Pasaulē / Diena / Pasaulē / Diena

Pasaulē

Dāmokla zobens virs auto © DIENA (6)

Nesen Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrema nāca klajā ar paziņojumu, ka – ja ASV pieņems lēmumu paaugstināt ievedmuitu ārvalstu automašīnām un automašīnu rezerves daļām, šis lēmums attieksies uz ES eksportu 51 miljarda eiro vērtībā. Eirokomisāre atzina, ka nodevu paaugstināšana ietekmēs automašīnu un to rezerves daļu ražotājus daudzās Eiropas valstīs, tāpēc ES turpina gatavot atbildes pasākumu plānu gadījumam, ja ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija tomēr izšķirsies par šādu soli.

Vai Ukrainas tranzīta noriets? © DIENA (7)

Krievijas īstenotās politikas dēļ Ukraina pakāpeniski zaudē tranzītvalsts statusu, turklāt atteikties no Ukrainas tranzīta Maskava sāka vēl ilgi pirms abu valstu attiecību dramatiskas pasliktināšanās 2014. gadā. Tiek lēsts, ka pēc 2019. gada, kad Krievija būs īstenojusi visus nozīmīgākos ar atteikšanos no Ukrainas tranzīta saistītos projektus, Ukrainas ieņēmumi būs samazinājušies vismaz par 7,3 miljardiem ASV dolāru (6,3 miljardi eiro) gadā.

Vājiniekus apdraud dolāru aizplūšana © DIENA (1)

Pēdējā laikā darījumu presē lielāku uzmanību izpelnījusies Turcija, un tas nav saistīts tikai ar Turcijas un Rietumu partneru attiecību saasināšanos, bet arī Turcijas finansiālo problēmu dēļ, kuras radījušas vietējās valūtas liras kritumu, kā arī apgrūtinājušas valsts finansiālo saistību izpildīšanu. Ja runājam par mūsu valsti, tad šī ietekme ir divējāda. Latvijas tūristu tēriņi šajā Mazāzijas valstī eiro izteiksmē sarūk, jo liras kritums ir aptuveni piecas reizes straujāks par gada inflāciju.

SEB banka: Globālā ekonomika demonstrē muskuļus par spīti tirdzniecības konfliktiem (1)

SEB bankas eksperti joprojām saglabā optimistisku viedokli par pasaules IKP tendencēm, un prognozē aptuveni 4% izaugsmi 2018. un 2019. gadā, bet 2020. gadā ātrums nedaudz vājināsies. Arī Baltijas valstu ekonomikas attīstīsies līdzvērtīgā tempā. Pozitīvie efekti, ko veidos kapitālieguldījumi un mājsaimniecību vidū valdošais optimisms, pārspēs tirdzniecības konfliktu negatīvās sekas, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Gašpuitis: Tirdzniecības karš – šķērslis, bet ne drauds izaugsmei (1)

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies. ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj "sagremot", neradot būtisku ietekmi. Taču nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

ASV piemēro 132% muitas tarifus Ķīnas cauruļu importam

Pirms gaidāmajām pārrunām, lai censtos mazināt aizvien pieaugošās tirdzniecības nesaskaņas ar Ķīnu, ASV Tirdzniecības ministrija noteikusi valstij 132% muitas tarifus metāla cauruļu importam.

Dow Jones indeksa favorīti © DIENA

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šis gads pasaules akciju tirgos neiezīmējas ar strauju izaugsmi, drīzāk gan pretēji, biržās vērojams zināms pagurums, līdz ar to indeksu izaugsmes rādītāji vairumā gadījumu ir visai pieticīgi vai arī to nav vispār, kā tas, piemēram, ir Vācijas gadījumā.

Patlaban mainās retzemju metālu aprite © DIENA

Par retzemju metāliem tiek dēvēti septiņpadsmit ķīmiskie elementi (lantanīdi, skandijs un itrijs), kuri atrodami Mendeļejeva tabulas apakšējā daļā. Retzemju metāliem ir raksturīga augsta strāvas vadītspēja, vāja reakcija ar citiem ķīmiskajiem elementiem, kas tiem ļauj, piemēram, ilgstoši nerūsēt, kā arī vēl virkne citu ne mazāk noderīgu īpašību, kuras padara tos par neaizstājamām elektronisko ierīču, dažādu iekārtu, ieskaitot optiskos instrumentus un vēja enerģijas elektrostacijas, elektromobiļu un vēl citu elektroenerģijas risinājumu sastāvdaļām. Kopējais to produktu tirgus, kuru ražošanai nepieciešami retzemju metāli, tiek lēsts 1,5–2 triljonu dolāru ( 1,28–1,71 triljons eiro) apmērā gadā, un šis rādītājs konstanti turpina pieaugt līdz ar tehnoloģiju attīstību.

Brisele un Tokija apkampjas © DIENA

Jūlijā Eiropas Savienība (ES) un Japāna pēc piecus gadus ilgušām sarunām oficiāli parakstīja brīvās tirdzniecības līgumu, un sagaidāms, ka tas stāsies spēkā 2019. gada laikā, visticamāk, gada pirmajā pusē.

Zeļ aizmetnis jaunai finanšu krīzei © DIENA (22)

Neraugoties uz to, ka iepriekšējā finanšu krīze daudzas privātpersonas, kā arī uzņēmumu īpašniekus un vadītājus vedinājusi domāt, ka lielas parādsaistības var radīt draudus nonākšanai pie ubaga tarbas, pasaules parāds ir nevis samazinājies, bet tieši pretēji – visai ievērojami pieaudzis, iepriekšējos gados sasniedzot jaunu vēsturisko rekordu.

Ķīnas loma aizvien pieaug © DIENA (3)

Šovasar Ķīnas plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz valsts enerģētikas giganta CNPC sniegtajiem datiem, ziņoja, ka šī Āzijas lielvalsts kļuvusi par pasaulē lielāko gāzes importētāju.

Atver makus izejvielām © DIENA

Globālās ekonomiskās aktivitātes palielināšanās turpina būt par katalizatoru cenu kāpumam pasaules preču biržās. Tiek prognozēts, ka arī nākamgad pasaules tautsaimniecības izaugsme varētu būt tuva līdzšinējiem tempiem – ap 4% gadā vai nedaudz zem 4%. Šāds pieauguma temps ir visai solīds, lai investori rastu iemeslu turpināt dažādu finanšu aktīvu uzpirkšanu.

Dell atgriezīsies akciju biržā

ASV datoru ražotājs Dell Inc. pirmdien paziņoja, ka pēc piecu gadu prombūtnes atgriezīsies akciju biržā.

Vai Ķīnas centieni sasniegs Rietumus? © DIENA (2)

Šā gada jūnijā Ķīnas giganta Alibaba meitasuzņēmums – kompānija Ant Financial Services Group, kura izveidojusi un pārvalda Ķīnas lielāko tiešsaistes maksājumu platformu Alipay, – noslēdza kārtējo finansējuma piesaistes kārtu. Šīs kārtas gaitā uzņēmums spēja piesaistīt ap 14 miljardiem ASV dolāru ( 12 miljardus eiro), kas ļāva palielināt Ant Financial vērtību līdz aptuveni 150 miljardiem dolāru, vienlaikus padarot to arī par Ķīnas vērtīgāko privāto finanšu tehnoloģiju kompāniju. Vēl pirms diviem gadiem Ant Financial tirgus vērtība tika lēsta 60 miljardu dolāru apmērā.

Pagājušā gada rudens lietavas, šā gada sausais pavasaris un vasaras sākums ir tikai mazi mozaīkas gabaliņi globālo klimata pārmaiņu kopumā, kas rada izmaiņas planētas saimnieciskajā dzīvē.

ASV prezidents Donalds Tramps īsā laikā ir pamatīgi sabojājis attiecības ar tuvākajiem sabiedrotajiem un nostājies pret liberālo pasaules kārtību, kas ar amerikāņu rokām tika izveidota pēc Otrā pasaules kara.

Globālajam ogļu tirgum tiek solīta stagnācija un lēna apjomu samazināšanās tālākā nākotnē. Gaidāmas arī izmaiņas pasaules vadošo ogļu eksportētāju un importētāju sarakstos.

Latvijas uzņēmumiem, kuru produkcija orientēta uz ārvalstu patērētājiem, izdodas uzrādīt aizvien labākus pārdošanas datus, un tie atspoguļojas arī kopējā eksporta statistikā. Dati par ārējo tirdzniecību liecina, ka no mūsu valsts izvesto preču apjomu rekordu birums turpināsies.

ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums par izstāšanos no tā dēvētās kodolvienošanās ar Irānu, kā arī paziņojums par jaunām sankcijām pret Irānu, kuras stāsies spēkā divos posmos – attiecīgi 6. augustā un 4. novembrī –, liek vairākumam ārvalstu uzņēmumu pamest Irānas tirgu. Izņēmums ir tikai Ķīnas un Krievijas kompānijas, no kurām lielākā daļa ne tikai negrasās aiziet no Irānas, bet pat plāno paplašināt savu darbību šajā valstī.

Tesla likvidēs 9% darbvietu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums Tesla Motors otrdien paziņoja, ka likvidēs 9% no kopējā darbvietu skaita, tādējādi cenšoties uzlabot rentabilitāti, taču šis lēmums neietekmēs plānus palielināt automašīnu Model 3 ražošanas apjomu.

Šodien