Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Mārtiņš Apinis

Mazāk riskējam laikā no viena burbuļa līdz otram(5)

Ziņas par vairāk nekā trešdaļas vērto būvniecības apjomu pieaugumu šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo periodu pērn var likt uzdot jautājumus par trekno gadu atgriešanos un to, vai izskaņa nebūs līdzīga kā iepriekšējās desmitgades beigās.

Būvē straujāk nekā treknajos gados(1)

Rosība jaunceltnēs turpina uzņemt apgriezienus, būvniecības nozarei uzrādot vēl straujākus izaugsmes tempus nekā pagājušās desmitgades patēriņa buma laikos. Šā gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn, būvdarbu apjomi pieauguši par 35,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Čaulas tiek saņemtas spīlēs(1)

Pēdējie mēneši Latvijas banku sektorā aizvadīti nervozākā gaisotnē nekā iepriekš. Saistībā ar ABLV bankas darbības pārtraukšanu un pēc tam visai skaļi deklarēto cīņu ar neskaidras izcelsmes naudu Latvijas komercbankās finanšu sektors piedzīvojis lielāko satraukumu kopš krīzes pagājušās desmitgades izskaņā.

Iedzīvotāju turība tomēr aug(20)

Neraugoties uz to, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes ir pagājusi apmēram desmitgade un pagājušais gads valsts tautsaimniecības izaugsmē tiek uzskatīts par veiksmīgu, iedzīvotāju vidū bieži vien tiek izteikts viedoklis, ka ekonomiskā izaugsme maciņā nav jūtama. Tomēr, apkopojot ekspertu komentārus un paraugoties uz statistiku, aizvien vairāk var nonākt pie secinājuma, ka Latvijas nelaime nav attīstības trūkums, bet gan zemais algu līmenis kopumā un darba samaksas diferenciācija ekonomiskās izaugsmes laikā. Šā gada februārī 32,4% Latvijas strādājošo vidējā mēneša bruto darba samaksa nepārsniedza 500 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar optimismu par prāmjiem

Latvijā un citur vērojamais iedzīvotāju ienākumu kāpums uz augošas globālās tautsaimniecības fona rada labvēlīgus apstākļus tūrisma industrijas, tostarp arī pasažieru pārvadājumu izaugsmei. Tomēr līdz ar tautsaimniecības aktivizēšanos ievērojami pieaugušas dažādas izmaksas, kas ieguldījumiem jūras pasažieru pārvadājumu kompāniju vērtspapīros rada mazāk pievilcīgu fonu.

Reformas neatliekamība(4)

Pēdējā laika notikumi Francijā vedina lieku reizi aizdomāties par to, cik lielās devās sociālisms būtu pieļaujams, lai tas neapdraudētu ilgtspējīgu valsts finansiālo pastāvēšanu. Patlaban valsti pārņēmis masveida protestu vilnis, un izskan arī viedokļi, ka tie varētu izvērsties plašākos nemieros un varbūtējos valsts politiskās situācijas satricinājumos.

Banku nedienas neapstādina Latvijas tautsaimniecības izaugsmi(9)

Lai arī vēl pirms pāris mēnešiem vairāki ekonomikas eksperti izteica viedokli, ka saistībā ar ABLV Bank nedienām skats uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi kļūst pesimistiskāks, mūsu valsts ekonomikai gada pirmajos trijos mēnešos izdevies tikt pie straujākas izaugsmes nekā pagājušā gada pēdējā ceturksnī, kad prognozes par strauju nerezidentu naudas aizplūšanu no komercbankām netika dzirdētas.

Turpinās pārdot Krievijā(7)

Pēdējās nedēļās vērojamā situācijas saasināšanās Sīrijā un jaunas ASV izsludinātas sankcijas pret Krievijas politisko un korporatīvo eliti radījušas satricinājumus kaimiņvalsts finanšu tirgū, kā rezultātā rubļa kurss pret eiro nokrities apmēram par 10%.

Rublis nonācis vēl lielākā naftas cenas atkarībā(9)

Finanšu tirgus nedienas un jautājums par rubļa kursa stabilitāti Krievijā jau ir kļuvuši par visai ikdienišķu normu. Šoreiz jautājuma aktualitāte pieauga brīdī, kad ASV pasludināja jaunas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas prezidentam pietuvināto korporatīvo eliti un uzņēmumiem, kas jau spējis atspoguļoties gan četrus gadus straujākajā vienas dienas akciju cenu kritumā Maskavas biržā, gan rubļa kursa kritumā. Tas, ka Krievijas elites zaudējumi sniedzas miljardos dolāru, protams, nav nepamanāma ziņa, taču Latvijas iedzīvotājiem aktuālāks jautājums varētu būt saistīts ar Krievijas rubļa kursa potenciālajām izmaiņām, un tās šobrīd nešķiet sevišķi perspektīvas.

Ekonomiskā augšupeja Polijā paver ceļu arī Latvijas eksportētājiem(5)

Polija tradicionāli bijusi viena no svarīgākajām Latvijas eksporta partnerēm, taču pēdējos gados tās nozīme Latvijas eksporta struktūrā gājusi mazumā. Tiesa, tas nav saistīts ar to, ka Polija būtu piedzīvojusi negatīvus pavērsienus tautsaimniecībā, bet gan ar atsevišķiem Latvijas iekšējiem faktoriem, kā arī to, ka mūsu valsts eksportētāji aktīvāk pievērsušies citu valstu tirgus apguvei, kur izaugsmes iespējas šķitušas daudz dinamiskākas nekā Polijas tirgū. Tomēr līdz ar pašreizējo ekonomisko augšupeju Polijā šīs valsts pievilcība varētu pieaugt, sevišķi tajos mūsu valsts tautsaimniecības segmentos, kas vērsti uz lielākas pievienotās vērtības radīšanu.

Aviosektora peļņas sniegums šogad varētu būt visai pieticīgs

Neraugoties uz to, ka globālās ekonomikas izaugsme palielina vajadzību arī pēc dažādiem aviopārvadājumiem, gaisa kuģu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju peļņa šogad, visticamāk, neuzrādīs strauju kāpumu, un tas saistīts ar pieaugošām izmaksām nozarē.

Inflācija strauji nekāps(2)

Ekonomika turpina silt, līdz ar to vismaz teorētiski būtu jārodas labvēlīgiem apstākļiem arī straujākai inflācijai. Šādi apstākļi ir arī praksē, turklāt pašreizējam pieaugumam Latvijas tautsaimniecībā pievienojas arī citi faktori – akcīzes nodokļa likmes kāpums degvielai un alkoholam, pērn pieaugušās naftas cenas, kas radīja labvēlīgu augsni degvielas un siltumenerģijas sadārdzinājumam. Turklāt visai šai ierindas patērētājam nepatīkamajai kompozīcijai pievienojas arī globāla tirdzniecības kara draudi, kura aizmetņi sākās, ASV prezidentam cenšoties īstenot savus priekšvēlēšanu solījumus par lielāka atbalsta sniegšanu vietējiem ražotājiem.

Zemāka PVN likme vēl nesola labklājību(2)

Latvijā ik pa laikam uzvirmo diskusija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu pārtikas produktiem, lai padarītu tos lētākus, tādējādi palielinot mazāk turīgās iedzīvotāju daļas iespējas iepirkties, vienlaikus iegūstot arī ekonomisko efektu, jo ietaupītā nauda tiktu iztērēta citos tautsaimniecības segmentos. Zemākas PVN likmes pārtikas produktiem plaši praktizē Rietumeiropā. Savukārt Latvijā no šī gada sākuma PVN likme no 21% līdz 5% samazināta Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, kas, pēc veikalnieku teiktā, jau veicinājis šo augļu un dārzeņu realizācijas apjomu palielināšanos.

Fondi rosinoši investīcijām

Ekonomiskā evolūcija attiecināma ne tikai uz tradicionālajiem ekonomiskajiem segmentiem, ļaujot ražot un pelnīt aizvien vairāk, bet arī uz vērtspapīru tirgu, kura ikdienas nianses lielākajai iedzīvotāju daļai nemanāmas paiet secen. Tomēr arī vērtspapīru tirgus norises ir orientētās uz aizvien lielākas iedzīvotāju daļas un viņu finanšu resursu piesaisti, ļaujot dažādot ieguldījuma iespējas un veiksmes gadījumā nopelnīt vairāk nekā vienkāršā banku depozītā pašreizējā zemo procenta likmju laikmetā. Viena no šādām iespējām var būt biržā tirgotie investīciju fondi jeb exchange traded funds (ETF).

Noguldījumu svaru kausi(1)

Līdz šim jau aizplūdušie līdzekļi un tie, kas saistībā ar šaubīgas naudas apkarošanu no Latvijas komercbankām vēl varētu aizplūst, raisa jautājumus par to, cik ilgtspējīgs būs mūsu valsts finanšu sektors tā jaunajā veidolā.

Gaida veiksmīgus finanšu rādītājus

Labvēlīga pasaules tautsaimniecības situācija rada pozitīvu atspaidu arī biržas kompāniju finanšu rādītāju progresijai. Šobrīd nevar izslēgt iespējamību, ka dažādu kompāniju peļņas rādītāju ziņā šis gads var izrādīties veiksmīgākais pēc iepriekšējās finanšu krīzes.

No peļņas gūšanas uz nopelnītā sadales brīdi

Šogad ieviestā nodokļu reforma izpelnījusies gan atzinīgus vārdus, gan arī atziņas, ka beigās panāktie kompromisi izkropļojuši reformas būtību. Kā viena no būtiskākajām reformas sastāvdaļām attiecībā uz biznesa vidi ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtībā izdarītās izmaiņas.

No krājkonta līdz fondiem un akciju tirgiem

Ekonomiskās aktivitātes un algu pieaugums ir palielinājis to sabiedrības daļu, kam pēc ikdienas tēriņu segšanas atliek līdzekļi, kurus var izmantot uzkrājumu veidošanai. Tomēr līdz ar ekonomikai draudzīgo Eiropas Centrālās bankas politiku ieguvums no fiksēta ienesīguma finanšu instrumentiem, piemēram, no banku termiņnoguldījumiem ir tuvs nullei, līdz ar to aktuāls ir jautājums par to, kā uzkrājumus veidot iespējami efektīvāk.

Aug īpašumu apdrošināšana

Tautsaimniecības norises, kas vērstas uz iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, nav metušas līkumu arī valsts apdrošināšanas tirgum. Augot iedzīvotāju interesei par mājokļu iegādi, radusies labvēlīgāka augsne nekustamā īpašuma apdrošināšanas prēmiju apjoma kāpumam.

Tiesiskās paļāvības zudums(9)

Notikumi šaubīgu līdzekļu plūsmas apkarošanā caur Latvijas komercbankām patiešām attīstījušies strauji. Pagājušajā nedēļā Finanšu sektora attīstības padome atbalstīja čaulas kompāniju aizliegšanu cerībā panākt mūsu valsts finanšu sektora ilgtspējīgumu un reputācijas atjaunošanu. Nākamajā nedēļā šo jautājumu varētu skatīt valdība, aiznākamajā – Saeima, un jau maijā šī norma varētu stāties spēkā.

Izaugsmes ātrums līdzīgs, atšķiras galarezultāts(5)

Centrālās statistikas pārvaldes dati par to, ka vairāk nekā 40% iedzīvotāju savu ikdienas tēriņu kārtošana sokas ar grūtībām vai pat lielām grūtībām, ir visai skumīgi no vairākiem aspektiem. Šādu skaitļu parādīšanās kreņķīgumu raisa kaut vai tāpēc vien, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes ir pagājusi gandrīz desmitgade. Tāpat zināmu iemeslu satraukumam rada līdz pagājušajam gadam valdījusī attieksme, kuras rezultāts bija lēnās ekonomikas reformas, bet pērn notikusi sasparošanās attiecībā uz dažādiem normatīvajiem aktiem nodokļu, minimālo algu un pensiju jomā varētu būt pārāk novēlota, lai situāciju kardināli mainītu.

Turīgāki, bet aizvien jūtīgi(5)

Valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanās aizvien vairāk jūtama arī iedzīvotāju uzvedībā veikalos. Par to liecina ne tikai statistikas datu apkopojums, bet arī tirdzniecības uzņēmumu veiktie tirgus noskaņojuma pētījumi, kuri liecina par patērētāju noskaņojuma uzlabošanos.

Maki pamazām kļūst biezāki(17)

Statistisks darba algas pieaugums vērojams gan Rīgā, gan reģionos. Tomēr nominālā izteiksmē vidējās darba samaksas apjoms starp tiem un galvaspilsētu var atšķirties par vairākiem desmitiem procentu.

Izaugsmes solis līdzīgi plašs

Pagājušais gads Baltijas valstu tautsaimniecībām vainagojās ar ievērojamu izaugsmes tempu palielināšanos, tomēr paši tempi valstu vidū uzrādīja lai arī ne pārāk būtiskas, tomēr atšķirības. Straujākais ekonomikas kāpums pērn bija Igaunijā – 4,9%, seko Latvija ar 4,5% un Lietuva, kuras izaugsmes tempi sasniedza 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Banku bizness uzņēmis rietumniecisku kursu

Notikumi ap ABLV Bank, valsts centrālās bankas prezidenta nonākšanu īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un varbūtēja Norvik bankas tiesvedība pret Latvijas valsti nav labas ziņas vietējā finanšu sektora reputācijai.

Dinamiskas, bet ļoti riskantas investīcijas(4)

Aizvien lielāka interese par ieguldījumiem bitkoinos un citās kriptovalūtās, cerot uz strauju kriptovalūtas cenu pieaugumu, ne vienam vien liek uzdot jautājumu par tā dēvētās blokķēžu industrijas nākotni pasaules finanšu tirgos.

Aizvien ir dzīvas aizdomas(3)

Reputācijas riski arī finansiālā ziņā zeļošu kredītiestādi var pārvērst par vraku. Par to pēdējo pāris nedēļu laikā esam pārliecinājušies pilnīgi noteikti.

Atgūstas tērauda tirgus(5)

Pasaules ekonomikas izaugsme, kas spēcīgāk tika novērota pagājušajā gadā, sekmējusi arī tādu nozaru izaugsmi, kuras veiksmīga pastāvēšana Rietumu ekonomikās iepriekšējos gados tika uzskatīta par samērā maz iespējamu.

Izaugsmes cikls tuvojas beigām, bet riski pagaidām ir visai zemi(2)

Kliedzošie paziņojumi par banku reputācijas riska sagrūšanu Latvijā un bezjēdzīga finanšu pastardienas zīmēšana kādam var likt uzdot likumsakarīgu jautājumu, vai iespējamās komercbanku nedienas nevar pārmesties uz citām tautsaimniecības nozarēm, izraisot ekonomisko krīzi.