Iztēlojieties pasauli pēc globālas katastrofas, kurā Jūs esat viens no nedaudzajiem izdzīvojušajiem. Ir pazudusi gandrīz visa tehnoloģija, saglabājusies tikai neliela daļa zināšanu un darba rīku, taču atgriezušās bailes dabas varenības priekšā. Tomēr cilvēks ir nolēmis cerēt un vēlas izpaust šo jaunatklāto cerību kādā fiziskā formā – bet kā tā varētu izskatīties?

Pēc kļūšanas par Mākslas akadēmijas rektoru 1922. gadā, gleznotājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) vasaras sāka pavadīt Dubultos. Purvīšu ģimenes īrētā vasarnīca Gončarova ielā (tagad Aspazijas iela) atradās kaimiņos Aspazijas 1933. gadā iegādātajai dzīvesvietai. Purvītis nebija parasts atpūtnieks no Rīgas, kurš laiskojās pludmalē un baudīja kūrorta saviesīgo dzīvi. Viņš katru dienu strādāja, kļūstot par Jūrmalas vasaras ainavas daļu. Izstāde Krāsu dzejnieks. Vilhelms Purvītis – Aspazijas kaimiņš Dubultos sniegs ieskatu Purvīša vasarās Jūrmalā, mākslinieka iedvesmas avotos slavenajā Latvijas kūrortpilsētā un attiecībās ar savu ne mazāk slaveno kaimiņieni – dzejnieci Aspaziju.

Izstādes mākslinieki savā dažādībā un unikalitātē skaidri ataino un attaisno franču simbolisma mākslinieka Odilona Redona pausto, ka «Mākslinieks bieži padodas to materiālu vilinājumam, kas spēj paust viņa garu.» Silga Ivanova savu māksliniecisko izteiksmes veidu visērtāk pauž uz papīra, kur, mijiedarbojoties ūdenim ar akvareli un tušu, tiek atstāta brīva vieta arī nejaušībai un mirkļa brīnumam.

Izstāde veltīta leģendārajam čehu kinorežisoram, māksliniekam Janam Švankmajeram un Evai Švankmajerovai. Godinot viņa 90. gadu jubileju un apritot 100 gadiem, kopš mākslā ienācis sirreālisms, Rotko muzejā būs skatāmas Jana Švankmajera filmu un īsfilmu skates, kā arī viņa un sievas, mākslinieces Evas Švankmajerovas oriģināldarbi, kas radīti visā viņu dzīves laikā.

Būs skatāma franču mākslas fotogrāfa Filipa Maržo (Philippe Margeault) izstāde Baltijas jūras piekraste franču fotogrāfa objektīvā, kas tapusi sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā.

Norisināsies vērienīga Andra Eglīša Izstāde. Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi, kas atskatīsies uz viņa 25 gadus ilgā glezniecības procesa atklājumiem.

Jāņa Deinata personālizstāde Pirmā piecgade piedāvā dokumentālu stāstu par periodu pirms Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas, kad pārmaiņas sabiedrībā vēl tikai brieda, un mākslinieka fotoaparāts fiksē vērojamās sairstošās sociālisma iekārtas ainas.

Bez maksas būs apskatāma izstāde Zirgi un zirgošanās Kurzemes-Zemgales hercogistē. Izstādes tēma, tāpat kā aizritējušo Dārza svētku tēma, nav izvēlēta nejauši. Eiropas Karalisko rezidenču tīkls, kurā iesaistījies arī Rundāles pils muzejs, par godu 2024. gada olimpisko spēļu jāšanas sacensībām Versaļā attīstīja kopīgu projektu par vienojošu, taču vienlaikus plašu un daudzslāņainu tēmu Zirgi un zirgošanās Eiropas galmos. Projekta laikā visa gada garumā vairākās Eiropas karaliskajās rezidencēs norisinās dažādi pasākumi.

Izstāde Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram iesāksies ar komponista un izstādes skaņas ainavu autora Platona Buravicka uzstāšanos Mehānikas, jūtu un magnētisma teksts.

«Izstādi apzināti veidojam kā audiovizuālu, intelektuālu un personisku pieredzējumu. Tas būs ceļojums pa Jettes vērojumu un domu pēdām, kas vedinās saklausīt dabas, sievietes, bērna, Latvijas un mākslas balsi. Un, cerams, šajos stāstos, ainavās un cimdu rakstos izdosies nonākt līdz sarunai ar sevi pašu», par izstādi Dzīvais cimds stāsta kuratore Elīna Apsīte.

Modes muzejā būs apskatāma īpaši gaidīta izstāde Vivienne Westwood: Personiska tērpu un aksesuāru kolekcija , kas tapusi sadarbībā ar privātu kolekcionāru no Lielbritānijas. Pirmo reizi Rīgā būs iespēja redzēt izcilās britu dizaineres radītos tērpus un aksesuārus.

«Izstādē aplūkojamas muzeja krājumā izsenis glabātas relikvijas, vērtīgi jaunieguvumi, nesen restaurēti priekšmeti. Aplūkojami tādi portreti, kas ir labi pazīstami Latvijas mākslas vēsturē un arī tādi, kas iepriekš nav ne izstādīti, ne arī kā citādi demonstrēti plašākai publikai,» tā izstādes kuratore Inga Karlštrēma

Izstādē eksponēti Aleksandras Beļcovas darbi no R. Sutas un A. Beļcovas muzeja krājuma, fotomateriāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcijas, Raimonda Dunkana zīmējumi no Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja Viļņā, kā arī Cuguharu Fužitas pašportrets no privātkolekcijas Latvijā.

Izstāde iepazīstina gan ar zināmiem, gan ar līdz šim nezināmiem notikumiem, faktiem un attēliem, kas stāsta par Bulduriem. Izstādes autori nepretendē uz visaptverošu vēstures izklāstu, jo tā ir tikai sākums turpmākai Bulduru izpētei, lai plašākās telpās izveidotu pastāvīgu ekspozīciju. Joprojām trūkst informācijas un ir daudz neskaidrību un noslēpumu, kuri tāpat kā Bulduru monētu depozīts, kas apskatāms izstādē, nav līdz galam atminēti.

Jaunā ekspozīcija veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi. Tie iedvesmoja Latvijas sabiedrību un ietekmēja arī politisko lēmumu pieņemšanu. Šis nesenās vēstures laikposms, kad māksla kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju, atgādina mums kultūras un radošās brīvības nozīmi.