Pēdējais laiks sākt makšķerēt © DIENA
Vasarā parasti ķeras sliktāk nekā pavasarī vai rudenī, toties necopi vieglāk pārdzīvot.
Tuvplānā
Filmas mūžs, cilvēka gadi © DIENA
Dokumentālais kino kā dzīve pēc nāves jeb vecmeistaru atstātie tilti uz zudušu laiku un mūžīgiem jautājumiem. tā varētu raksturot dokumentālo filmu Laika tilti. Režisore Kristīne Briede (48) to kopā ar kolēģiem veidojusi no Baltijas valstu režijas lielmeistaru arhīvu materiāliem.
Brīvie radikāļi. Saruna ar režisoru Kārli Lesiņu © DIENA(2)
Kas rietumeiropieti vilina pievērsties radikālajam islāmam? Uz šo jautājumu atbildi meklē režisors Kārlis Lesiņš.
Viens tu neesi karotājs © DIENA(4)
Šogad Laiks Ziedonim apbalvojumu zinātnē saņēmusī pētniece Maija Dambrova ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore. Dambrovas vadītā laboratorija devusi ieguldījumu Latvijas slavenās eksportpreces – mildronāta – darbības mehānisma izpētē, bet par dopinga skandālu, kas pasaules medijos uzliesmoja pirms pāris gadiem, viņa nebēdājas, jo Latvija sevi vienalga varēja parādīt kā zāļu radīšanā spējīgu valsti.
Valsts ir kaut kas vairāk © DIENA(6)
Apmeklētāju bija vairāk nekā Muzeju naktī – ne bez gandarījuma pirmās dienas interesi par 4. maijā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās atklāto Latvijas muzeju kopizstādi Latvijas gadsimts raksturo viens no izstādes veidotājiem, Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Dr. hist. Toms Ķikuts.
Mūsdienu ieroču nesēji © DIENA
Dokumentālā filma Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule ļauj ielūkoties profesionālās šosejas riteņbraukšanas "melnstrādnieku" ikdienā un emocijās. "Jau sacensību sākumā viņi nolemti neveiksmei, bet netaupa spēkus, lai palīdzētu uzvarēt komandas līderim," gregaru misiju trasē raksturo filmas veidotāji. To, ka velobraucēju komandās pienākumi sadalīti smalki, atzīst arī Latvijas sportisti, kuri pieredzējuši ne vienas vien sacensības.
Gudram cilvēkam nekad nav labi © DIENA(5)
Ja cilvēks vēlas, viņš var pretoties ideoloģijai, uzsver kinorežisors Aleksejs Germans jaunākais (41). Pašreizējo situāciju Krievijā viņš komentē izvairīgi, taču savā jaunākajā filmā Dovlatovs runā gan par cenzūru, gan emigrāciju un citiem jutīgiem jautājumiem.
Cilvēka mērogs. Saruna ar diriģentu Imantu Resni © DIENA
Pupu mizas, cik slikta Vējonim angļu valoda, saka diriģents Imants Resnis. Viņš sajuties kā vidējais latvietis un uzrakstījis pašskatu par to, kas Latvijā svarīgs, kas interesants, smieklīgs un nejēdzīgs. Arī par mūziku, patiešām garšīgiem kartupeļiem un politiku.
Pat zīmoli un rozā dzegužpulksteņi: Pērles krāmu bodītēs un tirdziņos © DIENA(1)
Latvijā ir kāda zelta ādere, par kuru skaļi neviens nerunā. Ļaudis tajā rokas slepeni, jo lepoties ar šo nodarbi nepiedien, – bet velti! Visapkārt ir milzumdaudz krāmu tirdziņu, piparbodīšu un lietotu preču veikalu, kuros glabājas lepni zīmoli, unikāli vintage retumi un spožas dizaina pērles. Vajadzīga tikai degsme, vērīga acs un pacietība meklēt.
Lūriņa šņorbēniņos © DIENA(2)
Nacionālā teātra prīma Dita Lūriņa-Egliena jubilejā uzdāvina sev brīvību, stāsta par samīlēšanos igauņos, uzglūnētājiem uz Liepājas robežas un to, kā viņa aizmirsusi elpot.
Latvija zem palmas © DIENA(2)
Arī viens cilvēks var pārstāvēt visu valsti. Tieši tā varētu teikt par Renāti Auziņu, kuru kādas nelielas itāļu pilsētiņas iedzīvotāji asociē ar Latviju. Un labi, ka tā, – ņemot vērā sievietes iznesīgumu, šāda reprezentācija mums par skādi nenāk.
Rūmnieka rakstniekstāsti © DIENA(2)
Valdis Rūmnieks par kāpšanu Murjānī, Lilitas Bērziņas maldu ceļiem un citām dēkām 60.–70. gadu kulturālajā sabiedrībā.
Nerunāt jauno vietā © DIENA
Medijpratība, kas sevī iekļauj gan prasmes patērēt un radīt ziņu saturu, gan pilsonisko aktivitāti, dažkārt tiek minēta kā risinājums teju visām mūsdienu nedienām. Sen neviens arī vairs nestrīdas, ka gudra mediju izmantošana jāmāca jau skolas solā. Tomēr pētījumi atklāj, ka nereti priekšstati par jauniešu paradumiem internetā ir greizi un līdz ar to arī labi domātie padomi savu mērķi nesasniedz.
Staļina dāvana padomju sievietēm © DIENA(26)
Tuvojoties 8. martam un visiem ar šo datumu saistītajiem jaukumiem, nevar aizmirst pašu lielāko dāvanu līdztiesības cīņā izgājušajai sievietei – tiesības piedalīties karā. Šīs tiesības sievietēm papilnam deva Ļeņina lietas turpinātāja Josifa Staļina režīms, ceļā uz pasaules iekarošanu saķēries ar lielā mērā paša dzemdinātā Vācijas nacistu režīma karaspēku, kurš pamanījās pāraugt savu skolotāju un uzbrukt pirmais. Vācijas – PSRS karā, Krievijā sauktā arī par Lielo Tēvijas karu, sarkanajā armijā karoja tuvu pie miljona sieviešu. Viņu pārdzīvojumi, izjūtas un likteņi atklāti baltkrievu žurnālistes un rakstnieces, 2015. gada Nobela prēmijas laureātes literatūrā Svetlanas Aļeksijevičas slavenajā grāmatā Sievietes karā, kuru nesen latviski izdevis apgāds Latvijas mediji.
Augstākās izglītības ceļi Baltijā © DIENA
Visā pasaulē augstskolās mācās ap 140 miljoniem studentu. No tiem aptuveni 181 100 studē Baltijas valstīs. Statistika un studējošo pieredzes stāsti par to, kā atšķiras augstākās izglītības iegūšanas ceļš Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Ir tas zvēriņš iekšā © DIENA(1)
Tu nāc klausīties mūziku vai skatīties, kā es goros? – sašutušas par joprojām bieži valdošajiem stereotipiem un seksismu arī mūzikas pasaulē ir talantīgās divdesmitgadnieces Evija Vēbere, Zelma Jēgere un Sabīne Moore. Visas trīs jau sevi parādījušas un nominētas Zelta mikrofona balvai, viņas atzīst, ka labprāt ko radītu arī kopā
E-vide latvju rakstu vietā © DIENA
Igauņi nomēra nevis septiņas, bet deviņas reizes, runā mīksti pūkainā valodā un latviešus uzskata par emocionāliem dienvidniekiem. Kaimiņvalsts simtgades svinību dienai par godu Igaunijā dzīvojošas latvietes pārdomas, ar ko atšķiras ikdienas dzīve abās valstīs un kā mums pietrūkst labākai savstarpējai sapratnei.
Tīkls padarīja slavenu © DIENA(2)
Man patīk baidīties, un cilvēkiem vispār patīk domāt par pasaules galu, saka kādreizējā loģistikas speciāliste Jana Vagnere (44). Krīzes laikā viņa sāka rakstīt antiutopiju, ko pa nodaļām publicēja internetā, un nu viņai Krievijā iznākušas jau vairākas grāmatas. No tām pirmā – Vongezers – tulkota arī latviski.
SestDienas karikatūra: Trampa bajāns © DIENA
Ieilgušās nedienas ar e-veselības sistēmu, problēmas izglītībā, Maira Brieža pirmscīņas emocijas, citvalstu līderu izdarības, mūsdienu sabiedrības domāšana un cīņas. Žurnāls SestDiena sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedru šonedēļ savu redzējumu par aktuālo Latvijā un pasaulē piedāvāja paust arī jaunajiem māksliniekiem.
SestDienas karikatūras: Brieža cīņa un demokrātiskais turnīrs Krievijā © DIENA
Ieilgušās nedienas ar e-veselības sistēmu, problēmas izglītībā, Maira Brieža pirmscīņas emocijas, citvalstu līderu izdarības, mūsdienu sabiedrības domāšana un cīņas. Žurnāls SestDiena sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedru šonedēļ savu redzējumu par aktuālo Latvijā un pasaulē piedāvāja paust arī jaunajiem māksliniekiem.