Šī gada vasarā Eiropas Savienībā stājās spēkā Dabas atjaunošanas regula. Kamēr skaļi un tālu skanēja protesti un satraucoši apgalvojumi, klusāka ir bijusi šī dokumenta būtības balss – kāpēc dabu vajadzētu atjaunot
Tikai trīs mēnešus pēc darba sākšanas Francijas premjerministra Mišela Barnjē valdība neizturēja uzticības balsojumu Nacionālajā asamblejā (parlamenta apakšpalāta) un atkal ir ieslīgusi politiskajā krīzē. Turklāt pārliecinoša izeja no Francijā vērojamā apburtā loka joprojām nav saskatāma un arī politiskā stabilitāte pārskatāmā nākotnē nav gaidāma. Kādēļ tā, un kas nepieciešams Francijai, lai izkļūtu no krīzes?
Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (44) par to, kur galvaspilsētā nepieļaut apokalipsi, ko darīt ar Altonavas tiltiņu, kā izvilināt iedzīvotājus no mājām un kāpēc populistu solījumiem nevar ticēt.
Vai Rīga jau gatava, iespējams, ir visneoriģinālākais un varbūt arī kaitinošākais jautājums, ko uzdot galvaspilsētas mēram. Vienlaikus tas ir arī mūžam aktuāls vaicājums, vēl jo vairāk laikā, kad nu jau gadu desmitos mērāmais, par skandalozu saucamais miljardu projekts Rail Baltica lielā mērā iestrēdzis tieši Rīgas dēļ. Arī par to, protams, šonedēļ runājām ar galvaspilsētas domes vadītāju Vilni Ķirsi (JV). Tāpat kā par tiltu remontu, sastrēgumiem, daudz lādētajiem stabiņiem un konkurentiem jau pēc pusgada gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
Fiziski treniņi nepieciešami ne vien muskuļu stiprināšanai, bet arī nervu sadziedēšanai. Ar šādu atklājumu klajā nākuši Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētnieki.
Politiskās kaislības šobrīd sit devīto vilni otrajā daudzskaitlīgākajā bijušā padomju bloka, tagad Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī Rumānijā. Tur 1. decembrī notika parlamenta vēlēšanas, bet jau 8. decembrī gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Tā visa rezultātā var izveidoties nacionāli konservatīva valdība un Rumānija varētu pievienoties ES iekšējai frondai – Ungārijai un Slovākijai. Cik reāla ir šī iespēja, un kāds ir iekšpolitisko spēku samērs Rumānijā?
Nākamnedēļ Stokholmā un Oslo tiks godināti 2024. gada Nobela prēmiju laureāti. Jau kopš pirmsākumiem 1901. gadā prēmijas tiek pasniegtas svinīgās ceremonijās tieši Alfrēda Nobela nāves gadadienā 10. decembrī (savas korekcijas savulaik gan ieviesa abi pasaules kari un koronavīrusa pandēmija) un apbalvojumu pasniegšanai seko grezni banketi. Atzinības ieguvēji uzskata par goda lietu ierasties uz šo pasākumu personīgi, taču gadās arī izņēmumi.