Baiļu nebija, tikai interese © DIENA(12)
Izdevis atmiņas, populārais ārsts un valstsvīrs Georgs Andrejevs stāsta, ko atceras bez pierakstīšanas, kāda mīna ar laika degli ir ielikta Latvijas valsts ēkā un kāpēc viņš negribētu būt veselības ministrs .
Tuvplānā
Nakts tevi klusi ēd © DIENA(1)
Dziedātājs Adrians Kukuvass pirms piedalīšanās Mikrofona aptaujas piecdesmit gadu jubilejas koncertos atceras – lai nokļūtu aptaujā, dziesmām bija jāizkaro ieraksts, parādot tās komisijai īstā izpildījumā.
Izšķirošās minūtes © DIENA(3)
Mēs runājam vien nedaudz vairāk par pusstundu, taču jau uzreiz ir skaidrs, kāpēc Aleksandram Jakovļevam laikā, kad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā izsludināta ārkārtas situācija, gribas šeit palikt. Viņam patīk sajūtas, ko var iegūt, strādājot neatliekamajā palīdzībā. Ātrajos viņš strādā teju septiņus gadus. Citur tas nebūtu nekāds lielais stāžs, bet šeit viņš ir viens no visvairāk pieredzējušiem.
Ēšanas ticību mode un patiesība © DIENA(3)
Tautas dziesmas mums uzskatāmi vēsta par stiprajiem latvju arājiem, kas ceļas līdz ar sauli un ar savu roku spēku un dabas labvēlību iegūst saimei nepieciešamo uzturu. Problēmas rodas, kad arī šodienas biroja latvietis turpina ēst kā XX gadsimta sākuma arājiņš. Turpinot rakstu sēriju par pārtiku, ko ikdienā lietojam, aicinām ielūkoties arī diētās un (ne-)ēšanas paradumos, kuru mode mainās, bet pamatpatiesības paliek.
Animācija kā filozofija © DIENA
Labi zināmi un atzīti pasaulē, latviešu animatori pašu mājās nereti jūtas līdz galam nenovērtēti. Bet kas īsti mūsdienās ir vērtība zīmētās filmas pasaulē un ko tā stāsta par Latvijas māksliniekiem? uz to atbild trīs Latvijas animācijas meistari – Roze Stiebra, Vladimirs Ļeščovs un Signe Baumane.
Uz atsevišķu republiku: SestDiena apmeklē 2009. gadā slēgtās skolas © DIENA(8)
Turpinot pētīt, kādas sekas radījusi skolu slēgšana Latvijā pirms gandrīz desmit gadiem, SestDiena devās uz diviem Zemgales ciemiem – Lesteni un Praviņām
Pirmā mierlaika grāmata © DIENA(2)
1920.–1922. gada Latvijas Ministru kabineta protokolu sējums rāda, cik daudz īsā laikā var sasniegt, ja apzinās valsti kā vērtību.
Nav pietiekami ar zāģi un cirvi © DIENA(1)
Šī gada septembrī Marks Sosārs, igauņu režisors un operators, Pērnavas kinofestivāla vadītājs un Pērnavas Jaunās mākslas muzeja dibinātājs, uz pāris dienām viesojās Rīgā. Viņš ir viens no varoņiem Kristīnes Briedes un Audrus Stoņa filmā par Baltijas poētisko dokumentālo kino Laika tilti (nule tā tika arī pie Lielā Kristapa statuetes kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma). Sosārs bija ieradies uz tās pirmizrādi Latvijā, taču ne tikai. Uz Rīgu viņš bija atbraucis arī, lai uzņemtu pāris epizožu savam topošajam projektam par Brīvības pieminekli.
Latvijas interneta tēvs © DIENA(10)
Par latviskumu Amerikā, operāciju kaķim, Latvijas interneta pirmsākumiem un virtuālās realitātes izmantošanu cilvēku dzīvības glābšanai – mediķis un Vašingtonas Universitātes lektors Pauls Aleksanders Keire.
Nemaz nav slikta kombinācija © DIENA(1)
Grupa Dzeltenie pastnieki izdod jaunu albumu Nepieklājīgā meitene, kas tapis no 1981. līdz 2018. gadam. Laika mašīna? Drīzāk vilciens, kura lokomotīvē vai vagonos skan seni pavadījumi, Jura Boiko un Hardija Lediņa dzejoļi, šodienas balsis...
Palikšu Latvijā © DIENA(5)
Amerikāņu diriģents Kristofers Volšs-Sinka (27) pirms trim gadiem pārcēlies uz dzīvi šeit, jau lieliski runā latviski, apprecējis latvieti, nule šeit izveidojis jaunu kori un gatavojas arī sēņot
Māmuļa trijos gadsimtos © DIENA(2)
150 gadu jubileju svin vecākā latviešu organizācija, Latvijas valsts šūpulis – Rīgas Latviešu biedrība. Tās pirmā nama pamatos tika iemūrētas labākās latviešu avīzes.
Mūzika man ir dzīves nepieciešamība. Saruna ar Andri Nelsonu © DIENA(28)
Pēc sešu gadu pārtraukuma dzimtajā Latvijā atkal uzstāsies mūsu pasaulslavenais diriģents Andris Nelsons. Latvija ir iekļauta Eiropas turnejā, kurā diriģents šomēnes dodas kopā ar vienu no pasaulē vecākajiem un izcilākajiem mūziķu kolektīviem – Leipcigas Gewandhaus orķestri, kura mākslinieciskā vadītāja amatā viņš stājās šā gada februārī.
Simt cerību pieturu. Latvijas pastkastīšu stāsts © DIENA
Latvijas pasta simtgadē fotogrāfs Jānis Deinats grāmatā 100 pasta pieturu iemūžinājis vienu no mūsu lauku ainavas tīrradņiem – pastkastītes. Ar neizteiktu vaicājumu, cik ilgi tās vēl stāvēs.
Ar skatu uz Ameriku © DIENA(11)
Pieci jauni Latvijas džeza talanti pirms trim gadiem uzsāka studijas slavenās džeza mūzikas izglītības mekās Bostonā un Ņujorkā. Trim no viņiem izdevies izcīnīties līdz pēdējam kursam. Savu karjeru viņi vēlas veidot ASV un visā plašajā pasaulē.
Ar vienu kreklu © DIENA(17)
Fakts, ka Lidija Lasmane-Doroņina (93) izvirzīta Nobela Miera prēmijai, atgādina par stājas nozīmi cilvēka dzīvē jeb, citiem vārdiem sakot, morālo mugurkaulu. Padomju varas opozicionāre un bijusī politieslodzītā ir viena no 320 izvirzītajiem kandidātiem šim apbalvojumam, kura laureāts tiks paziņots 5. oktobrī. Par viņu uzņemtā filma līdz mēneša beigām pieejama portālā filmas.lv.
Kaut ko sasodīti atgādina. Saruna ar Imantu Daksi © DIENA(3)
"Zini, man ir bijis arī tā, ka dzirdu kaut kur rādžiņā kādu dziesmu – kaut ko sasodīti atgādina… Kaut kas baigi, baigi pazīstams. Intriga – bāc, kas šis bija par gabalu? Es taču zinu! Un tad es saprotu – tas taču esmu es. Tas tāpēc, ka to dziesmu ir daudz." Dziesminieks Imants Daksis (35) piedāvā jaunu albumu Ass, kurā pats sevi ķidājot kā vēl nekad – tas esot tik atklāti kā izģērbšanās, sevis graizīšana, vemšana un ģībšana kameras priekšā vienlaikus.
Vismaz tā kārtīgi pagrūda © DIENA
Amerikā virtuālajā realitātē veidotā filma stāsta par latviešu rokgrupas Pērkons lomu Padomju Savienības sabrukšanā. Tās režisors Korijs Makleods ir pārliecināts – šis stāsts ir liecība par to, kā radoši cilvēki var mainīt sabiedrību arī šodien un ne tikai Latvijā.
Dzejas dienu fenomena septiņas dzīvības © DIENA
Atkal klāt ir Dzejas dienas, Rainis atkal man pie vienas... Dzejas apbrīnojamo popularitāti Latvijā pagājušā gadsimta 60.–80. gados ir vieglāk apjaust, ja ņem vērā faktu, ka Dzejas dienas tika un aiz inerces joprojām tiek rīkotas septembra sākumā, tātad vienlaikus ar sēņu augšanas kulmināciju.
Pirmais septembris bez skolas © DIENA(6)
Upītes ciemam Latvijas pierobežā šis ir pirmais mācību gads bez skolas. Vecākiem un skolotājiem acīs asaras, emociju daudz. Tomēr kā šāds lēmums ietekmēs ne tikai bērnu, bet arī konkrētās vietas turpmāko nākotni? Žurnāls SestDiena un laikraksts Diena sāk rakstu sēriju par to, ko ilgtermiņā nozīmē skolu slēgšana.