Tēma / Diena / Tēma / Diena

Tēma

Dziestošo rītu pusē © DIENA (10)

Iznīcinot lauku skolu, iznīcinām kultūras un sociālo vidi. Skola ir kā saturošais elements, kas uztur visu pagasta dzīvi. Tā par mazo skolu nozīmi saka Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka. "Skola tā ir dzīvība, aizsardzības funkcija, jo visus svešos uzreiz redzam," viņa turpina. Apmeklējot trīs slēgtās pierobežas skolas Kārsavas novadā, SestDiena šim viedoklim guva tiešu apliecinājumu.

Krāna un citi ūdeņi © DIENA (2)

SestDiena nu jau ilgāku laiku pēta mītus saistībā ar pārtiku. Un to mums, kā jau māņticīgai tautai, izrādās, ir gana. Arī pati nozare ir pateicīga: plaša izvēle, liels tirgus, daudz dažādu noteikumu un – pats galvenais – cilvēkiem ir tiesības katram uz savu patiesību, kas ir garšīgi. Atbilžu uz jautājumu, kas ir veselīgi, varētu būt mazāk, bet arī tur ir iespējamas variācijas. Tomēr diez vai kāds šaubās, ka mums visiem nepieciešams ūdens, un rosinātu šo dziru aizvietot, piemēram, ar visdabiskāko ogu sulu vai vegāno pienu

Otrā atdzimšana © DIENA (5)

Arī ārpus galvaspilsētas simtkilometru loka dzīvība ir iespējama, ja vien tajā investē un pie tā strādā, ir pārliecināti apņēmīgi cilvēki Rēzeknes novadā. Lai arī šeit jau pirmajā lielajā vilnī ne viena vien skola likvidēta, rokas nav nolaistas un tiek kalti dažādi nākotnes plāni.

Kad apstājas laiks © DIENA (4)

No altārgleznas bijušās skolas zālītē līdz mūra plītij virtuvē un vēža izbāznim, kas atceļojis pa jūras ceļiem, – tas ir kā ceļojums laikā. Turpinot pētīt, kas notiek ar vietām, kur slēgtas skolas, SestDiena devās arī uz diviem Sēlijas ciemiem – Dvieti un Elkšņiem.

Mēs pavisam bijām 39 © DIENA

Latvijas brīvvalsts izsaucēji – arī tā presē dēvēti tie 39 cilvēki, kuri, īstenojot latviešu tautas pašnoteikšanās tiesības, 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas Republiku. Tuvojoties mūsu valsts simtgadei, lielu publikas interesi ir izpelnījusies 68 Latvijas muzeju (vairāk nekā puse no visiem reģistrētajiem muzejiem) veidotā un šāgada maijā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) atklātā izstāde Latvijas gadsimts, kas būs apskatāma līdz 2021. gadam. Tajā īpaša vieta, protams, veltīta arī pašam proklamēšanas aktam un tā dalībniekiem. 16. novembrī muzejā tiek atvērta grāmata Latvijas valsts dibinātāji – biogrāfisko eseju krājums par valsts dibinātājiem, Latvijas Tautas padomes 39 locekļiem.

Savas zemes sardzē © DIENA (11)

Zemessardze – skaitliski lielākā Nacionālo bruņoto spēku struktūra – vieno tos savas zemes patriotus, kuri gatavi ziedot no darba un mācībām brīvo laiku dienestam.

Acīmredzami neizbēgamais © DIENA (28)

Iedzīvotāji turpina pamest lauku pagastus, demogrāfiskā situācija nav iepriecinoša, uzņēmējdarbība neattīstās. To var secināt par atsevišķiem Kurzemes pagastiem, laikrakstam Diena un žurnālam SestDiena sākot rakstu sēriju par vietām, kur 2009. gadā tika slēgtas skolas. Lai gan šis pētījums varētu apgāzt teicienu "daba nemīl tukšumu", jānorāda – aina nav tik drūma, jo, par spīti vispārējām tendencēm Latvijas laukos, katrā vietā ir aktīvisti, kas vietai aiziet postā neļaus, un dažviet pat esot jūtama paaudžu nomaiņa.

Pētot, kas noticis ar vietām, kur slēgtas skolas, SestDiena devās uz trim Kurzemes ciemiem – Usmu, Sermīti un Vecpili –, kur šāds lēmums pieņemts gandrīz pirms desmit gadiem

Kāpēc neēdam zivis? © DIENA (17)

Uzturs ir tēma, par ko var strīdēties sirsnīgi un ilgi, – mīti, pilsētas leģendas un karstas diskusijas garantētas līdz rītam. Lai tos kliedētu un ieviestu kaut nelielu skaidrību tajā, cik veselīgi vai – gluži otrādi – neveselīgi ir veikalā nopērkamie pamatprodukti, SestDiena turpina rakstu sēriju par pārtiku, ko ikdienā lietojam.

Reiz dzīvoja... skola © DIENA (18)

Skolas Latvijā tiek likvidētas katru gadu. Kopš 1991./1992. mācību gada skolu skaits Latvijā ir samazinājies par piektdaļu, bet salīdzinājumā ar 1996./1997. mācību gadu, kad Latvijā reģistrēts lielākais skolu skaits, tas ir samazinājies pat par 30%, iepriekš, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, vēstīja aģentūra LETA. Taču pirmo lielo skolu slēgšanas vilni piedzīvojām 2009. gadā – ekonomikas krīzes sākumā. Togad pašvaldības lēma par 57 skolu slēgšanu, vēl daudzām skolām samazināja izglītības pakāpi, piemēram, pamatskolas kļuva par sākumskolām, daudzas izglītības iestādes apvienoja.

Tie, par kuriem neviens neuzzinās © DIENA (53)

Latvijai jālepojas ar režīmam nepaklausīgajiem un nepakļāvīgajiem cilvēkiem, kuri, par spīti bailēm un stukačiem, ignorēja pavēles un tā laika propagandu, no kaimiņu vērīgajām acīm un sētnieku grabošajām atslēgām slēpjot savus līdzcilvēkus – ebrejus.

Mazāk darba, vairāk naudas: Četru dienu darba nedēļa © DIENA (11)

Lai gan spārnoto frāzi "Es mīlu darbu, es stundām ilgi varu sēdēt un uz to skatīties" piedēvē britu humoristam Džeromam K. Džeromam un parasti vairāk uztver kā joku, iespējams, tik tiešām šobrīd uz darbu vairāk skatāmies, nekā to darām. Proti, pētījumi liecina, ka biroju darbinieki samērā bieži darbalaikā mēdz pārlūkot privātos profilus sociālajos tīklos vai aizklīst citās interneta dzīlēs. Garā darba nedēļa gluži vienkārši nemotivē steigt izpildīt nedēļas plānu. Tas gan nenozīmē, ka risinājums būtu lielākas slodzes uzkraušana strādājošajiem, jo tas drīzāk novestu pie veselības problēmām. Taču, iespējams, risinājums ir, un tas slēpjas darba efektivizācijā.

Atrast normālu gaļu © DIENA (8)

Tualetes papīrs desās, sašpricēts sālsūdens, lai izskatītos vairāk un būtu smagāks, kaudze ar E vielām… Vai vispār tā ir gaļa? Jāatzīst, ka jautājums par gaļas kvalitāti allaž raisa kaislības. Turklāt tās labumu un nonākšanu līdz pircēja grozam ierobežo krietni sarežģītāka sistēma nekā vairākumu citu produktu. Kas no daudzajiem mītiem ir patiesība, no kā jāuzmanās, pērkot gaļu, un kur to vislabāk darīt?

Spiegs tavā kabatā © DIENA (9)

Paspēji tikai nodomāt, bet viedtālrunī attiecīga reklāma jau priekšā! Sastopoties ar šādām situācijām, gribi negribi gadās aizdomāties par to, vai teju katram otrajam latvietim tik mīļā teorija par viņa tālruņa noklausīšanos nudien nav patiesa. SestDiena noskaidro, ko par šo sazvērestības ideju saka eksperti, cik tajā mītu un cik patiesības.

Vecmāmiņa spiedze © DIENA (5)

Pašās septembra beigās Spānijas pilsētā ar diviem nosaukumiem – Sansevastjanā jeb Donostijā (basku zemes centrālās pilsētas nosaukums) – līdzās daudz dažādām un intensīvām norisēm, kādas parasti ietver liela mēroga starptautiski kinofestivāli, tika pasniegta arī mūža balva izcilajai britu aktrisei Džūdijai Denčai. Protams, šī nav ne pirmā, ne pēdējā viņas balva. Denčas karjera ilgst teju sešdesmit gadu, kopš XX gs. 60. gadu sākuma, un viņas kontā ir lomas vairāk nekā 120 filmās.

Šoreiz par sāli – kādos produktos tas slēpjas, cik daudz sāļuma ir slikti, bet kad – gluži noderīgi? Vai tā dēvētais melnais sāls tiešām ir vērtīgāks, bet tas, kurš tiek uzdots par Himalajos ņemtu, tiešām nāk no kalniem un ir ar kaut ko īpašs?

Skaņu bezgalības meklētāji

Festivāls Skaņu mežs arī šogad piedāvā izaicināt pašam sevi, apgūstot un pielaikojot savai gaumei jaunus skaņu viļņus un formas.

Pāvests Francisks Baltijas valstīs viesojās vien dažas dienas. Taču kas pēc viņa apmeklējuma palicis prātā un ko tas deva tiem, kuriem bija iespēja viņu satikt klātienē?

Lai gan Latvijā ar interneta pieejamību nav sistemātisku problēmu, uz lauriem gulēt nevaram, jo vēl ir gana daudz cilvēku, kuri, lai gan gribētu būt "tīklā", ir nepieslēgti.

Ar aktīvu talku laiku mums parasti asociējas pavasaris, taču ko sakopt un tīrīt netrūkst arī visa pārējā gada laikā. Septembrī ar īpašu kampaņu vides aizstāvji aicina sakopt Latvijas jūras piekrasti.

Iemesls, kālab man lūdza uzrakstīt šīs nedēļas aktuālo viedokli, ir Latvijas filmas izvirzīšana Oskaram. Kā jau ziņots un rakstīts septembra sākumā, Nacionālā kino centra izveidotā ekspertu komisija nolēma uz Oskariem sūtīt režisora Ivara Selecka dokumentālo filmu Turpinājums. Jā, tā ir arī viena no sešpadsmit filmām programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei. Izvirzīšana Amerikas Kinoakadēmijas balvas Oskars atlasei ir viens no kinodzīves cikliskuma apliecinājumiem.

Šodien