Izmešu ir mazāk, bet ražošana sarūk
Dūmu nav, un ekonomikas krāsns ir auksta. Tieši šādu secinājumu var izdarīt par Zaļā kursa
ietekmi uz Latvijas un Eiropas ekonomiku.
Kuram tas rūp? Izdevniecības "Diena" iniciatīvas grupa - Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, Guntars Gūte - sāk regulāru statistikas datu publikāciju ciklu, kas atspoguļo paradoksālo, acīmredzamo, bet neticamo situāciju mūsu valstī, un vēlas saņemt atbildes, idejas un priekšlikumus.
Betona ekonomika
Ražošana un būvniecība ir noteicošie globālās konkurences rādītāji, un
pēdējo 20 gadu laikā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas pievienotās vērtības
radīšanā gan globāli, gan reģionāli – tepat Baltijā.
Ja aug algas, aug arī prēmijas un piemaksas
Tā pati darba alga, bet savādāk nosaukta.
Notiek atpalikšana, nevis iedzīšana
Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.
Latvijā ir visaugstākā sieviešu mirstība ES
Latvijā sieviešu mirstība vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem ir divkārt augstāka nekā vidēji ES.
Nodokļu pīrāgu cep mazāku no abiem galiem
Privātajā sektorā darbvietu skaita kritums mazina nodokļu ienākumus, bet publiskajā tā pieaugums palielina nodokļu izdevumus.
Publiskā sektora augšgals dzīvo labi
Valsts pārvaldes algas sasniegušas ES vidējo līmeni, privātajam sektoram līdz tam vēl tālu.
Zaudējot strādājošos, valsts vērtība rūk
Ikviens darba ņēmējs ik gadu nodokļos samaksā vidēji vismaz 13 tūkstošus eiro.
Kur pazūd darba darītāji?
Jebkuras sabiedrības labklājības pamatā ir cilvēka darbs.