gaidīs arī tikšanās ar pasaules un pašmāju mūzikas zvaigznēm. 27. un 28. jūlijā uz koncertzālē Cēsis izskanēs tango karaļa Astora Pjacollas opera María de Buenos Aires (Orasio Ferrera librets), savukārt 3. augustā notiks Riharda Vāgnera operu tetraloģijas Nībelunga gredzens noslēdzošās operas Dievu mijkrēslis koncertatskaņojums. Mākslas festivāla Cēsis apmeklētājiem sniegta iespēja izbaudīt daudzpusīgu programmu, kas iekļauj izmeklētas un augstvērtīgas mūzikas, vizuālās mākslas un teātra norises.

Izstādē apskatāmie darbi ietver dažādu gadu gleznas, kuru vienojošais elements ir Ūdens. Ūdens un laika plūdums, mūžīgā kustība un nepārtrauktība, ūdens kā robeža citai materialitātei, ūdens kā refleksija...

Atklātas scenogrāfes un gleznotājas Annas Heinrihsones izstādes Miglas diena un Mans miers ir beigts, tādējādi turpinot Teātra nama Jūras vārti jubilejas gadā iesākto teātra izstāžu sēriju.

No 17. jūlijā Jūrmalas muzejā būs skatāmas Starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles Marīna starpgada izstādes – Laimas Bikšes izstāde Cilvēki, zvēri, koki un tapetes, Roberta Bāliņa tēlniecības izstāde Viens vai divi, kā arī izstāde no Latvijas muzeju kolekcijām Jūrmalas gleznās un grafikā. iz vēstures, kas reflektē uz 1936. gadā notikušo Jūrmalas Latviešu biedrības peldsezonas laikā organizēto pirmo mākslas izstādi Jūrmala gleznās Majoros.

Atklāj radīšanas brīnumu kopā ar keramiķi Madaru Atiķi!

Vai esi kādreiz gribējis pa nakti palikt veikalā vai kioskā? Paspaidīt pogas kases aparātā, izdzert pāris limonādes, atvērt žurnālu iepakojumus un sajust tikko drukāta žurnāla vilinošo smaržu? Būt tur, kur parasti netiec ielaists?

Mākslinieka Māra Čačkas radošās darbības vizuālā valoda ir konsekventi abstrakta, tie ir līksmi akrila krāsas šļaksti, kas klājas uz tumšāka audekla fona, tās ir arī spēles ar materialitāti – top grafikas uz spoguļvirsmām. It kā netraucēts bērns spēlētos. Un tomēr šajos krāsu salūtos ir kāds noslēpums, ko mākslinieks it kā nejauši atklāj nosaukumu šifrā un izstādes apmeklētāji ir aicināti to izzināt.

«Jūra. Kā neaprakstāms skaistums un varenums. Kā apskaidrība un glābiņš. Kā mūžīgi mainīgā un mainīgi mūžīgā,» tā Ilze Lībiete, kuras iecienītākā nodarbošanās bērnībā bijusi lielo akmeņu mazgāšana Skultes jūrmalā, mēģinot noturēt akmeņu patieso krāsu, piesaka savu izstādi. Lai arī kļuvusi par grafiķi, lielākoties darbojoties litogrāfijas tehnikā, viņai krāsa ir svarīga.