Naivā izstāde simbolizē to pasaules daļu, kurā māksliniece vēl meklē patvērumu un caur humoru cenšas reflektēt par mūsdienu pasaules jautājumiem, tai skaitā iecietību, terapiju, ilgtermiņa domāšanu un sabiedrībā uzstādītiem standartiem. Te grāmatu, filmu, multfilmu tēli sajaucas ar humoristiskiem sižetiem, lai skaidrāk paskaidrotu autores vērtību sistēmu. «Viss, kas veidojis mani kā būtni, ir šeit.» Katrai paaudzei ir sava pieredze un atmiņas, kas sākotnēji to ir veidojis – kaut kas kolektīvi pazīstams un sirdij tuvs.

Tāpat kā gadalaiki secīgi nomaina viens otru, arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) pop-up izstāžu cikla Dizaina procesi tuvplānā otro izstādi Vasara konceptuāli un tematiski nomaina nākamā – Rudens, latviešu dizaineriem caur materiālu kontrastiem reprezentējot kolorīto ražas vākšanas periodu.

Ābeču kolekcionārs Juris Cibuļs ir valodnieks, tulkotājs, publicists un skolotājs, kurš vairāk nekā 40 gadus pēta un kolekcionē ābeces.  Viņš ir arī vairāku grāmatu autors, kā arī sarakstījis ābeces latgaliešu un latviešu valodā. Jura Cibuļa kolekcijā ir 11 tūkstoši 178 ābeču eksemplāru 1232 valodās.

Kim? Laikmetīgās mākslas centra rudens sezonas izstāžu programmu piesaka īpašs kopdarbs – Ingas Melderes un Luīzes Nežbertes veidota telpiska instalācija, kas aptver abu mākslinieču jaunradītus, kā arī Latvijā iepriekš neeksponētus darbus. Izstādes platībā iekļautas vairākas darbu sērijas: skulptūras, instalācijas, zīmējumi un gleznas, kas pēta un atspoguļo reģionālās sociālās un kultūrvēstures nianses.

Tiks atklāta Astras Šēnbergas pirmā personālizstāde Viss ir galvā, kas turpina iepazīstināt apmeklētājus ar laikmetīgās keramikas tendencēm. Lielu interesi izraisīja Ojūnas Batbajaras lielformāta objektu izstāde Atlētiskā progresija. Astra Šēnberga savā izstādē piedāvā keramikas objektus un instalācijas ar spēles elementiem.

Izstāde Rotko atspulgi tver Marka Rotko abstraktā ekspresionisma atbalsis mūsdienu mākslā. Eksponētie darbi tapuši, šodienas autoriem iedvesmojoties leģendārā mākslinieka daiļradē. Darbu izlase atklāj, kā Rotko klasiskā perioda krāsu laukumu kompozīcijas, kuru atšķirības zīme ir spēja raisīt spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu, turpina rezonēt divdesmit pirmā gadsimta mākslinieku radošajos meklējumos.

Stikla darbu izstāde veltīta mākslinieces vecvecāku dzimtajai pusei Zaļmuižai Krāslavas novadā, kur viņa pavadījusi bērnības vasaras un aizvien jūtas piederīga. Tur iepazīts dabas spēks, iemantota pietāte pret dzīvo radību, vidi un darbu. Inga Jaunzeme atklāj, ka laukos reiz viss šķitis brīnumains, tieši tur uzsūktā saules gaisma, harmonija un mīlestība pēc gadiem vērsta mākslas valodā. Cilvēka iekšējo būtību viņa savos darbos ataino kā gaismas plūdumu, kas vienots ar visa dzīvā pirmsākumiem un kam sekojot var kļūt stiprāks un dvēseliski tīrāks.

Gunārs Binde (1933) 66 gadus ilgās fotokarjeras laikā guvis gan vietēju, gan starptautisku atzinību, par saviem darbiem izpelnoties desmitiem godalgu ārvalstu fotomākslas salonos. Svinot latviešu fotogrāfijas klasiķa 90. jubileju, izstāde un vērienīgs fotoalbums BINDE 100–10 atspoguļo mākslinieka ceļu uz un cauri šiem panākumiem, veidojot metaforisku dienasgrāmatu par nozīmīgākajiem notikumiem, tēmām un cilvēkiem, brīžam caurvijot vizuālo stāstījumu ar Bindes personisku komentāru par konkrētās fotogrāfijas tapšanas aizkulisēm.

Mūsu laikmeta steidzīgajā skrējienā arvien vairāk zaudējam saikni ar lielajiem kosmiskajiem, gadalaiku, dienas un nakts un saviem iekšējiem ritmiem. Skrienot pakaļ malduguņiem, nereti nepamanām ne Jāņuguni, ne rīta saules lēktu, ne vakara atblāzmu. Pasauli uztveram tikai kā izmantojamu, izsaimniekojamu nedzīvu objektu, pēc principa – aiz mums kaut vai ūdensplūdi [..].

Būs skatāma keramiķes Ilonas Abdulajevas porcelāna izstāde Daba – sintēze, kurā māksliniece eksperimentē ar keramikas attiecībām ar dabas materiāliem. Izstādes atklāšana notiks 8. septembrī plkst. 14.00, un tajā būs saruna par mākslu Tradicionālais un laikmetīgais: sadures punkti.

Izstādē vienkopus skatāmi dažādos laika posmos un vairāku sēriju ietvaros tapušas gleznas. Tematiski tās aptver Eglīša spēju amplitūdu maza līdz vidēja izmēra formātos – tajos autors nevis dokumentē, bet gan izjūt ainavu.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Kadriorgas Mākslas muzeju (Igaunijas Mākslas muzejs). Tajā eksponēti mākslas darbi no 15 Spānijas muzejiem un privātkolekcijām: Katalonijas Nacionālā mākslas muzeja (Museu Nacional d’Art de Catalunya), Madrides Vēstures muzeja (Museo de Historia de Madrid), Karmenas Tisenas muzeja (Museo Carmen Thyssen Málaga), Karalienes Sofijas Nacionālā mākslas muzeja (Museo Nacional Centro de Arte Reina Sofía), Romantisma muzeja (Museo del Romanticismo), Segovijas muzeja (Museo de Segovia), Vida Muñoz kolekcijas, Casacuberta Marsans kolekcijas, El Conventet kolekcijas un citām.

«Aleksejs Naumovs ieved mūs līdz ekstāzei košā ainavā jau ar animācijas filmas Sirds likums pirmajiem kadriem. Šajā ampluā studijas Lokomotīve komandā gleznotājs Aleksejs Naumovs savā jubilejas gadā atver jaunu šķautni daiļradē,» stāsta izstādes kuratore Dace Micāne-Zālīte.

Savā līdzšinējā radošajā darbībā autore pazīstama kā akadēmiskā tēlotājmākslas virziena pārstāve, par ko saņēmusi vairākas godalgas mākslas izstādēs un konkursos. Līdztekus klasiskā manierē radītajiem darbiem, jau kopš agras jaunības aizrāvusies ar karikatūras žanru, taču nekad līdz šim to nav atrādījusi plašākai publikai. Izstāde Liepājas muzejā notiek, atzīmējot mākslinieces septiņdesmito jubileju.

ASV praktizējošam latviešu arhitektam Gunāram Birkertam ar Itāliju bija īpaša profesionāla un ģimeniska saikne – 1969. gadā pasaulē pazīstamais arhitekts nopirka un atjaunoja nelielu māju etrusku laika Itālijas vidienes pamestā kalnu ciematā Čivita di Banjoredžo (Civita di Bagnoregio). Vēsturiskā ēka uz klints malas joprojām ir Birkertu ģimenes atvaļinājumu vieta. Tagad Čivita di Banjoredžo ir populāra vasaras dzīves vieta un tūristu galamērķis.