Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Tēma

Spārni un akmens © DIENA(1)

Ir cilvēki, kuri tālu un ilgi plāno, un ir cilvēki, kuri vienkārši seko savām sajūtām. Pēteris un Kristīne Stumburi pieder pie pēdējiem. Viņu pirms septiņiem gadiem tobrīd bez tālejošākas idejas izsolē iegādātā Airītes dzelzceļa stacija no ēkas, kurā cauri jumtam varēja redzēt debesis, pārtapusi par mājīgu atmiņu krātuvi, kura pievelk gluži kā magnēts.

Ražots Ķīnai © DIENA(2)

Vienas partijas sistēma, patēriņa pieaugums pēc rietumu valstīs ražotajām precēm un centieni ārēji līdzināties, vietumis atdarināt kapitālistiskās valstis un daudzpakāpju cenzūra padarījusi Ķīnu kā šobrīd otro lielāko pasaules kinoindustriju par sava veida fenomenu.

Vai viegli būt ģimenes ārstam © DIENA(13)

Ģimenes ārsts ir vienīgais speciālists, kas aprūpē pacientus no dzimšanas līdz sirmam vecumam, un tas parasti ir pirmais ārsts, pie kura dodamies, lai sāktu ārstēšanos. Ideālā variantā ģimenes ārsts ir savu pacientu uzticības persona, kas zina par viņiem daudz vairāk nekā tikai slimības vēsturi. SestDiena turpina rakstu sēriju par dažādu profesiju pārstāvju ikdienu un iespējām Latvijā.

Rezultāts paliek ārpus tablo © DIENA

Ir pierasts sportu uzlūkot caur sacensību gara prizmu, taču patiesībā tas sniedz daudz plašākas iespējas attīstībai. Ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Pēdējās desmitgadēs visā pasaulē aizvien vairāk uzmanības pievērš sportošanas un sacenšanās blakus efektiem un rezultātus vēro ne tikai uz tablo vai protokolos, bet arī izvērtējot individualitāšu attīstību

Rūgtā saldūdeņu dzīve © DIENA(1)

Saldūdeņi klāj tikai 0,8% Zemes virsmas, bet šajā nelielajā platībā mīt aptuveni 100 000 sugu jeb ap sešiem procentiem dzīvības un ap 40% no visām zivju sugām, turklāt nemitīgi tiek atklātas vēl jaunas. Diemžēl vēl un vēl arī izmirst. Pasaules Dabas fonds ziņo, ka tieši saldūdeņos bioloģiskā daudzveidība samazinās aptuveni divreiz ātrāk nekā uz sauszemes vai jūrās un okeānos.

Skaņas zivīm, cilvēkiem un saullēktiem © DIENA

Koncerti brīvdabā Latvijā un citviet nudien nav jaunums. Teju katrā apdzīvotā vietā ir brīvdabas estrāde, senu pilsdrupu mūri, uzkalniņš vai krastmala, kur pati daba iekārtojusi savu amfiteātri. Ir arī ļoti īpašas, mistisku noslēpumu apvītas dabas koncertzāles kā, piemēram, Dalhalla Zviedrijā, kur mūzika skan majestātiska, pamesta kaļķakmens karjera dibenā. Dziļo, milzīgo bedri savulaik izsitis meteorīts… Citreiz piedzīvojums ir īpašs rituāls vai jauna mūzikas un dabas savijuma forma, kas, piemēram, reiz komponista Kristapa Pētersona un Latvijas Radio kora sadarbībā pārvērta elektroakustisko pastaigu Cēsu Žagarkalna dabas takās par aizraujošu "ieiešanu" pasakā par Kurbadu.

Ko Latvija apsolījusi klimatam © DIENA(18)

Dažādu līgumu un vienošanos starp valstīm, apņemoties pēc iespējas saudzīgāk izturēties pret planētu Zemi, lai par spīti klimata pārmaiņām uz tās vēl tomēr kādu laiku varētu dzīvot, netrūkst. Kādi tieši ir šie centieni, ko un kam ir solījusi Latvija, un ko tas nozīmē mums, cilvēkiem, kas grib labi dzīvot un strādāt ar peļņu?

Vai viegli būt aprūpētājam © DIENA(13)

Ne tikai palīdzēt ikdienas vajadzībās, bet nereti arī cilvēcīgi nākt talkā reizēs, kad gadās neparedzamas situācijas, – tāds ir aprūpētāju ikdienas darbs. Šī profesija Latvijā ir pieprasīta, taču ar zemu atalgojumu, un interese par tās apguvi krītas. "SestDiena" turpina rakstu sēriju par dažādu profesiju pārstāvju ikdienu un iespējām Latvijā.

Grūti laiki vairākām mūsu zivīm © DIENA(23)

Šajās dienās dažu labu Rīgas reklāmstabu sācis rotāt attēls, kas pirmajā brīdī vedina domāt, vai tik simtgadei par godu nav tikusi pārfilmēta latviešu filma Zvejnieka dēls – abas foto redzamās personas ir kā izkāpušas no filmā dzirdamās Jāņa Mediņa slavenās dziesmas Laša kundze bola acis Menca pilnā rīklē sauc: Nu tik gan būs dzelmē tracis, Zutis buti precēt brauc_. Tomēr, nē, par filmu te nav runas, lai gan ar dziesmā minētajām zivīm plakātam ir tiešs sakars: Pasaules Dabas fonds aicina sabiedrību pievienoties tā rīkotajai kampaņai Lai jūra čum un mudž un neizvēlēties veikalos un citās tirdzniecības vietās Baltijas jūras mencas un Eiropas zušus. Kā teikts fonda mājaslapā, nepirkt tādēļ, lai saglabātu šīs zivis arī nākamajām paaudzēm.

BMX restarts jaunā trasē © DIENA(5)

Vienpadsmit gadu pēc Māra Štromberga leģendārā triumfa Pekinas olimpiskajās spēlēs viņa dzimtajā Valmierā beidzot tapusi pasaules līmeņa trase, par kādu BMX saime sapņojusi jau sen. Divkārtējā olimpiskā čempiona panākumu līdzautors treneris Ivo Lakučs gan pārdzīvo, ka projekta ieilgšana likusi Latvijai zaudēt iekarotās pozīcijas Eiropas un pasaules elites līmenī, tomēr ir gatavs ar sev raksturīgo sparu strādāt, lai jau tuvā nākotnē mēs atkal varētu jūsmot par jauniem čempioniem. Kā simbolisks starta šāviens Latvijas BMX riteņbraukšanas ambīciju restartam ir šajā nedēļas nogalē Valmierā notiekošais Eiropas čempionāts – visnozīmīgākās sacensības, kādas līdz šim mūsu reģionā ir notikušas šajā sporta veidā.

Laimes spēle valsts labumam © DIENA(3)

No 1. jūlija arī Latvijā ieviesta Čeku loterija, tā mudinot iedzīvotājus iesaistīties ēnu ekonomikas apkarošanā. Šķiet, ka tā ir jauna ideja? Nebūt ne – loterija jau izsenis bijis veids, kā iesaistīt sabiedrību dažādu valsts problēmu risināšanā.

Izkausēt plastmasas karoti © DIENA

Karlovi Varu festivāls jeb kvifs, kā to ērtības labad mēdz dēvēt, ir viens no prestižākajiem un senākajiem kinofestivāliem pasaulē. Šogad tajā var atrast dažādu formātu darbus par ģimenes struktūras trauslumu un disfunkcionālām attiecībām, tālu neatkāpjoties no čehu klasiķiem un absurda darbiem par "mazo cilvēku".

Černobiļas mantojums © DIENA(13)

Miniseriāls Černobiļa uzplēš rētas un restaurē sajūtas. Eksdiplomāts Andris Vilcāns atceras savus Černobiļas apmeklējumus un cer uz kodolenerģētikas renesansi.

Vai viegli būt pārdevējam © DIENA(52)

Cik liela ir alga, cik grūta ikdiena, cik daudz un ilgi jāmācās, vai konkurence liela, un kādas iespējas karjeras izaugsmei? Mums apkārt ik dienu tūkstošiem cilvēku dara savu darbu, tai skaitā mēs paši – lai arī kādu profesiju būtu izvēlējušies un kādā amatā strādātu. SestDiena sāk rakstu sēriju par dažādu profesiju pārstāvju ikdienu un iespējām Latvijā. Pirmā izvēlētā specialitāte ir tāda, ar kuru daudzi sastopas katru dienu, – pārdevējs.

Paraledus Latvijā jeb atveram jaunu frontes līniju © DIENA(6)

Parahokejs – sporta veids cilvēkiem ar invaliditāti – Latvijā ir jaunums, par ko iepriekš droši vien ir dzirdējis tikai retais. Lai gan pirmo reizi paralimpiskajās spēlēs šo sporta veidu pasaule ieraudzīja 1994. gadā Lillehammerē, tā aizsākumi meklējami ziemeļvalstīs jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Kādēļ Latvijā tikai šogad esam likuši kamanas uz ledus?

Tornādo: Neatņemama laikapstākļu sastāvdaļa © DIENA(2)

Reizēs, kad uznāk lielāki negaisi, kas nes plašus postījumus un izraisa arī virpuļviesuļus, daudzviet tas ir jaunums un pārsteigums, dažkārt radot nepamatotus secinājumus, ka "dabā viss iet grīstē". Var jau būt, ka dabā viss iet grīstē, bet virpuļviesuļi Latvijā nav tā parādība, pēc kā to secināt.

Pāri ugunskuriem visā Eiropā © DIENA(12)

Lēkšana pār ugunskuru, pelde ezerā saullēktā, līgodziesmu skandināšana līdz rītausmai – katrā latviešu dzimtā gadu gaitā izveidojušās savas Līgo nakts svinēšanas tradīcijas. Tās gan mainās līdz ar paaudzēm un iespējām. Siers nu jau drīzāk veikalā pirkts nekā pašu siets, alus vests no brūža, ne no Jāņa tēva pagraba, un arī rituāli tiek pielāgoti šodienas interesēm. Kādēļ gan tos nepapildināt ar kādu no citas tautas aizgūtu tradīciju? Lai arī daudzām ziemeļu puslodes pagānu tautām vasaras saulgriežu svinēšanas parašas bijušas visai līdzīgas, netrūkst arī atšķirīgu, mūsu pusē nepiekoptu rituālu.

Dziesmas lielā diena Igaunijā © DIENA(3)

Šodien par Igaunijas dziesmu svētku šūpuli dēvētā Marijas baznīca Tartu pilsētas centrā ir atjaunošanas procesā, taču, neraugoties uz restaurācijas darbiem, 20. jūnijā to piepildīs koru balsis, atklājot Tartu dziesmu svētkus un igauņu dziesmu svētku 150 gadu svinības. Kā igauņi nonāca līdz saviem dziesmu svētkiem, un ar ko šie svētki atšķiras no mums pierastajiem Latvijā?

"Cits futbols" no kādreizējās Austrumberlīnes © DIENA

Vācijā par sensāciju kļuvusi futbola kluba Union iekļūšana valsts augstākajā līgā, un šajā gadījumā stāsts ir ne tikai par futbolu, bet arī vēlmi pierādīt, ka pat mūsdienās tik ļoti komercializētā sportā vissvarīgākais tomēr ir pašcieņa un bezgalīgi uzticami līdzjutēji.