Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Baiba Krastiņa

Centīsies mazināt rindas uz analīzēm(4)

Lai Covid-19 analīzes varētu veikt Rīgā, iedzīvotājiem, kuri tām pieteikušies, var nākties gaidīt pat nedēļu. Ja persona, kurai ir aizdomas par saslimšanu, šajā laikā uz savu atbildību ir ievērojusi pašizolāciju vai karantīnu, Covid-19 izplatības iespējas mazinās. Tomēr, ja šis cilvēks, gaidot iespēju veikt analīzes, dzīvi turpinājis ierastajā režīmā, iespējas slimībai izplatīties tālāk palielinās.

Sods par nesolidarizēšanos(24)

Atteikšanās vilkt masku sabiedriskās vietās, kas tādējādi var apdraudēt līdzcilvēku drošību Covid-19 izplatības dēļ, var likt šķirties no summas līdz 50 eiro. Tā otrdien nolēma valdība. Pagaidām grozījumi gan vēl nav stājušies spēkā, jo tie steidzamības kārtā būs jāapstiprina arī Saeimai. Tur, visticamāk, sagaidāmas diskusijas par to, vai atbildība nepienāktos arī komersantam, kurš pieļāvis savās telpās personu bez maskas apkalpošanu.

Mēģinājumi atjaunot reputāciju(3)

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti šonedēļ pirmo reizi jaunajā sastāvā uzklausīja pašvaldībai piederošā uzņēmuma Rīgas satiksme vadību. Domnieki cita starpā informēti par kompānijas attīstības vīziju biļešu uzturēšanas sistēmā, transporta parka atjaunošanā, reputācijas uzlabošanā un citos uzņēmumam un sabiedrībai svarīgos jautājumos.

Aicina par nopietno onkoloģisko slimību runāt plašāk un atklātāk(3)

Latvijā šogad krūts vēzis diagnosticēts jau vairāk nekā 1000 sievietēm. Krūts vēža pacientu atbalsta biedrības Vita vadītāja Irīna Januma Dienai atzīst, ka daudzos no šiem gadījumiem slimība atklāta jau kādā no pēdējām stadijām. Tad pacientes dzīvības glābšanai bieži vien ir nepieciešams veikt krūšu noņemšanas operāciju, no kuras var izvairīties, ja krūts vēzis atklāts agrīnā stadijā.

Jaunās domes pārbaudījums(2)

Vēl pirms Rīgas domes vēlēšanām augusta beigās bija skaidrs, ka viens no galvenajiem jautājumiem, pie kura jaunajai domei nāksies strādāt vismaz savas darbības sākumposmā, būs saistīts ar Covid-19. Vēl septembrī šķita, ka gandrīz vienīgais un galvenais Covid-19 pārbaudījums varētu būt saistīts ar to, kā palīdzēt galvaspilsētai un tās iedzīvotājiem veiksmīgāk tikt ārā no pandēmijas sākumā izraisītās ekonomiskās krīzes, taču pašlaik ir skaidrs, ka pastiprināti jādomā par drošības pasākumu ievērošanu, lai Rīga kopā ar visu pārējo Latviju neatgrieztos ārkārtējās situācijas apstākļos.

Obligāti maskā arī pēc maizes(34)

Mutes un deguna aizsegu obligāta lietošana Latvijā vismaz dažas turpmākās nedēļas būs ne tikai sabiedriskajā transportā. Par to pirmdien vienojās valdības ministri. Tādējādi no trešdienas vismaz līdz 6. novembrim sejas būs jāaizklāj arī apmeklētājiem veikalos un vēl vairākās citās publiskās vietās. Sodīt par masku nenēsāšanu gan šobrīd nav plānots, uzsverot vietu un iestāžu atbildību, uzraugot attiecīgās prasības izpildi apmeklētāju vidū.

Iedzīvotāji no gripas šogad baidās vairāk(4)

Latvijā turpinot palielināties Covid-19 izplatībai, šogad iedzīvotāji jo īpaši aktīvi vakcinējas pret citu vīrusu infekcijas slimību – gripu. Valsts atbalsts vakcinācijā ir iespējams imunizācijas valsts programmā, kad vakcīnas ir pieejamas pie ģimenes ārsta vai citās vakcīnu veikšanas vietās.

No viena Covid-19 grāvja otrā(9)

Pasaules, tai skaitā arī Latvijas, reakciju Covid-19 pandēmijas ierobežošanai pavasarī raksturoja apjukums, informācijas trūkums un bailes. Tāds ir viens no veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/P) vēstījumiem, kuru viņa aprakstījusi savā blogā. Ministres ieraksts publicēts pagājušās nedēļas nogalē dienu pēc tam, kad valdība lēma par papildu drošības pasākumiem, strauji palielinoties apstiprinātajam Covid-19 slimnieku skaitam valstī.

Siekalu analīzes pagaidām ne visiem(1)

Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā strauji kāpis ne tikai apstiprināto Covid-19 saslimušo skaits, bet arī kopējais testēto iedzīvotāju daudzums. Darba dienās tie ir vairāki tūkstoši analīžu diennaktī, tādējādi arī pārslogojot laboratoriju maksimāli iespējamo kapacitāti.

Turpmākie Covid-19 drošības pasākumi katra paša rokās(18)

Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā novērots lielākais saslimstības ar Covid-19 pieaugums visā Eiropā. Ar šādu paziņojumu pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes klajā nāca Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Prātīgi un bez liekas panikas

Kuldīgā un Daugavpilī otro dienu spēkā ir ierobežojumi, kas ieviesti saistībā ar lokāliem Covid-19 uzliesmojumiem. Gan Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV), gan Daugavpils mērs Igors Prelatovs (Mūsu partija) Dienai uzsver, ka visi valdības noteiktie ierobežojumi tiks ievēroti, tomēr neesot pamata arī nevajadzīgam satraukumam.

Joprojām bez vienlīdzīgām tiesībām(12)

Neņemot vērā rekordīsā laikā vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu par viendzimuma partneru reģistrēšanu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātu vairākums lēma to nevirzīt tālākai izskatīšanai. Sēdē gan nebija dzirdams daudz juridisko argumentu, kādēļ šāda iniciatīva nebūtu atbalstāma. Vairākums to neatbalstīja katrai partijai vēlētāju dotā mandāta dēļ.

Jāturpina ievērot piesardzību(3)

Saslimstībai ar Covid-19 pieaugot visā Eiropā, tajā skaitā Latvijā, pie mums valstiskā līmenī pagaidām nav plānots ieviest stingrākus ierobežojumus. Valdība šonedēļ pat lēma nedaudz mīkstināt atsevišķus nosacījumus.

Vīzija par kompaktu dzīvojamo metropoli(7)

Rīgas centru pēdējo 20 gadu laikā pametuši vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju, bet pie esošā scenārija tuvāko desmit gadu periodā Latvijas galvaspilsēta zaudēs vēl 25 tūkstošus iedzīvotāju. Pie šāda secinājuma nonākuši pētījuma Riga X autori – domnīca Certus un arhitektu birojs Ēters.

No darba parlamentā uz tiesu(9)

Starp vienu no biežāk pieminētajiem iespējamiem kandidātiem Satversmes tiesas (ST) septītā tiesneša amatam pēdējo nedēļu laikā izskanējis pašreizējās Saeimas deputātes Ineses Lībiņas-Egneres (Jaunā Vienotība) vārds. Kandidātus var izvirzīt līdz 8. oktobrim, un pati Lībiņa-Egnere publiski paudusi, ka būtu gatava kandidēt uz šo amatu, ja viņas kandidatūrai būs atbalsts. Viņu uzrunājuši vairāki juristi, tomēr vēl līdz ceturtdienas pēcpusdienai neviena no Saeimas frakcijām ar Lībiņu-Egneri šo jautājumu oficiāli pārrunājusi nebija.

Izmaiņas nodokļos un algās(28)

Ministru kabinets (MK) otrdien bez ļoti garām diskusijām pauda atbalstu 2021. gada valsts budžeta ietvaram, deficītu paredzot 1,118 miljardu eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžetā cita starpā paredzēts palielināt minimālo algu, un atalgojuma pieaugums sagaidāms arī vairākās nozarēs. Tāpat izmaiņas gaidāmas vairākos nodokļos.

Rīga vēl ar administratoriem(6)

Kamēr vairākums Rīgas domē (RD) ievēlēto politisko spēku publiski priecājās par to, ka tik ātri izdevies izveidot Rātsnama koalīciju, daļā sabiedrības tas izsauca sašutumu, jo atklājās, ka ātrums nācis reizē ar triju vicemēra amatu izveidi līdzšinējo divu vietā. Kā jau prognozēts, mēra krēslā sēdīsies uzvarējušā Attīstībai/Par! un Progresīvo (A/P/P) saraksta līderis Mārtiņš Staķis, bet vicemēra amati pienāksies Jaunajai Vienotībai (JV), Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) sarakstam un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP).

Diskutē par nākotnes attīstības vīziju(4)

Latvijas universitāšu slimnīcām ir apņemšanās iezīmēt skaidru galamērķi, kur būtu jānonāk, lai izveidotu labi integrētu veselības aprūpes sistēmu. Ar šādu vēstījumu šonedēļ nāca klajā Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Pārmet cinisku laika izvēli(14)

Šī nedēļa galvaspilsētā sākās ne tikai ar konkrētākām runām par jauno Rīgas domes koalīcijas sastāvu, bet arī daļas iedzīvotāju sašutumu, ka pirmajā darba dienā pēc ārkārtas vēlēšanām sākts izcirst kokus agrākā velotreka Marss teritorijā. Jautājums par attiecīgās teritorijas attīstīšanu – ierīkot tur parku vai tomēr būvēt Valsts drošības dienesta (VDD) jauno ēku – bijis asās diskusiju krustugunīs starp valsti un iedzīvotājiem.

Pustukši iecirkņi un zemākā aktivitāte divās desmitgadēs(17)

Vēlētāju aktivitāte Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nedaudz pārsniegusi 40% robežu. Pēc provizoriskajiem datiem, balsot aizgājuši 40,58% no kopumā 422 681 balsstiesīgā, kas ir zemākais reģistrētais rādītājs galvaspilsētas domes vēlēšanās kopš neatkarības atgūšanas. Tiesa, nav izslēgts, ka var mainīties gan aktivitātes rādītājs, gan, iespējams, arī rezultāti, jo atklājies, ka divos iecirkņos vēlēšanu kastēs nonākuši kopumā vairāk nekā 600 neapzīmogotu vēlēšanu aplokšņu. Tās nolemts atzīt par nederīgām, un šajos iecirkņos, iespējams, vēlēšanas varētu notikt atkārtoti.

Atšķirīgā Covid-19 laika vēlēšanu pieredze Rīgā(1)

Tas, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas būs atšķirīgas ne tikai tāpēc, ka tās ir pirmās, kad jāievēlē galvaspilsētas dome, jo iepriekšējā ir atlaista ar Saeimas lēmumu, bet arī Covid-19 dēļ, bija skaidrs jau pirms tam, kad vēlēšanu norisi pārcēla no aprīļa beigām uz augusta beigām. Tas redzams gan vēlēšanu iecirkņu iekštelpu izkārtojumā, kur jādomā par divu metru distanci, gan arī aprīkojumā – ikvienā iecirknī atrodami roku dezinfekcijas līdzekļi, cimdi un sejas maskas, kuras darbinieki aicina izmantot ikvienu vēlētāju. Tāpat manāmas arī citas izmaiņas, kas saistītas tieši ar piesardzības pasākumu ievērošanu Covid-19 laikā.

Saredz attīstības iespējas Latvijā(5)

Lai arī šonedēļ Latvijā atkal ziņots par lielāku apstiprināto Covid-19 gadījumu skaitu, nekā tas bijis pēdējās nedēļās, mūsu valstī saslimšanas līmenis ar to joprojām vērtējams kā salīdzinoši zems. Kā viens no iemesliem šādiem rādītājiem cita starpā minēta atbildīgo ātra rīcība, lai nepieļautu vīrusa strauju izplatību Latvijā. To pirmo min arī starptautiskās veselības aprūpes kompānijas Roche izpilddirekors Severīns Švāns, kurš šonedēļ pirmo reizi apmeklēja Latviju.

Propagandas apmēri nemainīgi, uzsvari – citi(10)

Krievijas propaganda Latvijā joprojām rada apdraudējuma risku, tomēr šobrīd mūsu valsts nav galveno galamērķu sarakstā, kur šāda dezinformācija izvērsta ļoti aktīvi. To Dienai pauž NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Stratcom direktors Jānis Sārts. Viņš tomēr arī uzsver – tas, ka šobrīd Kremļa propaganda pilnā mērā netiek vērsta pret Latviju, nenozīmē, ka vienā brīdī situācija nevar mainīties. Šobrīd mazāk var runāt par ļoti atklātu un melīgu propagandu, bet tās veidi un izplatīšana kļuvusi attīstītāka, piebilst Sārts.

Mūžīgie kandidāti un jaunie(3)

Brīdī, kad līdz Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanām palicis vairs tikai nedaudz vairāk nekā nedēļa, galvaspilsētas ielās ir gandrīz neiespējami pārvietoties, neredzot politiskās reklāmas. Šīs būs pirmās ārkārtas RD vēlēšanas, un ievēlētajiem deputātiem būs jāstrādā ilgāk – līdz aiznākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gada vasarā.