Ministru kabineta komiteja šodien nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Aizsargjoslu likuma grozījumus, kuri paredz naftas un naftas produktu cauruļvadiem noteikt ekspluatācijas aizsargjoslu, aģentūra LETA uzzināja komitejā.
Strauji cenu zigzagi – tā var raksturot pēdējo mēnešu svārstības pasaules naftas tirgū. Augusta pēdējās dienās barels Ziemeļjūras jēlnaftas Brent atradās nedaudz virs 50 ASV dolāru ( 42,34 eiro) atzīmes, bet jau nepilnu mēnesi vēlāk investoru aktivitātes šīs markas melnajam zeltam ļāva šķērsot 59 dolāru robežu par barelu, tādējādi sasniedzot augstāko virsotni kopš 2015. gada jūlija. Tomēr ar to pircēju aktivitātes izsīka, un jau oktobra pirmajās dienās cena tuvojās 55 dolāriem, bet nesen bija pārsniegusi 57 dolārus par barelu. Tas rada jautājumu, vai naftas tirgum izdevies atgriezties pie augšupejas, vai arī vēl aizvien notiek jau ieilgušie tirgus līdzsvara meklējumi.
Kuldīgas novada Gudenieku pagastā privāts uzņēmums no pašvaldībai piederošas zemes dzīlēm septiņu gadu laikā izpumpējis naftu vairāk nekā piecu miljonu eiro vērtībā, taču ne valsts, ne pašvaldība nekādu finansiālu labumu no tā nav saņēmusi, jo naftas pumpēšana oficiāli skaitās tikai izpēte, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.
Pateicoties OPEC, kas kopš gada sākuma ir samazinājusi ieguvi par miljonu barelu dienā, OECD valstu naftas krājumi kopš marta ir samazinājušies par aptuveni 0,6 miljoniem barelu dienā. Rezultātā krājumu apjoms jūlijā gada laikā bija krities par 85 miljoniem barelu. Samazinoties krājumiem, naftas ražotāji kopumā un OPEC ir bijuši ieguvēji, jo īpaši panākot vēlamo prēmiju spot cenai, kurai vēl nesen tika piemērotas ievērojamas atlaides.
Francijas valdība izstrādājusi likumprojektu, kas paredz ne vēlāk kā 2040. gadā aizliegt naftas un dabasgāzes ieguvi un to krājumu izpēti iekšzemē un ārvalstu teritorijās.
Kopš Krimas okupācijas un nemieru sākšanās Ukrainas austrumos ik pa laikam lielāku uzmanību iegūst jautājums par to, cik būtiska ir Latvijas ekonomiskā atkarība no norisēm Krievijā. Sevišķi liela vērība tam tika piegriezta pēc tam, kad Krievija noteica importa embargo veselai virknei Eiropas Savienības (ES) pārtikas produktu. Kaimiņvalsts plaši tiražē uzskatu, ka mēs bez tās nespējam pilnvērtīgi eksistēt, tomēr realitāte ir pavisam cita – gan attiecībā uz PSRS laikos it kā radītajiem rūpnieciskajiem objektiem, gan ekonomiskajām norisēm patlaban. Patiesībā Krievijas spēja ietekmēt Latvijas tautsaimniecību ik dienas kļūst aizvien mazāka.
ASV jēlnaftas cenas pieaugušas par vairāk nekā 2% pēc tam, kad pēc ASV prezidenta Donalda Trampa pavēles dots trieciens Sīrijas aviobāzei, to teju pilnībā iznīcinot, vēsta CNN.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija piektdien paziņoja, ka tā devusi galīgo apstiprinājumu pretrunīgi vērtētā naftas vada Keystone XL būvniecībai starp Kanādu un ASV, ko viņa priekšgājējs Baraks Obama bija bloķējis saistībā ar bažām par iespējamo vides piesārņojumu.
Ziņas, kas saistītas ar Naftas eksportētājvalstu savienības OPEC lēmumu par ieguves apjomu samazināšanu, vēl pirms paša lēmuma pieņemšanas veicināja visai strauju melnā zelta sadārdzināšanos, ko pastiprināja vēl straujāks cenas lēciens pirmajās dienās pēc tam, kad šis lēmums tika pieņemts. Kopējais rezultāts naftas patērētājiem var nešķist iepriecinošs – kopš pērnā gada novembra vidus šis stratēģiski nozīmīgais energoresurss preču biržās sadārdzinājies apmēram par piektdaļu, decembra pēdējās nedēļas izskaņā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenai pārsvarā svārstoties 53–54,5 ASV dolāru (50,47–51,90 eiro) līmenī par barelu.
Aizejošais ASV prezidents Baraks Obama parakstījis aizliegumu, kas neļauj iegūt naftu un dabasgāzi lielākajā daļā ASV piederošās teritorijas Ziemeļu Ledus okeānā un Atlantijas okeānā, ziņo BBC.
Piekāpjoties dabas aizstāvju un vietējo indiāņu protestiem, ASV valdība svētdien atteikusi atļauju Ziemeļdakotas naftas cauruļvada būvei esošajā projekta variantā.
