Tēma / Diena / Tēma / Diena

Tēma

Niedras epizode © DIENA (17)

Šopavasar vēl viena simtgade – aprit simt gadu kopš mēģinājuma veidot alternatīvu "Ulmaņa un Stučkas Latvijām". 1919. gada 16. aprīlī Liepājā tika gāzts Kārļa Ulmaņa Ministru kabinets. Trīs nedēļas, līdz 11. maijam, Latvijas Republika it kā palika bez valdības, tikai frontes karaspēks turpināja aizsargāt fronti pret uzmācīgajiem Pētera Stučkas lieliniekiem. Tad 11. maijā par darbības sākšanu paziņoja jauna valdība, kuras galvgalī nostājās pazīstamais rakstnieks un mācītājs, populārās dziesmas Dažu skaistu ziedu Gaujā kaisīju vārdu autors Andrievs Niedra.

Vai pavasaris jau klāt? © DIENA (1)

Kad īsti sākas pavasaris? Tad, kad skrējēji parkos garās bikses nomaina uz šortiem, vai tad, kad pienākušas Lieldienas? Pēc tām vadīties nebūtu prātīgi, jo tās katru gadu ir citā laikā. Gribētos vairāk noteiktības dzīvē, tāpēc atrasti arī objektīvāki kritēriji.

Pūkainie un saudzējamie piekrastē © DIENA

Katru pavasari jūras malā sastopamie roņu mazuļi izraisa lielu cilvēku interesi, taču nereti, mēģinot dzīvniekiem palīdzēt, tiem tikai tiek nodarīts pāri. Šogad mazo pūkaiņu bijis sevišķi daudz, un, lai gan dzīvnieki ir aizsargājami, atkal aktualizējies jautājums par to medīšanu.

Plāksteru sistēma: Ko iesākt ar medicīniskajiem atkritumiem © DIENA

Skaidrības, ko iesākt ar medicīniskajiem atkritumiem un kā tiek organizēta to apsaimniekošana Latvijā, šķiet, līdz galam nav nevienam. Turklāt tieši šajā jautājumā visspilgtāk izceļas Latvijas atkritumu apsaimniekošanas tipiskās iezīmes: precīzu un viegli pārskatāmu datu trūkums, daudz iesaistīto, kas katrs atbild par nelielu apsaimniekošanas segmentu un atbildību mētā kā karstu kartupeli no viena pie otra, bet tam visam pa vidu – apjukuši iedzīvotāji.

Latviešu seriālu mežā © DIENA (4)

Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvijā nu jau tapuši vairāk nekā 40 dažādi seriāli, sākot ar Lai tev labi klājas (1994) un beidzot ar simtgades seriālu Sarkanais mežs (2019). To kontekstā arvien no jauna gribas uzdot jautājumus gan par kvalitāti, gan mediju politiku un oriģinālsatura radīšanu televīzijā.

Apsūdzības un noliegumi © DIENA (17)

Sporta sabiedrību pagājušajā nedēļā pāršalca ziņa par basketbola zvaigznes Kristapa Porziņģa apsūdzību izvarošanā, kas esot veikta aizvadītajā gadā Ņujorkā drīz pēc tam, kad sportists guva smagu ceļgala savainojumu. Cietusī sieviete apgalvo, ka Porziņģis piedāvājis viņai samaksāt 68 tūkstošus ASV dolāru par klusēšanu, tomēr vēlāk pārdomājis, tāpēc viņa vērsusies pie varas iestādēm. Šādi notikumi profesionālajā sportā nav ikdiena, tomēr ir gana bieži sastopami.

Seksa bēgums © DIENA (20)

Mūsdienu trīsdesmitgadnieki un divdesmitgadnieki, kuriem pret seksu nav gandrīz nekādu aizspriedumu, dzimumdzīvi piekopj retāk nekā iepriekšējās paaudzes.

Koncertzāles visjaunākie laiki © DIENA (41)

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone par to, cik gadu un cik miljonu vēl prasīs ilgi cerētā Rīgas koncertzāle un vai ar to izdosies "apsteigt" Gaismas pili.

Gotjē, saturies! © DIENA

Gaisā virmojošais pavasaris mudina uz svaigumu, tātad – arī lielo tīrīšanu. Itin drīz blakus atkritumu konteineriem rindosies kāda labdara atstāta "jaunā kolekcija" trūkumcietējiem. Viedi cilvēki gan saka: šis nav tas labākais risinājums atbildīgai paša negribēto drēbju apsaimniekošanai. SestDiena lūko, vai un kā iespējams skapi izrevidēt, nebarojot atkritumu poligonus.

Pārdot rotaļlietas un mainīt sabiedrību © DIENA (1)

Animētie seriāli un filmas jau gadiem ne tikai izklaidē gan lielus, gan mazus, bet arī ietekmē sabiedrības viedokli un pie viena radītājiem nopelna prāvas naudas summas. Sevišķi veiksmīgi ies, ja zīmētais tēls būs dzeltens.

Depozītu gaidot © DIENA (1)

Kamēr gadiem ilgās diskusijas par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā met lokus dažādās instancēs, jāiztiek ar pašreizējo dalītās atkritumu vākšanas sistēmu. Turpinot rakstu sēriju par atkritumu apsaimniekošanu, SestDiena pievēršas šķirošanas iespējām un ar to saistītajām problēmām dažādās pašvaldībās

Labākā Oskara ceļvedis © DIENA

91. Amerikas Kinoakadēmijas balvas ceremonijā labākās filmas Oskaru ieguva Ceļvedis. Vai mēs šo filmu skatīsimies arī pēc pieciem gadiem?

Mīlestība tehnoloģiju laikos © DIENA (1)

Jau ilgstoši spriežam par risinājumiem, kā panākt, lai roboti neatstātu cilvēkus bez darba un ienākumiem. Vai ir pamats raizēm, ka roboti mūs varētu aizvietot arī privātajā dzīvē?

Ēst, lai kritizētu © DIENA (4)

Ēstmīlis ir viens no retajiem restorānu kritiķiem Latvijā un bez viedokļa paušanas par ēšanas vietām apkārtnē vairs nespēj iztikt, tāpēc izveidojis blogu estmilis.lv. Tā Facebook lapai ir teju 5000 sekotāju, un tas regulāri atrodams arī Gemius Latvijas blogu topā. Ēstmīlis pats uzsver, ka nestrādājot ar visādiem trikiem, lai iekarotu pēc iespējas augstāku pozīciju, un neviens par kritikām viņam nemaksā, taču savu personību publiski atklāt nav ar mieru – tas mazajā Latvijā sasaistītu rokas

Uz pāris dienām Berlīne ir pārtapusi par sievieti. To spēcina gan 69. Berlīnes kinofestivāla konkursa programma, kurā dominē sievietes skatiens un sieviešu varones (nedaudz plašāk – šī paša SestDienas numura Kino rubrikā), gan arī žūrijas priekšsēdētājas Žiljetas Binošas klātbūtne un viņas replikas par dzimumu sadalījumu nozarē. Tāpat te jāmin pēcseansu čalas ar domubiedriem, dodoties pakaļ kafijai pa agorai līdzīgo Potsdamer Platz, un nejauši dzirdētās sarunas allaž darbīgajā preses centrā Grand Hyatt viesnīcā. Taču patiesībā uzmanību saasina tās filmas, kuras formāli neiekļaujas visaptverošajā feminisma kopkorī, un viena no tām ir Fransuā Ozona jaunākais darbs Dieva žēlastībā/By The Grace of God.

Pastāv uzskats, ka spēle varētu būt pat vecāka par valodu. Dzīvnieku mazuļi, gatavojoties pieaugušo dzīvei, proti, pārtikas ieguvei, savā starpā cīkstas. Tāpat arī cilvēki – gan lieli, gan mazi – labprāt brīvo laiku pavada spēlējoties – daži dod priekšroku fiziskām aktivitātēm, bet citi prāta kustināšanai, piemēram, spēlējot galda spēles.

Palasot komentārus, kas veltīti raksta tapšanas brīdī Saeimā otrajā lasījumā atbalstītajām izmaiņām ieroču aprites likumā, kuras ļautu medībās ieročus izmantot arī pusaudžiem no 16 gadu vecuma, šķiet, ka to ierosinātāji nudien ir humānisti un dabas draugi, kas šo izmaiņu apspriešanai speciāli izvēlējušies laiku, kad prātīgākie meža dzīvnieki guļ ziemas miegu, lai netraumētu viņu psihi. Patiešām, no pieredzes labi zināms, ka Latvijā ne praidu atļaušana, ne aborta aizliegšana, ne nodokļu paaugstināšana diskutētāju kaismes un kategoriskuma ziņā netur līdzi jautājumiem, kas skar mednieku tiesības. Ne tikai mežā, arī sociālajos tīklos tādos brīžos labāk neiet, ja nervi švaki.

Esam nonākuši televūcijas laikmetā, tomēr jautājumi, kur un ko skatīties, paliek nemainīgi. Kādus seriālus šobrīd piedāvā lielākie nozares spēlētāji un kam vērts pievērst uzmanību?

Es savā naivajā prātā momentā atbildēju "jā" un par bailēm pat neaizdomājos, saka latviešu vijolniece Ilze Kirsanova (37). Aizvadītā gada nogalē viņa devās uz kara izpostīto Sīriju, lai piedalītos starptautiskā kultūras diplomātijas programmā, kuras mērķis ir kara izpostītā kultūras mantojuma atjaunošana un saglabāšana.

Grāmata pelēkos audekla vākos ar zelta burtiem ir viena no pagājušā, simtgades gada nogalē iznākušajām īpašajām grāmatām. Vairāk nekā 300 šķirkļos no "ābeles" līdz "žubei" te skaidrota latviešu tautasdziesmās sastopamo vārdu nozīme. Gan ne visu – Dainu kodeksa autore, literatūrzinātniece un politiķe Janīna Kursīte, latviešu tautasdziesmas pēta jau gandrīz 40 gadu un ir secinājusi, ka šīs tēmas pilnīgai aptveršanai ar viena cilvēka mūžu ir par maz. Tāpēc grāmatā ir atstāti arī "neaizsieti mezgli", kas var ieinteresēt nākamos pētniekus.

Šodien