Neraugoties uz iespējamo spriedzes pieaugumu attiecībās ar Serbiju un NATO brīdinājumiem, Kosovas parlaments piektdien nobalsojis par pašreizējo drošības spēku pārveidošanu par pilnvērtīgu armiju.
Serbija neizslēdz militāru atbildi, ja Kosova izveidos armiju. Serbija Kosovu, kas 2008. gadā pasludināja neatkarību, uzskata par savu teritoriju un neatzīst tās suverenitāti, tāpēc abu valstu attiecības ir saspīlētas. Pret regulāras armijas izveidi Kosovā ir izteikusies arī NATO un Serbijas tuvākā sabiedrotā Krievija, kas pēdējos gados ir apsūdzēta centienos destabilizēt Balkānu reģionu.
Kosova ceturtdien spērusi pirmos soļus savas armijas izveidošanai, pret ko stingri iebilst etniskā serbu minoritāte un Serbija, apgalvojot, ka tas rada draudus mieram. Kosova ir bijusī Serbijas province. 1998.-1999. gada Kosovas karš noslēdzās, kad NATO gaisa spēku operācijas rezultātā Serbijas spēki bija spiesti provinci pamest. Kopš tā laika par drošību Kosovā rūpējas NATO vadītā starptautiskā misija (KFOR). Kosovā joprojām dzīvo 120 000 etnisko serbu, bet absolūtais vairākums valsts iedzīvotāju ir albāņi.
Kosovas opozīcijas partijas ceturtdien aicinājušas Eiropas Savienību (ES) "publiski un skaidri" noraidīt uz etniska pamatojuma balstītas izmaiņas robežās ar Serbiju.
Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča un viņa Kosovas kolēģa Hašima Tači sarunās par abu valstu attiecību normalizēšanu, kas bija organizētas ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību un noslēdzās piektdienas vakarā, tā arī nav izdevies panākt progresu.
Kosova ir neapmierināta ar Eiropas Savienības (ES) kā vidutāja veikumu sarunās ar Serbiju un vēlas ASV iesaistīšanos sarunu procesā, piektdien paziņoja Kosovas premjerministrs Ramušs Haradinadžs.
Kosovas jaunais premjerministrs Ramušs Haradinajs trešdien paziņojis, ka viņa valdība nav noteikusi galīgo termiņu, līdz kuram būtu atrisināmas domstarpības par robežas demarkācijas līguma ratifikāciju ar Melnkalni.
Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs pirmdien publicētā rakstā ierosinājis sadalīt Kosovu atbilstoši iedzīvotāju etniskajam sastāvam un atdalīt no tās serbu apdzīvoto ziemeļdaļu.
Kosovā svētdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarējusi nacionālistiski orientētā koalīcija, kuru veido prezidenta Hašima Tači pārstāvētā Demokrātiskā partija (PDK) un bijušā premjerministra Ramuša Haradinaja vadītā Alianse Kosovas nākotnei (AAK), liecina rezultāti pēc 91% balsu saskaitīšanas.
Kosovā 11.jūnijā notiks ārkārtas parlamenta vēlēšanas, ceturtdien paziņoja prezidents Hašims Tači, ar šo vēsti nākot klajā dienu pēc tam, kad valdība bija cietusi sakāvi uzticības balsojumā likumdevēju sapulcē.
Kosovas varasiestādes piektdien paziņojušas, ka atklāta sazvērestība, kuras dalībnieki plānojuši atentātus pret augstākajām amatpersonām un politiskajiem līderiem.