Trešdien, 26. martā plkst. 17.00, atzīmējot Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu, Liepājas okupācijas muzejā atklās jaunu interaktīvu ekspozīciju par Otrā pasaules kara traģiskajiem notikumiem Liepājā un tās apkārtnē.

Atklās Liepājas 400. jubilejai veltītu Liepājas muzeja krājuma izstādi Rosīgā Liepāja, kas ar priekšmetu, dokumentu un fotogrāfiju starpniecību atspoguļo Liepājas ekonomisko uzplaukumu un sasniegumus no 19. gadsimta beigām līdz Otrajam pasaules karam.

Būs apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja (turpmāk – LNRMM) simtgadei veltīta mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde Pieskāriens. Kārtota sešās instrumentu veidu grupās (taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti), izstādē pieejama muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas izlase 50 instrumentu apjomā, kas aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.

1995. gadā reizē ar pirmo izstādi tika dibināta grupa Zemūdeņu karš. Pastāvēšanas laikā apvienība sarīkojusi 18 izstādes, savās rindās iesaistot aizvien jaunus māksliniekus, tostarp grupas kodols joprojām palicis nemainīgs.

Tiks atklāta mākslinieka Māra Ernesta Uldriķa (1939–2017) zīmējumu, pasteļu un akvareļu izstāde Māris Uldriķis. Smalkās matērijas. Izstāde ir nozīmīgs notikums Liepājas 400 gadu jubilejā, jo tā veltīta ievērojamā gleznotāja liepājnieka Teodora Uldriķa dēla daiļradei.

Izstāde Palazzo Madama. Itālijas māksla un amatniecība 6.–19. gadsimts ietvers vairāk nekā simts Turīnas mākslas muzeja Madamas pils ( Palazzo Madama ) kolekcijas dekoratīvi lietišķās mākslas meistardarbus, radītus laikposmā no 6. līdz 19. gadsimtam.

Izstādē Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi tiks eksponēti Ufici galerijas (Galleria degli Uffizi) meistardarbi no Piti pils ( Palazzo Pitti ) Modernās mākslas galerijas kolekcijas dialogā ar izcilākajiem 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sākuma darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.

Noritēs līdz šim lielākā Ņujorkā dzīvojošā Latvijas mākslinieka Viktora Timofejeva personālizstāde Citi pasažieri, kas apvieno autoram būtiskākos radošās prakses motīvus, aicinot apmeklētājus izzināt robežas starp faktiem, fikciju, objektivitāti un subjektivitāti.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs turpina tradīciju atklāt pašmāju un ārzemju skatītājiem Latvijas 20. gadsimta 20.–30. gadu kultūras un mākslas ainavas novatoriski izteiksmīgo pusi. Viens no dedzīgākajiem klasiskā modernisma pārstāvjiem Romans Suta (1896–1944) bija universālas dabas mākslinieks, kurš uzskatīja, ka mākslai jāaptver un jāveido saikne ar visām jaundibinātās valsts dzīves jomām. Plakātu starpkaru periodā kā īpašu vēstījuma formu aktīvi izmantoja arī viņa biedri Rīgas mākslinieku grupā.

Ekspozīciju veido spilgts glezniecības, grafikas, tēlniecības, objektu un instalāciju mākslas kopums, ko radījuši devītajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2023. un 2024. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi – Indriķis Ģelzis, Romāns Korovins, Ieva Kraule-Kūna, Inga Meldere un Luīze Nežberte, Luīze Rukšāne, Krišs Salmanis, Elza Sīle, Paula Zvane.

2025. gadā Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – LNRMM)  svin savu simtgadi, izstāde Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai ir daļa no aizsāktā izstāžu cikla, kas atklāj muzeja krājuma daudzveidību un starpdisciplinaritāti, šoreiz pievēršoties kino mākslas un literāru darbu mijiedarbībai un interpretācijām.

Izstāde _Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma. Gunāra Birkerta (1925–2025) simtgadei veltītā izstāde ļauj iepazīt izcilā latviešu arhitekta dzīvi un radošo darbību. Starp daudzajām sabiedriskajām ēkām, ko Gunārs Birkerts projektējis, īpašu vietu ieņem bibliotēkas – tām veltīta šī izstāde.

Ciklā Paaudze norisināsies Līgas Purmales personālizstāde Pagājušo prieku dārzs, kas veltīta mākslinieces piecdesmit gadus ilgajai radošajai darbībai. Izstāde apkopo Līgas Purmales radošo veikumu pusgadsimta periodā – no agrīnām fotoreālisma kompozīcijām līdz pat šogad tapušiem jaundarbiem.

Izstāde Dzīvnieki Rīgā: lietot un lolot? stāsta, kā mainījusies dzīvnieku vieta un loma pilsētā un iedzīvotāju ikdienā, kā veidojušies mūsdienu priekšstati un attieksme pret dzīvniekiem, to izmantošanu un aizsardzību.

Izstādē aplūkojami Rīgas Lutera draudzes mākslinieku darbi un īsi videostāsti par darbu tapšanu, dārza tēmu Jāņa Akuratera dzīvē un daiļradē, kā arī iemūžināts stāstījums par Dobeles ceriņu dārzu.