Šogad no valsts budžeta līdzekļiem varētu tikt dzēsti 200 studējošo kredīti, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.
"Pie mums pierasts gausties, ka jaunatne kļūst slikta, kaut kāds ideālisms iet mazumā utt. Man galīgi nav tādas sajūtas," intervijā Romānam Meļņikam stāsta Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš, kurš iekļauts starptautiskā projekta Ten Outstanding Young Persons (TOYP) žūrijā.Fragments no intervijas:**Esat iekļauts TOYP projekta žūrijā.
Valdības komitejas sēdē vairāki kolēģi pirmdien uzslavēja izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles prezentēto jauno pedagogu atalgojuma modeli, kas ir solis sistēmas sakārtošanas virzienā. Ministre arī bija sajutusi šo atbalstu un raudzījās cerīgi uz iespējām to ieviest. Tajā pašā laikā no vairākām pusēm izskanēja iebildes, kas neliecināja par politisko gribu šo modeli pēc iespējas drīzāk pieņemt, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Pieprasījums pēc izglītības jomas un uzņēmējdarbības sadarbības arvien pieaug, un katrs pasākums, kas stiprina saites starp zinātni un tautsaimniecību, ir ļoti svarīgs, tiekoties ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadību, uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktos mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm finansējuma aprēķinus un sadalījumu pašvaldībām laika posmam no septembra līdz decembrim, jo "tajā skaidri redzami budžeta robi".
Latvija, citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Centrālāzijas valstis saskaras ar ļoti līdzīgu problēmu - profesionālā izglītība nav bijusi pietiekami prestiža izvēle jauniešu vidū. Tāpēc nepieciešams veicināt tās prestižu, lai profesionālā izglītība ir tikpat cienījama kā jebkura cita izglītība, piektdien žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Latvijas sabiedrībā pastāv kopīga izpratne un vienošanās, kas nostiprināta arī publiski, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā, Latvijas ilgstpējīgas attīstības stratēģijā 2030, arī daudzos citos dokumentos, ka mūsu valsts tautsaimniecības pilnveides un tautas labklājības pieauguma galvenais virzītājspēks ir izglītība.
Jauno pedagogu darba samaksas modeli valdībā nākamajā nedēļā tomēr neiesniegs, norāda gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA), gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā (LIVA).
Atvieglojums un vilšanās reizē, jo atkal neīstenojas solītās reformas, kas pēc būtības varēja uzlabot skolotāju dzīvi, - tā varētu raksturot vispārējo skolotāju noskaņojumu, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Eiropā katrs ceturtais pieaugušais ir ieguvis tikai pamatizglītību, savukārt Latvijā šāds izglītības līmenis ir 11% pieaugušo. Līdzīga situācija ir arī tādās Eiropas valstīs kā Igaunija, Somija, Norvēģija un Vācija. Tas mudina domāt, ka Latvijas rezultāts ir samērā labs, tomēr patiesībā situācija ir drūma. Pamatskolā iegūtās prasmes ir krietni vājākas nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Arī pieaugušo iedzīvotāju iesaiste dažādās tālākizglītības programmās ir zema.