Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Maratons ikvienam © DIENA (4)

Šajā pavasarī, kad pandēmijas dēļ atcelti visi lielie un mazie tautas skrējieni, aktīvie cilvēki brīvajā laikā turpina vicot, tikai tas notiek vienatnē vai divatā un vienīgi treniņu režīmā, izvēloties pēc iespējas tukšākas ielas, parkus vai meža takas. Katrā krīzes situācijā ir arī savas gaišās puses, jo sporta un aktīvās atpūtas veikali nevar sūdzēties par apgrozījuma trūkumu savos interneta veikalos. Zinu, ka daudzi sākuši nodarboties ar skriešanu un riteņbraukšanu, tieši pateicoties ilgajai sēdēšanai četrās sienās, jo tikai ar vingrošanu uz paklājiņa ir krietni par maz, lai ķermenim dotu prieku un smadzenēm svaigumu.

Nepārvarama vara sportā © DIENA

Valdības izsludinātais ārkārtējais stāvoklis koronavīrusa dēļ nepamatoti bieži tiek pārtaisīts par automātisku un visaptverošu nepārvaramu varu. Vairākums cilvēku ir godīgi, bet negodprātīgie menedžeri šo situāciju noteikti izmanto savā labā. Daudz dzirdēts par apsviedīgiem biznesmeņiem, kuri nākamajā dienā pēc stāvokļa ieviešanas prasa pārcelt samaksas termiņu uzreiz par pusgadu vai pat pauž vēlmi pilnībā atbrīvoties no saistībām. Valdības ierobežojumi ir cēlonis nespējai pienācīgā apmērā turpināt ierasto nodarbi, tomēr jāvērtē vēl vairāki cēloņsakarības faktori. Mūs gaida juridisko principu un cilvēcisko vērtību sadursme, valsts likumu un sporta veidu iekšējās kārtības noteikumu kolīzijas.

Otrā iespēja. Latvijas sportistu cīņa par Tokijas olimpiskajām spēlēm © DIENA

Pasaules sports tika apturēts brīdī, kad desmitiem tūkstošiem atlētu vajadzēja sākt izšķirošās cīņas par kvalificēšanos Tokijas olimpiskajām spēlēm. Līdz tam ceļazīmes bija paguvuši iegūt astoņi Latvijas sportisti – vieglatlētes Laura Igaune (vesera mešana), Līna Mūze (šķēpmešana) un Laura Ikauniece (septiņcīņa), pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš, Edgars Točs, Anastasija Kravčenoka un Tīna Laura Graudiņa, kā arī jātnieks Kristaps Neretnieks šķēršļu pārvarēšanā. Tāpat Latvijai garantētas divas ceļazīmes šosejas riteņbraukšanas grupas braucienā, kur reālākie kandidāti uz to izmantošanu ir Toms Skujiņš un Krists Neilands. No šīm ceļazīmēm gandrīz visas tika izcīnītas pērn, bet Neretnieks kvalificējās šī gada pirmajās dienās. Pirms četriem gadiem Riodežaneiro Latviju pārstāvēja 33 atlēti, kas ir pēc neatkarības atjaunošanas mazākais dalībnieku skaits vasaras spēlēs, netika izcīnīta arī neviena medaļa, turklāt prognozes liecināja, ka uz Tokiju aizbrauks pat vēl mazāka delegācija. Tagad Latvijas atlēti ieguvuši papildu gadu treniņiem, lai Japānas galvaspilsētā netiktu uzstādīts mūsu valsts antirekords.

Sporta vēsture Dienā: Maijs © DIENA

Lai gan skrējēju un soļotāju šogad jau aprīlī gan galvaspilsētas ielās un parkos, gan citās Latvijas vietās šķita pat vairāk nekā citkārt, visam citam sportam šopavasar karantīnas krusts pāri. Kamēr par uzvaras izredzēm pār koronavīrusu un arī to, kāds pēc tam izskatīsies lielais un ne tik lielais sports, esam lielā neziņā, varam gremdēties nostalģiskās atmiņās, lasot Dienas ilggadīgā sporta nodaļas vadītāja Artura Vaidera pirmajā īstajā atjaunotās neatkarības pavasarī – 1992. gada 6. maija Dienā – rakstītajā: "Savulaik vasaras sporta sezona startēja tieši maija svētkos. Tā teikt, sakrāvuši sarkanos karogus un transparentus grēdās un – uz stadionu! Dažādi turnīri parkos, skvēros un stadionos, stafetes un kritēriji ielās. Viss kādreiz maijā. Daudz kas no to gadu spožuma grimis nebūtībā, arī daža interesanta tradīcija, kā stafetes skrējiens Rīgā. Grimis gan politisku, gan finansiālu iemeslu dēļ."

Paliec mājās un vingro attālināti © DIENA

Globāla pandēmija teju visās dzīves sfērās mūsu ikdienu mainījusi līdz nepazīšanai. Valdības 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija valstī ieviesa korekcijas arī sporta zāļu pieejamībā, un koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ patlaban sporta zāles ir slēgtas. Kā nodrošināt fiziskās aktivitātes mājas apstākļos bez ierastajiem treniņiem? Kad mājās nākas pavadīt lielāko daļu dienas un ledusskapis ir tikai dažu soļu attālumā, šis jautājums kļuvis īpaši aktuāls.

Pirms 20 gadiem Sanktpēterburgā © DIENA

Gadsimta mijas hokeja paaudzes spēlētāji ir vienisprātis – tik saviļņojošu un emocionāli aizkustinošu uzvaru viņi izdzīvoja vienīgo reizi karjerā. 2000. gada pasaules čempionātā Latvija apspēlēja Krieviju ar 3:2. Vieniem tā bija gadsimta uzvara, savukārt otriem lielākais murgs kopš 1917. gada… Vismaz tā rakstīja kaimiņvalsts ietekmīgais laikraksts Sport-Express.

Sporta vēsture Dienā: Aprīlis © DIENA (1)

Bija Dienas vēsturē viens aprīlis, kad sports, konkrēti basketbols, izpelnījās ne tikai karstas diskusijas, bet pat komentāru avīzes pirmajā lapā.

Aprīlis ir īstais laiks, lai apskatītu sezonalitātes jautājumu sportā, precīzāk – starpsezonu. Tieši šis mēnesis nereti ir kā robežšķirtne starp ziemu un vasaru. Dažos sporta veidos sacensības notiek gandrīz visu gadu, neiezīmējot skaidras sezonu robežas, bet lielā daļā tās ir pietiekami izteiktas. Starpsezonā treniņu procesa darbības un mērķi nereti ir atšķirīgi, tāpēc tos vērts apskatīt sīkāk, turklāt šogad šīs robežas būtiski ietekmēs cits faktors – Covid-19 slimību izraisošais vīruss un tā iespaidā apturētā sporta dzīve. Šoreiz apskatīsim dažādus risinājumus, kā karantīnas laikā gatavoties sacensībām vai turpināt treniņu procesu, nedaudz spekulējot arī aktuālā vīrusa kontekstā.

Profesionālais sports jau sen nav vienkāršas sacensības, kurās noskaidrojam labāko sportistu. Mūsdienās sports kļuvis par milzīgu, miljardiem vērtu biznesu, kurā katrs mēģina atrast iespējas, lai gūtu kaut visniecīgāko pārsvaru pār saviem konkurentiem. Viena no iespējām, kas var dot papildu pārsvaru, ir dati. Trīs klases biedri no Valmieras izveidojuši sporta datu analīzes sistēmu EchoSports, kas piemērota iekštelpu sporta veidu vajadzībām.

Lai kurš atrastos pie vadības stūres, Latvijas Futbola federācija (LFF) ar apskaužamu regularitāti nonāk kritikas krustugunīs par pieņemtajiem lēmumiem. Bieži tas bijis par tās lielākā lepnuma – nacionālās izlases – stūrmaņa pieņemšanu vai atlaišanu. Janvārī nelielā apstulbumā nonāca arī slovēnis Slaviša Stojanovičs.

Šodien