Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 1,3%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Covid-19 straujā izplatība veicina aizvien lielāku nenoteiktību attiecībā uz ekonomikas atveseļošanās iespējām gan pasaulē, gan tepat, Latvijā. Ja runājam par pēdējo, tad vēl aizejošajā gadā, proti, šomēnes, Latvijas Banka (LB) ir nākusi klajā ar pārskatītām ekonomikas attīstības prognozēm, kuras kopumā zīmē nedaudz pesimistiskāku ainu nekā iepriekš. Tomēr labā ziņa pirms Jaunā gada ir tāda, ka centrālās bankas prognozes neliecina par jauna krīzes viļņa sākšanos, bet gan par to, ka daļa no atveseļošanās, ko iepriekš varējām gaidīt nākamajā gadā, ir atlikta uz 2022. gadu. Tiesa gan, uzreiz jāteic, ka ne visi šo atveseļošanos sajutīs savā maciņā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 4,3%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Nākamajā gadā valsts budžeta deficīts plānots 1,18 miljardi eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtā Finanšu ministrijas (FM) ziņojuma par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam.
Gada otrais ceturksnis Latvijas tautsaimniecībai bija dramatiskākais kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir krities par 9,8%.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, samazinājies par 1,5%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Šī gada 1. ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 2,9% salīdzinājumā ar pērnā gada beigām, bet gada griezumā saruka par 1,4%. Sākotnējā krīzes ietekme vairāk skāra pakalpojumu nozares, kurās pievienotā vērtība samazinājās par 2,6%, kamēr ražošanā tā joprojām bija par 3,0% lielāka nekā pirms gada. Tas ļoti labi atbilst priekšstatam, ko veido ziņas no uzņēmumiem. Rūpnieki martā vēl vēstīja par samērā labvēlīgu situāciju, tiem turpinot izpildīt iepriekš saņemtos pasūtījumus. Turpretim pakalpojumu nozares krīzi izjuta jau pirms jebkādu ierobežojumu ieviešanas, mainoties cilvēku uzvedībai.
ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 4,8%, tādējādi reģistrēta pēdējos 12 gados straujākā lejupslīde, liecina trešdien publiskotās ASV Tirdzniecības ministrijas sākotnējās aplēses.
Latvijas valsts budžets ir stabils, ar nelielu deficītu, ārējais parāds ir krietni zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā un eirozonā – 35% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpēc valsts veiktā aizņemšanās pusotra miljarda eiro apmērā, lai mazinātu Covid-19 izraisītās krīzes sekas uz tautsaimniecību, neatstās paliekošu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, uzsver gan Valsts kase, gan Finanšu ministrija, gan Latvijas Banka.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Finanšu ministrija paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam par 0,2 procentpunktiem - līdz 3,2%, liecina ministrijas izstrādātais Latvijas Stabilitātes programmas projekts 2019.-2022.gadam.
