Kad ārā valda stindzinošs sals, gribam pēc iespējas ātrāk nonākt mājīgās telpās un sasildīties. Bet kā panākt, lai istabā vai automašīnā pārlieku neuzkarstu un lai nākamā iziešana ārā nekļūtu nepatīkama?
Atlikusi vien nedēļa, līdz daudziem ziemas sporta veidu cienītājiem savu darba un atpūtas laika režīmu nāksies pielāgot nu jau XXV ziemas olimpisko spēļu grafikam. Oficiāli tās tiek sauktas par Milānas un Kortīnas d’Ampeco spēlēm, taču patiesībā notiks krietni plašākā teritorijā Itālijas ziemeļos. Tās sagaidot, ieskatāmies vēsturē – kā olimpiāde vairāk nekā simt gadu laikā mainījusies, kādi sporta veidi nākuši klāt, kā pieaudzis dalībnieku skaits, kā mainījusies organizatoru loma un arī tas, kā šis forums tiek atspoguļots informatīvā ziņā. Šonedēļ ieskats vēsturē par laika posmu līdz Otrā pasaules kara sākumam.
Ziema un sniegotas kupenas nebūt nav iemesls, lai paliktu dīvānā, – arī tiem ne, kuri ar slēpošanu vai citiem ziemas sporta veidiem neaizraujas. Kopā ar tuviniekiem un draugiem vai vienatnē doties dabā un izstaigāt vismaz tuvāko apkārtni var arī ziemīgos laikapstākļos. Taču kur un kā labāk doties? Lai to noskaidrotu, SestDiena devās pie pieredzējušā pārgājienu gida Kristapa Kizika.
Vai, satiekot tuvu cilvēku vai redzot viņa laimes brīdi, esat piedzīvojuši tik spēcīgus, nepārvaramus emociju uzplūdus, ka aizkustinājums burtiski smacē nost un noformulēt jēgpilnu teikumu kļūst par neiespējamu uzdevumu?
Mariannas Lapiņas maģistra darbs Jezus stafs ļoti dzēlīgi parāda kādas politiskās partijas un reliģiskās organizācijas savstarpēji izdevīgo sadarbību cilvēku prātu ietekmēšanā.
Jānis Mājenieks jeb Slēģu Jānis piedzima kā Jānis Dzintars Pikurs 1940. gada maijā Slēģa Skanuļu mājās Jaunpiebalgas Lielmežā. Desmit gadu vecumā nokļuvis Rīgā, 50 gadu gaidīja atgriešanos Piebalgā. 2000. gadā pārcēlās vispirms uz Skanuļiem, bet kopš 2004. gada ar ģimeni dzīvo Grāvniekos pie Viņķu kalna. Spēlē teātri, raksta dzeju, pēta dzimtu vēsturi, glabā nacionālo partizānu piemiņu un ir neviltots Latvijas un Piebalgas patriots. Izloksnē un garā glabā brāļu draudžu mantojumu – pirms pusotra gadsimta viņš būtu izcils «saku tēvs».
Kuldīgai par spīti kariem un citiem laika griežu pārbaudījumiem paveicies saglabāt savu vecpilsētu, un tajā joprojām dzīvs ir Kurzemes hercogistes galvaspilsētas veidols un šarms. Ne velti tā iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā un, lai aizsargātu un pilnvērtīgi pārvaldītu šo kultūrvēsturisko vietu, izstrādāts pat īpašs Kuldīgas vecpilsētas likumprojekts, kas šobrīd tiek skatīts Saeimā.
Jau pavisam drīz daudzi mūsu planētas iedzīvotāji varēs baudīt gada nogales brīvdienas. Daudzi, bet ne tuvu visi, jo ir jau arī tādas profesijas, kuru pārstāvjiem jāstrādā Ziemassvētkos, Vecgada vakarā vai Jaungada dienā. Šoreiz ne par ārstiem, ugunsdzēsējiem vai policistiem, bet gan profesionāliem sportistiem. Papētot šo jautājumu, SestDiena konstatēja, ka situācija dažādos sporta veidos (vai komandu sporta līgās) krasi atšķiras.
Kaspars Cipruss (43) pats spēlējis basketbolu visaugstākajā līmenī un tagad to dara kā funkcionārs. Atskatoties uz šogad organizēto EuroBasket, viņš uzsver: gandarījums ir liels!
Kustība par neatkarīgu dzīvi uzmanību pievērsa pirms
vairākiem gadiem ar iniciatīvu izgatavot miljonu sveču
grupu mājas izbūvei. Mērķis gan tuvojas lēni, taču paveikts
jau daudz un biedrība no lolotās ieceres atkāpties
negrasās.