Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ilze Brinkmane

Pārāk bīstami ir nevakcinēties pret Covid-19(5)

Koronavīrusa Covid-19 izraisītā infekcijas slimība ir pārāk bīstama, lai baidītos no potēm, kas pasargā no smagas saslimšanas un pat nāves, žurnālistiem vakar uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja profesore Juta Kroiča un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Kārlis Rācenis. Katram ir dota izvēles iespēja, bet jautājums, kam cilvēks uzticas – ekspertiem savā jomā vai jebkuram dzirdētam faktam.

Ieguvumi pārspēj riskus

Patlaban ar lielākām vai mazākām sekmēm notiek aktīva vakcinācija pret Covid-19. Masu vakcinācijas centru sekmīgu darbību Lieldienās kavēja tas, ka ļoti daudzi potēšanas rindās esošie atteicās vakcinēties ar AstraZeneca vakcīnu. Līdzīgu situāciju jau novēroja 30. martā pilotprojektā Ventspilī.

Par krūts vēža ārstēšanu jārunā(1)

Pandēmijas apstākļos daudzi procesi mūsu ikdienā ir apstājušies, bet tāda slimība kā vēzis nesnauž. Tā ir ārstējama, ja atklāj un ārstē savlaicīgi. Vēzis nešķiro pēc vecuma, un, piemēram, krūts vēzi diagnosticē arī gados jaunām sievietēm.

Lielo jaudu tikai izmēģina(1)

No nedēļas uz nedēļu, no mēneša uz mēnesi Latvijas iedzīvotājiem tiek solīta liela apjoma vakcinācija pret Covid-19. Pirmdien veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) mediju pārstāvjiem klāstīja, ka kopš gada sākuma gatavojušies, lai no aprīļa sākuma iedarbinātu lielas jaudas vakcinācijas centrus. Daudzviet infrastruktūra ir sagatavota, bet ministrs atzīst, ka aprīlī tie netiks vēl pilnībā noslogoti. Nākamais vēstījums, ka "pilnībā sistēma darbosies nosacīti ar maiju, kad vakcīnu piegādes būs vēl lielākas nekā aprīlī".

Skaidros pretrunīgo testu iemeslus

Vairākos sociālās aprūpes centros (SAC) atklājušies gadījumi, kas liecina, ka iegūti pretrunīgi Covid-19 testa rezultāti, izmantojot dažādas testēšanas metodes un materiālu paraugus. Tā kā testa rezultāti ietekmē statistikas rādītājus un, piemēram, iespēju konkrētā reģionā sākumskolas skolēniem apmeklēt skolu klātienē, tāpat nosaka virkni ierobežojumu, tad vairāki eksperti sniedza skaidrojumu, kā šāda situācija varēja rasties un kā rīkoties turpmāk.

Top lielie vakcinācijas centri(1)

Latvijā no 1. aprīļa ir iecerēts veidot deviņus liela mēroga vakcinācijas centrus reģionos, kas atradīsies Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Cēsīs, Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Daugavpilī. Telpu ziņā par piemērotākajām pārsvarā atzītas sporta būves – olimpiskie centri un sporta kompleksi, bet citviet kultūras centri un nami.

Paplašina vakcinējamo loku

No pirmdienas pret Covid19 sāk vakcinēt iedzīvotājus ar hroniskām slimībām, kas ir jau nākamā prioritārā grupa. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) šo lēmumu pamato ar nodomu palielināt vakcinācijas tempu, jo vairākas dienas vakcinācija tika pārtraukta, meklējot cēloņsakarības starp AstraZeneca vakcīnu un trombu rašanos. Eiropas Zāļu aģentūra vakcīnu atzinusi par drošu, taču nopietni iekavējies vakcinācijas process.

AstraZeneca atgriežas apritē

Pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas būtu objektīvi jāizvērtē dati un tie ir jāsaprot, tāpat kā risku interpretācija. Līdz šim Eiropā pieņemti vairāki lēmumi pārtraukt vakcinācijas gaitu ar AstraZeneca vakcīnu. Latvijas Zāļu valsts aģentūras un Imunizācijas valsts padomes pārstāvji par pamatu iepauzēšanai nosauc risku drošībai. Pēc Oksfordas/AstraZeneca vakcīnas lietošanas vismaz 37 cilvēkiem ir radušies potenciāli dzīvībai bīstami asins recekļi.

Senioriem atliek tikai gaidīt savu kārtu uz vakcīnu(4)

Veselības ministrija aicina aktīvi pieteikties Covid-19 vakcīnai cilvēkus no prioritārās grupas vecumā virs 70 gadiem, taču daudzi no tiem, kas jau pieteikušies, nav saņēmuši informāciju, kad viņus vakcinēs. Tuvākā mēneša laikā bija iecerēts vakcinēt vienu trešdaļu no senioru grupas, skaidro Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča. Protams, plāni atkal var mainīties, jo pagaidām uz nezināmu laiku apturēta vakcinācija ar AstraZeneca vakcīnu, kas martā piegādāta vislielākajā apjomā.

Iespēja nokļūt pie psihoterapeita

Daudz līdzekļu tiek ieguldīts, lai kādu pārliecinātu, cik nozīmīgi ir vakcinēties, lai ātrāk izkļūtu no pandēmijas krīzes. Daudz grūtāk izrādījies izprast un sniegt atbalstu lielai sabiedrības daļai, kuri vieni nevar izkļūt no visdažādākajām krīzes situācijām. Varbūt vadzis ir lūzis, bet varbūt budžetā novirzītie 7,12 miljoni eiro, lai mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, rosinājuši izstrādāt vairākus lēmumu projektus par valsts apmaksātu psihoterapeitu un psihologu pieejamību iedzīvotājiem arī ar vidējiem un zemiem ienākumiem.

Līdz eitanāzijai vēl tāls ceļš(17)

Ikvienam ir tiesības uz dzīvību, nevis nāvi, tādēļ Saeimas atbildīgā komisija, uzklausot ārstus un arī garīdzniekus, vakar noraidīja vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju atbalstītu iniciatīvu par eitanāzijas legalizāciju. Parakstus par ierosinājumu atļaut eitanāziju – ar nolūku izraisītu cilvēka nāvi, lai atvieglotu nenovēršamas un neatgriezeniskas sāpes un ciešanas, – sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sāka vākt jau 2017. gada martā, un bija vajadzīgi teju četri gadi, lai savāktu vajadzīgo apjomu un nodotu iniciatīvu izskatīšanai parlamentā.

Piemineklis Aspazijai Rīgā būs(18)

Elzai Rozenbergai jeb Aspazijai šogad 16. martā aprit 156 gadi. Galvaspilsētā sākušās diskusijas, kāds varētu izskatīties un kur varētu atrasties izcilajai dzejniecei veltīts piemineklis. Starptautiskajā sieviešu dienā organizētajā diskusijā eksperti bija vienisprātis, ka Rīgas pilsētvidē ir visai maz pieminekļu sievietēm, ar kurām varam lepoties un kuras veikušas nozīmīgu darbu, bijušas nelokāmas savā nostājā.

Sabiedrībā pieaug depresija(15)

Pandēmija neatkāpjas, un klāt jau trešais vilnis. Aktualizējies ir jautājums par dažāda vecuma iedzīvotāju psihisko veselību un psiholoģisko noturību, kā arī senioru un bērnu veselību. Latvijas zinātnieki valsts pētījumu programmas projektā par Covid-19 epidēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā analizēja gan pandēmijas pirmā viļņa laikā, gan arī tikai nesen (novembrī) iegūtos datus. Kopumā piecos pētījumu projektos darbojās 66 epidemiologi, sabiedrības veselības eksperti, psihiatri, psihologi, ginekologi, seksuālās un reproduktīvās veselības speciālisti, pediatri, ģimenes ārsti, pedagogi un citi eksperti.

Sargāt un vakcinēt – cita ceļa nav(15)

Veselības nozares eksperti atzīst, ka panākt sabiedrības imunizāciju pret Covid-19 un šo slimību izraisošā vīrusa variācijām iespējams, tikai izmantojot epidemioloģisko aizsardzību un vakcināciju. Šobrīd vairāk nekā 200 vakcīnu ir izstrādes stadijā, bet jau pieejamās, uz molekulāri bioloģiskām metodēm balstītās ir absolūti drošas, sarunā ar medijiem ceturtdien norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja profesore Juta Kroiča.

Novērtēt putnu gripas bīstamību(4)

Vīrusi ir aktivizējušies ne tikai cilvēku vidū, bet arī dabā. Arvien vairāk savvaļas ūdensputniem konstatē augsti patogēno putnu gripu. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina šo gripu vienam Jaunķemeru un diviem Lapmežciema pludmalē atrastiem paugurknābja gulbjiem, kā arī vienam Slokā atrastam baltvēderim (pīļu dzimtas ūdensputns), bet pirms nedēļas to konstatēja diviem Jūrmalā, Dzintaru pludmalē, atrastiem mirušiem paugurknābja gulbjiem.

Ieteikumi grūtniecēm un zīdītājām(1)

Kopš pandēmijas sākuma ir veikti pētījumi, lai noteiktu Covid-19 infekcijas ietekmi uz grūtnieču veselību, grūtniecības norisi, augļa attīstību un Covid-19 ietekmi uz jaundzimušo veselību. Ievērojot ar grūtniecību saistītās fizioloģiskās izmaiņas un jaunāko pētījumu datus, grūtnieces tiek iekļautas grupā ar paaugstinātu risku smagai Covid-19 norisei. Latvijā, līdzīgi kā citās attīstītās valstīs, statistiski ļoti nozīmīga grupa veselības aprūpē un sociālajā aprūpes jomā nodarbināto personu ir reproduktīvā vecuma sievietes.

Ielu tīrīšanai jaunas vadlīnijas(19)

Šogad ziema neskopojas ar sniegu. Bērniem un ziemas sporta cienītājiem par to ir prieks, bet darba vairāk ir dienestiem, kuriem jārūpējas par satiksmes un gājēju drošību, tīrot ielas un ietves. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā pieņemtas vadlīnijas, lai tīrīšanas process ziemā būtu dabai un gājējiem draudzīgāks nekā līdz šim. Diskusijas nerimst par sāls izmantošanu, kas rada vairāk ļaunuma nekā labuma.

Rinda jau pienākusi vai vēl jāgaida(2)

Sociālās aprūpes centros (SAC) joprojām ir augsti saslimstības rādītāji. No 10. februāra sākta ilgi gaidītā vakcinācija, kas ir būtiski infekcijas izplatības ierobežošanā. Kopumā vakcinācijas plāns paredz gandrīz 20 000 ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieku un iemītnieku vakcināciju.

Apliecina uzticību zinātnei un ekspertiem(42)

Valsts augstākās amatpersonas piekrita 11. februārī vakcinēties publiski, lai ar savu piemēru iedrošinātu tos, kas vēl šaubās un uzskata, ka cīņai pret koronavīrusa izraisīto infekcijas slimību palīdzēs laiks un nejaušība.

Eiropas plāns arī Latvijai(7)

Lai arī sabiedrībā lielākā uzmanība pievērsta Covid-19 pandēmijai, ne mazāk aktuālas ir citas slimības, kas prasa cilvēku dzīvības. Cīņa ar vēzi ir viena no Eiropas prioritātēm līdz pat 2027. gadam. Tapis Eiropas Vēža uzveikšanas plāns ar jaunu pieeju vēža profilaksei, ārstēšanai un vēža slimnieku aprūpei – ar jaunām tehnoloģijām, pētniecību un inovācijām.

Ne mazāk sāpīga vardarbība(4)

Vardarbībai ir dažādi veidi – tā ir gan emocionāla, gan fiziska, un tā ir smaga trauma, kas iespaido visus līdzcilvēkus. Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas sēdē deputāti uzklausīja Rīgas sociālā dienesta vadītājas Gunas Eglītes stāstīto par vardarbīga apdraudējuma notikumu uzskaiti un problēmām Rīgā. Sākts arī pētījums par vardarbībā cietušu sieviešu problemātiku. Tātad mēģināts apkopot datus, cik daudz par šādiem faktiem ir ziņots policijai, kas ir cietušie, kāpēc tas notiek un kādi ir paredzamie risinājumi šādu gadījumu novēršanai.

Vakcīnu pret Covid-19 efektivitāti pārbauda arī jaunākiem bērniem

Vakcīnu pret Covid-19 izstrādātāji sākuši klīniskos pētījumus arī bērnu populācijā, taču infektologi nav pārliecināti, ka bērni palīdzēs radīt kolektīvo imunitāti. Galvenā atbildība, lai bērni nesaslimtu ar koronavīrusa izraisītu infekciju, ir un paliek pieaugušo ziņā, jo viņi ir sākotnējais infekcijas avots.

Vakcīnas var izraisīt reakcijas(25)

No pērnā gada 28. decembra Latvijā sākta mediķu vakcinācija pret Covid-19, un daudzi jau saņēmuši vakcīnas otru devu, lai iegūtu maksimālo organisma aizsargreakciju. Kā skaidro Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), visām zālēm, tostarp vakcīnām, var būt blakus parādības jeb sagaidāmā organisma reakcija.

Cer uz lielāku izpratni(6)

Daudz tiek spriests, kā pārliecināt iedzīvotājus vakcinēties pret Covid-19, un daudzi joprojām netic, ka tā ir nopietna infekcijas slimība, ja paši nav ar to sasirguši. Sabīne Utināne pērn oktobrī nosvinēja 30 gadu jubileju. Svētku reize nelielā radinieku pulkā izrādījās liktenīga visai viņas ģimenei, jo Covid-19 kļuva par realitāti gan lieliem, gan maziem. Ar Covid-19 saslima trīs ģimenes paaudzes.

Kā glābiņu gaida vakcināciju(10)

Ilgstošas sociālās aprūpes centru (SAC) klienti savus tuviniekus nav sastapuši kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, jo karantīna bija viens no galvenajiem aizsardzības veidiem no vīrusa infekcijas. Lai gan labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) žurnālistiem vakar norādīja, ka situācija ir stabilizējusies un kopš decembra beigām saslimušo īpatsvars samazinājies no 13,4% līdz 10,4%, tomēr ar Covid-19 inficēto skaits SAC joprojām ir ļoti augsts. Slimības izplatības otrajā vilnī no kopumā 184 valsts un pašvaldību sociālās aprūpes centriem vīruss konstatēts 80 iestādēs un daudzās izplatījies nekontrolēti. "Jāiztur vēl trīs nedēļas, līdz varēsim uzsākt vakcināciju. Tikmēr darbiniekiem katru dienu jāveic pieejamie laboratorijas vai ātrie testi," mierināja ministre.

Bērnus Covid-19 skar tikpat smagi(13)

Covid-19 ir infekcija, ar kuru slimo arī bērni. Pēdējie dati liecina, ka arvien vairāk gadījumos slimība nenorit tikai viegli, bet arī vidēji smagi un pat ļoti smagi. Kopš 2020. gada maija Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti iesaistījās pētījumā par Covid-19 epidēmijas ietekmi uz sabiedrības veselību Latvijā, tostarp bērniem. Apkopotie dati iesniegti Veselības ministrijā, un tiek gatavotas starptautiskas publikācijas.

Bez cilvēku šūnām un čipiem(10)

Saslimstība ar Covid-19 joprojām ir augsta, un vakcinācija ir vienīgais veids, kā palielināt organisma aizsardzību. Līdz šim Latvijā reģistrētas un pieejamas divas vakcīnas – uzņēmumu Pfizer/BioNTech un Moderna ražotās. Drīzumā Eiropas Savienībā gaidāma AstraZeneca vakcīnas reģistrācija, bet Eiropas Komisija nule kā noslēgusi līgumu ar vakcīnu ražotāju CureVac, kā rezultātā Latvijai tiek piedāvāts iegādāties 946 510 devu par 11 358 120 eiro.