Daudzu klausītāju ilgas ir piepildījušās – Edgars Šubrovskis ar grupu Hospitāļu iela sanāk atkal kopā, lai uzspēlētu Hanzas peronā un ne tikai tur vien.
Ja reiz pulksteņu rādītāji kārtējo reizi pagriezti par stundu atpakaļ, ir neizbēgami, ka tuvojas nakts uz 1. novembri, kad daudzviet mūsu planētas ziemeļu puslodē notiek Halovīna svinības. Moralizēšanu par to, cik tās piemērotas vai ne latviskajai dzīvesziņai, šoreiz liksim malā, jo globalizētajā pasaulē nekur jau no šī pasākuma neaizbēgsim.
Ja gada tumšākajā, drūmākajā periodā uz tuvinieku sejas pamanāt izsitumus un ekzēmas, steidzami aiciniet šo cilvēku uz vaļsirdīgu izrunāšanos. Iespējams, viņš cieš no depresijas vai cīnās ar domām par pašnāvību.
«Telefonkrāpnieku» zvans no Zviedrijas, mediju pārstāvji naktī pie mājas durvīm un īsziņām pilns tikko ieslēgtais tālrunis – zinātnieki par prestižās balvas saņemšanu uzzina neparastos veidos.
Pirms 70 gadiem Eiropas Raidsabiedrību savienība (EBU) apstiprināja lēmumu par Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkošanu. Pirmais konkurss nākamā gada pavasarī notika Šveices pilsētā Lugāno, un gadu gaitā tā popularitāte pieaugusi – no septiņām dalībvalstīm 1956. gadā līdz 37 šogad, kad Eiropas dziesmu karus atkal uzņēma Šveice (šoreiz – Bāzele).
Izpalīdzība, biedrošanās, praktisks aprēķins «tu man, es tev» garā – kas īsti ir talkošanas tradīcija, kas izsenis bijusi būtiska zemnieku dzīvesveida daļa? Kādi ir tās nerakstītie likumi, sākot ar jestrām tautasdziesmu rindām un beidzot ar mūsdienu komunikāciju modernajās lietotnēs? Ko vēsta senie foto un apraksti un rāda mūsdienu pieredze – to skatāmies Jaunpiebalgas pusē.
Pirmoreiz vēsturē zinātniekiem izdevies no ādas šūnām izaudzēt olšūnām līdzīgas šūnas, ko iespējams apaugļot ar DNS. Tas dod cerību, ka pēc pāris desmitgadēm pat neauglīgi pāri varēs tikt pie bērna.
Pola Tomasa Andersona desmitās pilnmetrāžas Cīņa pēc cīņas/One Battle After Another (2025) reputācija ir nevainojama – tā jau tiek dēvēta par gada lielā ekrāna notikumu un šobrīd 55 gadus vecā Andersona kā amerikāņu neatkarīgā kino meistara benefici.
Vivita Ločmele ir pazīstama ar to, ka piedalījās «ceļu revolūcijā», ir palīdzējusi izaugt Mieram un bērziņam un rakstījusi blogu, veidojot savu ideālo Latviju Piebalgas Meirēnos – ar Alauksta plašumu un Skalbes poētiku.
Padzīvojuši cilvēki mājdzīvniekus mēdz ieviest, kad bērni izauguši un devušies savā dzīvē, lai tādējādi aizpildītu neierasto tukšumu mājās un kliedētu vientulības sajūtu.