Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

SestDienas salons

Vēl nedomā apstāties © DIENA(1)

Latvijas visu laiku labākā maratona skrējēja Jeļena Prokopčuka pēc otrā dēla dzimšanas svētdien Rīgas ielās atgriezīsies maratona distancē. 42 gadu vecumā Jeļena turpina intensīvus treniņus, taču konkrētu sasniegumu mietiņu nav nospraudusi. "Pati sev esmu kaķis maisā," saka Jeļena.

Režisore Dzintra Geka par Ilmāru Blumbergu un "bandīta meitas" likteni © DIENA(1)

Droši jūtos tikai tad, kad mugura ir pret sienu, – pirms sarunas izvēloties vietas pie galda, atklāj kinorežisore Dzintra Geka un paskaidro, ka čekisti viņas māti arestēja, no aizmugures uzliekot cimdotu roku uz pleca. Māte tad jau gaidīja Dzintru, varbūt kaut kas no mātes tā brīža sajūtām meitai ir ticis. Nu jau turpat 20 gadu Dzintru Geku pazīst vispirms kā izsūtīto Sibīrijas bērnu atmiņu kopēju, daudzu šai tēmai veltītu filmu un divu milzīgu sējumu Sibīrijas bērni veidotāju, regulāru ekspedīciju rīkotāju uz izsūtīto latviešu dzīves un atdusas vietām Sibīrijā. Taču viņas radošajā biogrāfijā ir arī daudz citu filmu. Pēdējās divas, Kurts Fridrihsons un Ilmārs Blumbergs, kuras pirmizrāde notika 4. maijā, veltītas māksliniekiem. Tiesa, arī viņu liktenī Sibīrijai ir liela nozīme, un Blumberga gadījumā tieši Sibīrija satuvināja mākslinieku un režisori, rezultātā tapa filma. Liktenis bija lēmis tai iemūžināt pēdējo posmu izcilā mākslinieka mūžā.

Tikai atnesiet neatkarību! © DIENA(39)

Izvēloties Tautas frontes kandidātus vēlēšanām, gandrīz vai galvenais kritērijs bija drosme – vai kandidāts nebaidīsies nobalsot par neatkarību, jo nekādus tūlītējus labumus šis balsojums nesolīja, toties iespēja tikt labākajā gadījumā aizsūtītam uz vēsākām zemēm gan nebija izslēdzama. Nākamais kritērijs bija spēja uzrakstīt likumus, jo tos mēs rakstījām no jauna, – notikumus pirms 1990. gada 4. maija atceras Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Uguns, kurā nevajag skatīties © DIENA

Cilvēku atmiņa ir īsa, runājot par Parīzes Dievmātes katedrāles degšanu, ko dažs labs paguva nokrustīt par simbolisku "vecās Eiropas" nodegšanu, saka arhitektu biroja SIA Konvents vadītājs kopš 1993. gada, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Pēteris Blūms un atgādina citas lielas, bet jau stipri aizmirstas ugunsnelaimes kultūras pieminekļos.

Neapgrūtināt sevi ar depi © DIENA(5)

Mēs esam krietna tauta, un, ja cits citu vairāk slavētu, tas kļūtu populārāk, ir pārliecināta reklāmas speciāliste Una Rozenbauma (39), kura stāsta arī par to, kāpēc ir feministe un kāpēc četri bērni viņai netraucē būt priekšniecei.

Neatņemsim internetu, ja pastučīsiet © DIENA(25)

Režisors Alvis Hermanis par to, kāpēc viņa aktieri uzzinājuši vairāk nekā īstā VDK izpētes komisija, par izšķirošo etīdi izrādes Vēstures izpētes komisija tapšanā un par tiem, kurus nevar nospiest uz ceļiem.

Dzīves glezna ar Kazu fonā © DIENA(6)

Uzņēmusi filmu Kaza kāpa debesīs par Kazas paaudzi, kinorežisore Laima Žurgina stāsta par to, kāpēc pēckara bērni grib labi ģērbties un skaisti izskatīties, par atvainošanos Jurim Zvirgzdiņam un par dvēseles pieredzes nozīmi.

Labāk tērēt filmai nekā tankam © DIENA(3)

1949. gada deportācijām veltītās mākslas filmas Pelni sniegā producents Žilvins Naujoks par to, kāpēc viņš netaisa filmas, kuras neviens neskatās, kāpēc baltiešu trimdai vēsture rūp vairāk nekā dzimtenē palikušajiem, un par Austrumeiropas akcentu.

Mums viss ātri apnīk © DIENA(8)

Cimdara labā roka Kristīne Bērziņa par kandidēšanu uz Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatu, demokrātijas vecmodīgumu un to, kāpēc e-vēlēšanas nepalielina balsojušo procentu.

Sievišķīgi un vienlīdzīgi. Saruna ar Ināru Kehri © DIENA

Kā pirmā mēģinājusi mainīt cirka virzienu Rīgā, Ināra Kehre (31) tagad profesionālās lietas uz kādu laiku atstās kolēģu ziņā, lai ļautos personīgās dzīves pagriezieniem. Sarunā ar SestDienu viņa stāsta gan par ģimeni un darbu, sieviešu spēku un vienlīdzības svarīgumu, gan savas ietekmes apzināšanos un neiesaistīšanos citu cīņās

Mūsu sāpju loģika © DIENA(14)

Pētnieks Deniss Hanovs bažījas, ka, atražojot stereotipus un nepārvarot vēsturiskās traumas, mēs turpinām Latvijas iedzīvotāju nesaprašanās ciklu un ignorējam svarīgākos jautājumus.

Astotā pasaules brīnuma nebūs © DIENA(29)

Diezgan maz runājam par to, kas notiek politikā un sabiedrībā, politikas idejiskā un ideoloģiskā odere mums ir sadilusi – šādu pirmajā brīdī it kā paradoksālu secinājumu izsaka Latvijas Universitātes prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā, politologs Jānis Ikstens. Un savam apgalvojumam min piemēru, ka Ungārijas premjers Viktors Orbans nupat nācis klajā ar ideju, ka četru bērnu māmiņām nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Cits latviešu stāsts © DIENA(5)

Jaunā Rīga teātra (JRT) aktrise Elita Kļaviņa pabeigusi režijas studijas Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā filmu skolā, un nule kā uz ekrāniem nonākusi - viņas dokumentālā filma Zorjana Horobraja (2019). Viņas izpētes objekts – mūsdienu cilvēks un dzīve. Līdzību ar savu domubiedru – JRT aktieru ansambļa un Alvja Hermaņa – attīstīto latviešu dzīvesstāstu žanru režisore nenoliedz un apzinās, ka sekos salīdzinājumi un paralēļu vilkšana, tomēr, uzlūkojot Horobraju jeb Drosmīgo ģimeni, neapzināti šī metode bijusi klātesoša. "Man tā ir absolūtā definīcija: rūpīga izpēte, lai iznāktu no sterilās vides, teātra un pašas galvas, dodoties pie cilvēkiem," viņa saka.