Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Valsts kontrole

Kamēr dod, tikmēr jāņem

Aizņemoties lielas summas no valsts budžeta, pašvaldības neizvērtē reālo situāciju, iedzīvotāju vajadzības un dažādu infrastruktūras objektu būvniecības nepieciešamību, norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Izvērtējot 15 pašvaldību infrastruktūras projektu ekonomisko pamatojumu, Valsts kontrole (VK) atklājusi virkni nepilnību plānošanas, finansēšanas, īstenošanas un vadīšanas posmos, kas ir jāpilnveido. VK ieskatā valstij ir jārada iespējas pašvaldībām aizņemties finansējumu, lai savā teritorijā attīstītu patiešām prioritārus projektus, taču valsts aizdevumu sistēma ir ievērojami jāuzlabo, lai ilgtermiņā ekonomiski pamatoti projekti, kā arī pašvaldību un valsts politika izglītības, sporta, satiksmes, veselības un citās jomās būtu saskaņoti un nenonāktu pretrunās.

Valsts kontrole: Virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem. Valsts kontrole 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā Valsts kontrole atklāja, ka lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.

Valsts kontrole pēta Talsu pašvaldības saimniekošanu kapitālsabiedrībās

Valsts kontrole ir sākusi revīziju Talsu novada pašvaldībā, kuras uzmanības centrā būs pašvaldības kapitālsabiedrību sniegtie pakalpojumi Talsu novada iedzīvotājiem, kā arī kapitālsabiedrību pārvaldības tiesiskums un atbilstība labās prakses principiem, aģentūru LETA informēja Valsts kontroles Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne.

Valsts kontrole sašutusi, ka VUGD nav sodīta par nodarītiem zaudējumiem budžetā

Lai arī pirms gada Valsts kontrole norādīja uz budžetam radītiem zaudējumiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un tā pakļautībā esošās Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas rīcības rezultātā, tomēr vainīgie sodu nav saņēmuši, aģentūrai LETA pauda Valsts kontrolē.

Aisberga neredzamā daļa armijas iepirkumos

Latvijas aizsardzības spēju attīstību galvenokārt kavē trūkumi plānošanā, secinājusi Valsts kontrole (VK), izvērtējot pēdējo četru gadu projektus. Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad bruņojuma iegādes izpētes laikā netiek apzināts pilnīgi viss dzīvescikls – cik izmaksās iekārtas uzturēšana, kas un kur veiks apkopes, kur iegādāsies rezerves daļas, vai iekārtas ir savietojamas ar jau esošo aprīkojumu. Turklāt tiek norādīts uz būtiskiem riskiem, ka pērn par 5,5 miljoniem eiro iegādātā ieroču sistēma varētu netikt efektīvi ieviesta un izmantota. Tāpat joprojām nav atrisināts jautājums par militārā transporta remontiem un uzturēšanu.

Valsts kontroles likuma grozījumi – amatpersonu atbildība kļūst personīga

Ceturtdien, 1. augustā, stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas piešķir tiesības Valsts kontrolei lemt par zaudējumu piedziņu no amatpersonām un darbiniekiem, ja tie valsts vai pašvaldības budžetam radīti nelikumīgas rīcības rezultātā. Jaunās normas mērķis ir stiprināt amatpersonu atbildību un godprātīgu rīcību ar nodokļu maksātāju naudu, informē iestādē.

Vairs nebūs iespējams atstāt bez ievērības iestādēm radītos zaudējumus

Pēc divām dienām – 1. augustā – stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles (VK) likumā, kas revīzijas iestādei dos tiesības piedzīt nelikumīgu darbību rezultātā radītos zaudējumus. VK gan cer, ka tas darbosies vairāk kā preventīvs pasākums un zaudējumi nemaz netiks radīti, jo ierēdņi zinās, ka par to būs jāatbild. Iepriekš iestādes neesot jutušas pienākumu atgūt zaudējumus, arī tad, ja tie bijuši acīmredzami.

Apšauba "slēptā kluba" lēmumus

Nevalstisko organizāciju (NVO) iesaistīšanās lauksaimniecības nozares politikā neliecina par demokrātijas veicināšanu, revīzijas ziņojumā norādījusi Valsts kontrole (VK). Revīzijas pārskatā uzsvērts, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav caurskatāma un rada iespaidu, ka tas ir "nosacīti slēgts klubiņš, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti".

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide