2020.-2021.gada kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā varētu būt tikai vienu vai divus grādus augstāka par normu, liecina Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra publiskotā prognoze.
Pēc 40 gadiem Latvijā ziemas, iespējams, kļūs būtiski siltākas, bet vasarās gaisa temperatūra būtiski nemainīsies, vien saules enerģijas varētu būt mazāk, šādu viedokli šodien starptautiskajā vebinārā Maģiskais trijstūris: Mēru pakts, Covid-19 un Eiropas zaļais kurss. Krīze kā iespēja? pauda Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Māris Nartišs.
Klimatam kļūstot arvien siltākam, šā gadsimta vidū meteoroloģiskā jeb termālā ziema Latvijas lielākajā daļā sāksies janvāra sākumā un beigsies februāra vidū, turklāt arvien biežāk būs gadi bez ziemas, liecina somu zinātnieku pētījums, kura rezultāti publicēti Starptautiskajā klimatoloģijas žurnālā.
Šīs ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā pagaidām pārsniedz +2 grādus, un pašreizējās prognozēs nav redzams aukstums, kas 2019.-2020.gada ziemai liegtu kļūt par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Svētdiena, 22.decembris, būs gada īsākā diena, kā arī astronomiskās ziemas pirmā diena, taču sniega un sala vietā Latvijā gaidāms lietus, prognozē sinoptiķi.
Lai gan daļā Kurzemes sniegs nokusis, Alūksnē saglabājas 40 centimetru bieza sniega sega, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija
Dzērveņu un melleņu platības līdz šim Latvijā ir pārziemojušas labi, kā arī vīnogulājiem laika apstākļi pagaidām neskādē, aģentūrai LETA pauda aptaujātie nozares eksperti.
Ceturtdienas rīts daudzviet Latvijā, tostarp galvaspilsētā Rīgā, pienāca miglains, bet koku zarus rotāja sarma. Dienas fotogrāfs Aivars Liepiņš iemūžināja ziemas izgreznoto Rīgu.
Šonedēļ Latvijā brīžiem pastiprināsies sals, gaidāms lielākais aukstums kopš pagājušās ziemas, tomēr Kurzemes piekrastē gaisa temperatūra reizēm pakāpsies līdz +1 grādam, prognozē sinoptiķi.