Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Vai karaliene modīsies no miega? © DIENA

Pagājuši 17 gadi, kopš Ainārs Kovals Pekinas olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu šķēpmešanā. tas ir līdz šim pēdējais Latvijas vieglatlētu iegūtais cēlmetāls pasaules galvenajās sacensībās. Kopš tā laika elites līmeņa atlētu skaits, kuri var cīnīties par godalgām, ievērojami sarucis. Šī brīža situācija sporta veidā ir bažas raisoša, tomēr tuvākajos gados daudz kas, iespējams, mainīsies – vieglatlēti ieguvuši lieliskas ziemas sezonas treniņu iespējas gan Rīgā, gan reģionos, bet treneriem atkal mirdzot acis. Vai tas nākamajā desmitgadē atgriezīs mūsu atlētus pasaules elitē?

Uzlikuši sevi uz pasaules kartes © DIENA

Tuvojoties Pasaules rallija čempionāta (WRC) posmam Tet Rally Latvia, kas pērn kļuva par nozīmīgāko sporta pasākumu mūsu valstī, sporta draugi sagaidīja ļoti patīkamas ziņas – Mārtiņa Seska un Renāra Franča ekipāža bija ieguvusi iespēju šajās sacensībās piedalīties ar prestižākās Rally1 klases automašīnu. Starp pasaules spēcīgākajiem liepājniekiem izdevās ienākt vairāk nekā lieliski, par sevi liekot runāt visai sporta veida sabiedrībai. Tas šosezon ļaus piedalīties jau vismaz sešos WRC etapos un var droši teikt, ka latviešiem ir izdevies sevi uzlikt uz pasaules rallija kartes, kas ļaus turpināt mācīties un krāt pieredzi, lai nākotnē tiektos uz kaut ko vēl daudz lielāku.

Jaunā paaudze © DIENA

Jau ilgāku laiku Latvijas sportā arvien samazinās lielu zvaigžņu skaits, un tas diemžēl ietekmē arī sporta kopējo popularitāti. Šajā Sporta Avīzes numurā uzmanību pievērsām vairākām jaunajām un ļoti daudzsološajām Latvijas sporta zvaigznītēm, kam ir visi priekšnosacījumi, lai kādudien tās apbrīnotu ne tikai karstasinīgākie sporta līdzjutēji.

Tiesības uz atpūtu © DIENA

No kluba uz izlasi, atpakaļ uz klubu, un tā visu laiku – tipiskais sportistu darba cikls. Bez pienācīgas atpūtas reizēm nākas iztikt ne tikai zvaigznēm un izlašu spēlētājiem. Atpūtas trūkums sportā ir daudz plašāka problēma nekā tikai daži izceltie gadījumi mediju virsrakstos. Vai sportisti un sporta treneri cieš no nepietiekama laika privātajai dzīvei? Pētījumu par to īsti nav, taču, redzot dažu treneru tumšos riņķus zem acīm un sportistu traumatismu, varētu sākt šaubīties, vai viņu tiesības uz atpūtu tiek pietiekami cienītas.

Labākais brīdis sākt ir tagad © DIENA

Nelieli gaisa temperatūras mīnusi, iebraukta slēpošanas sliede trasē, saules apmirdzēta diena bez mākoņiem. Janvāris ir īstais laiks, lai ļautos, iespējams, vēl neizbaudītam piedzīvojumam, kas rada neatkārtojamas sajūtas, – uzkāpt uz distanču slēpēm. Šeit pašam iespējams diktēt brauciena tempu un ķert saplūšanu ar dabu, iegūt iekšējo mieru, kā arī tikai pozitīvas emocijas.

Skrējiens ar laiku © DIENA

Ne gluži kā bobsleja vai kamaniņu sportā, kur rezultātu sacensībās izšķir ne tikai sekundes simtdaļas, bet pat tūkstošdaļas, taču ciešā konkurencē ar laiku iesaistījušies arī olimpiskās Kortīnas ledus trases būvnieki. Teju pēdējā brīdī (vai drīzāk – jau krietni pēc tā) izšķīrušies par tradīcijām bagātās Eudžēnio Monti trases nojaukšanu un uzbūvēšanu no jauna, Itālijas pārstāvji dara visu, lai objektu jau tuvākajos mēnešos pabeigtu un nākamā gada sākumā tur varētu tikt aizvadītas Ziemas olimpisko spēļu sacensības. Lai gan joprojām ir aktuāls arī plāns B, renes sporta veidu vadītāji ir pietiekami pārliecināti, ka jau martā sportisti varēs piedalīties jaunās trases pieņemšanā jeb homologācijā.

Nāves ēnā © DIENA

Aiz loga ir 1991. gada augusts, tikko Maskavā izgāzies pučs un Latvija pārdzīvojusi noslēdzošo apdraudējumu valsts neatkarības atgūšanai. 50 gadu okupācija ir beigusies, valsts jābūvē praktiski no jauna visās jomās. Latvijas hokejs neatkarību sagaida ar divām mākslīgā ledus hallēm Rīgā un entuziastu uzturētu nestandarta laukumu Talsos. Katastrofāli trūkst naudas inventāram. valstī ir tikai divas hokeja sporta skolas – Latvijas Bērzs un Dinamo. Katrā bērnu vecuma grupā Latvijā trenējas ne vairāk par 50 spēlētājiem. Kā ar tik mazu resursu mūsu hokejs palika dzīvs 90. gados, lai 2023. gadā izcīnītu bronzu pasaules čempionātā? Šis būs stāsts par fanātismu, hokeja mīlestību un nepadošanos, lai cik grūti arī nebūtu.

"Neslēpšu, arī asariņa nobira," savā desmitajā finālturnīrā Latvijas florbola valstsvienības kapteinim Artim Raitumam gada nogalē kopā ar komandu izdevās sasniegt ilgi loloto mērķi un iekļūt pasaules čempionāta pusfinālā, izjaucot ierasto "lielo četrinieku". Lai gan līdz godalgām Malmē galu galā nesanāca aizsniegties, 37 gadus vecais uzbrucējs ir pārliecināts, ka latviešiem pastāv izredzes turpināt tuvoties galvenajiem favorītiem. Vai ar talsenieku sastāvā? Laiks rādīs. Raitums atklāj, ka izcīnītās tiesības nākamgad piedalīties Pasaules spēlēs Ķīnā ir vilinošas, bet, pirms tiekties uz norvēģa kjetila kronberga rekordu – dalību divpadsmit pasaules čempionātos –, jāpapļāpā ar ģimeni. "Arī tagad, kad tikko atgriezos no Malmes, ir emocionāli satikt ģimeni pēc ilgākas prombūtnes. Iekrājušies pienākumi, tūlīt jābrauc jaunākajam dēlam uz Ziemassvētku eglīti," sarunas sākumā atklāj sportists.

RFS aizvada vienu no sekmīgākajām sezonām Latvijas klubu futbola vēsturē. Niknā konkurencē aizstāvēts virslīgas čempionu tituls, teju neticamā veidā izcīnīts Latvijas kauss un sasniegts otra prestižākā UEFA klubu turnīra Eiropas līgas pamatturnīrs, kur kāda no Latvijas komandām līdz šim vienīgo reizi bija tikusi pirms 15 gadiem. Pelnīts gandarījums, prieks, finansiālās prēmijas un... divas spēles janvārī. Aptuveni trīs mēnešus pēc virslīgas sezonas beigām un pusotru pirms nākamās sākuma.

Latvijas U18 sieviešu hokeja izlase vien pirms nepilniem sešiem gadiem aizvadīja savas pirmās spēles, bet šajā laikā snieguma kvalitātes ziņā piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi. No 20. līdz 26. janvārim Volvo ledus hallē Rīgā notiks pasaules čempionāta otrās divīzijas A grupas turnīrs. Par Latvijas U18 izlases progresu un gaidāmajām sacensībām stāsta komandas galvenais treneris Miks Golubovičs.

Šodien