No 2026. gada 10. maija Turaidas muzejrezervāts – viens no nozīmīgākajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem Baltijā – vienlaikus atklās divas jaunas pastāvīgās ekspozīcijas Turaidas viduslaiku pilī, kas būs pieejamas apmeklētājiem, piedāvājot jaunu, visaptverošu un daudzslāņainu pieredzi par pils vēsturi un nozīmi.

Mākslinieces darbi atklāj mākslu kā procesu, kurā iekšējā pieredze – intuīcija, atmiņa un ķermeniskā uztvere pārtop materiālā formā. Izstāde piedāvā skatītājam ieiet telpā, kur vizuālā valoda veidojas kā domāšanas un sajūtu ekosistēma. Darbos metafora nav tikai attēla simboliska nozīme, bet gan materiāla darbība. Šķiedru papīrs, filcs, sojas vasks, izšuvumi, kaltēti augi un citi dabiski elementi kļūst par konceptuāliem stāstiem, kas iemieso laika, trausluma un transformācijas ideju.

Izstādes vadmotīvs ir veltīts sarkanajai krāsai un viena no galvenajām lomām piešķirta Kurzemes novada etnogrāfiskajiem brunčiem, kuros dominē sarkanā krāsa.

Izstāde pēta urbānās vides mainīgo dabu, atklājot pilsētu kā dzīvu un nepārtraukti transformējošos organismu. Baiba Ābelīte savos darbos pilsētu aplūko nevis kā statisku arhitektūras struktūru, bet kā dinamisku telpu, ko veido laiks, cilvēka klātbūtne un neredzami pārmaiņu procesi.

Liepājā tiks atklāta nodibinājuma Nodibinājums Liepāja 2027 (Liepāja 2027) rīkota laikmetīgās mākslas izstāde Mierā!. Izstādē iekļautie mākslas darbi apcer radošas miera veidošanas prakses.

Šogad aprit 80 gadi, kopš dibināta Minsteres Latviešu ģimnāzija (MLĢ) – unikāla skola, kura okupācijas laikā nodrošināja pilnvērtīgu vidusskolas izglītību latviešu valodā, vienlaikus sniedzot arī Vācijas ģimnāzijas beigšanas apliecību. Ģimnāzija kļuva par nozīmīgu izglītības un kultūras centru ārpus Latvijas.

Izstāde apvieno septiņu studiju radošo veikumu, piedāvājot plašu ieskatu latviešu tradicionālo amatu prasmēs un to mūsdienīgajās interpretācijās. Izstādē būs skatāmi austi, adīti, pīti, tamborēti, veidoti mālā un metālā kalti darbi.

Izstādes centrā ir jau plaši atpazīstamais darbs – kinētiskā kotlete, kā arī vairāki īpaši šai izstādei radīti jaundarbi. Ekspozīcijā apvienoti dažādi mediji – fiziski un digitāli risinājumi, kas paplašina ierastās uztveres robežas un aicina skatītāju uz daudzslāņainu pieredzi. Kotlete, kas daudziem saistās ar bērnības pieredzi un kolektīvo identitāti, iegūst monumentālu mērogu un dinamiku, kļūstot par simbolu, kas vienlaikus ir pazīstams un atsvešināts. Šī transformācija destabilizē skatītāja ierasto uztveri – ikdienišķais kļūst neparasts, ironisks un vienlaikus konceptuāli ietilpīgs.

Atzīmējot gleznotāja Voldemāra Caunes 125. jubileju, Jūrmalas muzejs sadarbībā ar mākslinieka ģimeni sagatavojis plašu viņa darbu un dokumentālo liecību izstādi No Jūrmalas līdz Roņu salai, kas Bulduru Izstāžu namā būs skatāma no 7. maija. Tajā izcelta viena no mākslinieka daiļrades šķautnēm - jūras piekrastes ainavu un zvejnieku attēlojums.

Frančeska Kirke ir viena no spilgtākajām un intelektuāli niansētākajām personībām Latvijas laikmetīgajā mākslā. Viņas darbos vienmēr klātesoša ir domāšana — par kultūras slāņiem, laiku, atmiņām, vienlaikus jūtīgi uztverot noskaņu un aktualitātes pasaulē. Mākslinieces rokraksts ir atpazīstams ar spēju savienot vizuālo estētiku ar dziļu konceptuālu saturu, radot darbus, kuros skatītājs tiek aicināts ne tikai vērot, bet arī domāt un sajust.

Izstādi veido vairākas kolekcijas – Liepājas muzejam dāvinātie darbi, kas, galvenokārt, tapuši Fišbahā (Vācijā) un Leksingtonā (ASV), kā arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabātie darbi, starp tiem darbi, kas tur kā bezsaimnieka manta nonāca 1949. gadā.

Ventspils muzejs aicina doties aizraujošā ceļojumā laikā, apmeklējot izstādi Drukāts Ventspilī, kurā atklājas stāsti par drosmīgiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ar drukātā vārda spēku veidoja latviešu identitāti un vienotību.

Bolata Sīlis-Hīga, inuku/kalaaleku un latviešu izcelsmes māksliniece, no 2026. gada 30. aprīļa līdz 17. maijam Berga Bazārā, telpā blakus Ziemeļvalstu Ministru padomes birojam Latvijā, aicina aplūkot savus darbus izstādē Kaaviiaarneq Cycle.

Dārza iestāde ir telpisks pieturas punkts Latvānijas maršrutu tīklā – vieta, kur iestādīti tēli, sapņi, domas un iedomas, kas laika gaitā uzkrājušās rūķa ķeselē. Tā ir augsne, kurā dīgst Rūķu seriāla dēsti, meklējot jaunās sirsnības manifestācijas modernajā pasaulē un uzspīdinot maldugunis uz laikmeta ķibelēm. Pēc svētkiem nāk kaujas, no acīm līst prieka asaras, un rūķis Čavenieks nāk mums lasīt pasakas.

Izstādē Slavenību tērpi apskatāmi eksponāti no Modes muzeja krājuma, tie aptver laikposmu no 19. gadsimta beigām līdz pat mūsdienām. Tāpat kā citās izstādēs, arī šajā apmeklētājiem ir iespēja piemērīt tērpu replikas – ekstravagantus apģērbus slavenību cienīgai fotosesijai uz sarkanā paklāja –, kā arī izbaudīt īpaši izstādei veltītu skaņu celiņu.