Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Mārtiņš Apinis

Valūtu krituma laikmets(4)

Kārtējo eskalāciju šonedēļ piedzīvojis tirdzniecības konflikts divu pasaules lielāko ekonomiku ASV un Ķīnas starpā, liekot uzdot jautājumus par to, vai pasaule atkal ieslīgst jaunu valūtas karu peripetijās.

Britu mārciņas kurss pret eiro var nokristies līdz paritātei(11)

Sākotnēji šķietami nenopietnā dažu britu politiķu ideja par to, ka Lielbritānija varētu izstāties no Eiropas Savienības (ES), tā vairojot dažu politiķu popularitāti vēlētāju acīs, politiķiem vainagojusies ar iekrišanu pašu izliktajos slazdos. Turklāt ir sagādātas problēmas valsts ekonomikai un nacionālā valūta – britu mārciņa – ir zaudējusi vērtību, tās kursam pret eiro tuvojoties vēsturiskajam minimumam.

Zelts atsāk uzvaras gājienu(5)

Raugoties uz šā gada finanšu tirgus norisēm, tas ir bijis īpaši labvēlīgs tiem, kuri investējuši zeltā. Dzeltenā metāla cena pagājušās nedēļas trešdienā pārsniedza 1500 ASV dolāru (1340 eiro) atzīmi par Trojas unci, tik augsta tā nebija bijusi pēdējos sešus gadus, bet kopš gada sākuma zelts sadārdzinājies apmēram par 15%.

Laiks izsvērt savus tēriņus(6)

Pēdējos divus trīs gadus Latvijas ierindas patērētājs ir aizvadījis pieaugošas labklājības zīmē. Lai arī kopējais algu līmenis Latvijā ir visai zems, tomēr vidējā alga augusi aptuveni par 8–9% gadā, bet algas mediāna pat par kādu procentpunktu straujāk.

Ekonomikas cikls bremzē izaugsmi autobūvē(6)

Viens no pasaules galvenajiem autoražošanas virzītājspēkiem pēdējā desmitgadē ir bijusi jaunattīstības valstu ekonomiskā izaugsme, kas veicinājusi pieprasījumu pēc importa automašīnām, turklāt šīs valstis bijušas arī ar relatīvi augstu iedzīvotāju dabisko pieaugumu, kas potenciālo auto pircēju skaitu palielina vēl vairāk. Tomēr, mainoties tendencēm gan globālajā ekonomikā, gan finanšu tirgos, pieprasījums pēc importa automobiļiem sācis buksēt. Tas attiecas arī uz lielāko pasaules ekonomikas pieauguma ģenerētāju Ķīnu, ietekmējot Eiropas autoindustrijas darbības rādītājus, kas savukārt var negatīvi ietekmēt ar transporta līdzekļu ražošanu saistītās nozares Latvijā.

Aizvien vēl kāpina apjomus

Iepriekšējos gados un vēl joprojām vērojamā ekonomiskā izaugsme Latvijā un ar to saistītais iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir veicinājis tirdzniecības apjomu kāpumu mūsu valstī.

Nepatīkamās pasaules tautsaimniecības tendences iezogas arī mūsmājās(11)

Daudz apspriestās globālās tendences saistībā ar ekonomiskā pieauguma tempa mazināšanos diemžēl nav metušas līkumu arī Latvijai. Mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmes temps jūtami rūk jau divus ceturkšņus pēc kārtas, līdz ar to sliktāki ekonomikas dati vairs nav uzskatāmi par atsevišķu gadījumu, bet gan sākuši izvērsties tendencē. Galvenais jautājums ir par to, vai šī tendence novedīs līdz reālai krīzei, vai arī runa būs tikai par lēnākas izaugsmes perioda iestāšanos, bet pēc tam ekonomika atsāks strādāt ar vēl lielākiem apgriezieniem.

Kredītu vērtējumi sāk šķobīties(6)

Pasaules ekonomikas slīdēšana aizvien dziļākā brieduma fāzē un ar to saistītā izaugsmes bremzēšanās, kas vērojama vairākos ekonomiskajos segmentos, veicina izmaiņas arī korporatīvajā maksātspējā, savukārt tas veicina kredītreitingu izmaiņas ne tikai uzņēmumu, bet arī valstu līmenī. Turklāt tas attiecināms arī uz valstīm, kuras līdz šim ir uzskatītas par fiskālajiem paraugiem un ekonomiskajām lokomotīvēm.

Ekonomiskais pieaugums turpinās mazināties(7)

Iepriekš izteiktās prognozes par to, ka ekonomiskā izaugsme kļūs lēnāka, sāk piepildīties aizvien izteiktāk. Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pagājušajā gadā tautsaimniecības izaugsmes galvenais indikators – valsts iekšzemes kopprodukts, rēķinot salīdzināmajās cenās, Latvijā pieaudzis par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Zemas likmes arī turpmāk

Pasaules ekonomiskās izaugsmes tempu mazināšanās jau kādu brīdi liek domāt, ka izpaliks centrālo banku iepriekš izvirzītie mērķi procentu likmju pieaugumam.

Gaidīt krīzi mierīgu sirdi(2)

Turpinoties jau vairāk nekā desmit gadu ilgstošajam cenu kāpumam visriskantākajos pasaules finanšu tirgus segmentos, aizvien tuvāks kļūst brīdis, kad līdzšinējo augšupejošo konjunktūru var nomainīt ne tikai negatīva korekcija, bet pat iespaidīga mēroga finanšu krīze.

Nākas izvēlēties starp sliktu un vēl sliktāku(3)

Jaunā, pagaidām vēl ceļā uz varu esošā Grieķijas valdība varētu mainīt līdzšinējo valsts ekonomisko kursu, kurš iepriekš bija orientēts uz taupības pasākumu ievērošanu, lai šī Dienvideiropas valsts tiktu pie starptautisko aizdevēju līdzekļiem un vietējā tautsaimniecība nenonāktu brīvajā kritienā.

Investīciju buma nav, bet atsevišķas akcijas bauda investoru labvēlību

Kaut arī pirmais pusgads Baltijas akciju tirgus indeksiem ir beidzies ar visai solīdu vērtības kāpumu, raugoties uz Baltijas biržu oficiālā saraksta uzņēmumiem kopumā, nevarētu teikt, ka investori būtu plaši atvēruši makus, lai veiktu jaunus ieguldījumus. Tiesa, pirmā pusgada indeksu vērtības pieaugums ir bijis visai solīds – abu Baltijas kaimiņvalstu indeksu vērtības atskaites periodā auga apmēram par 8%, bet Latvijā pat par desmitdaļu.

Aug uz "smago" rēķina(1)

Pēdējo mēnešu dati par rūpniecības produkcijas izlaidi aizvien izteiktāk nostiprina divas atziņas. Pirmā no tām – kopumā pasaules, konkrēti, Eiropas, ekonomika nonāk aizvien dziļāk brieduma fāzē, un ir jārēķinās, ka jau tuvākajā nākotnē izaugsmes tempi saruks vai pat var kļūt negatīvi. Tas nozīmē, ka arī Latvijas rūpnieku produkcijas eksporta iespējas varētu sarukt vājākas ārvalstu pircēju aktivitātes dēļ.

Draud vēl lielāki zaudējumi(12)

Esam jau pieraduši, ka Latvijas ziemeļu daļas darbaspēku zināmā mērā ir jau "aplasījuši" Igaunijas darba devēji. Tagad līdzīga situācija var izvērsties arī pie Latvijas dienvidu robežas saistībā ar to, ka Lietuva pēdējā laikā visai cītīgi piestrādā pie strādājošo minimālās darba algas celšanas.

Lielāka ražīguma gaidās(2)

Iemesls, kādēļ Latvijas labklājība turpina visai ievērojami atpalikt gan no tā dēvētajām vecajām Eiropas valstīm (neatpaliekot tikai no Grieķijas), gan arī no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, ir vājš darba ražīgums.

Darbinieks un arī akcionārs(1)

Darbinieka iesaiste uzņēmumā, ļaujot kļūt par tā līdzīpašnieku, Rietumos, sevišķi viņpus Atlantijas okeānam, jau ir kļuvusi par vispārēju praksi, savukārt Latvijā tas vēl ir vērojams samērā reti, ko zināmā mērā var skaidrot ar padomju laiku mentālo mantojumu.

Krājējus gaida aizvien grūtāki laiki(4)

Droši vien, ka tikai retais tic, ka tuvākajā laikā eirozonas monetārais sargs Eiropas Centrālā banka varētu veikt kādas kardinālas izmaiņas pašreizējā zemo procentu likmju politikā, tādējādi atkal ļaujot piedzīvot finansiālo atdevi tiem, kas naudu tur bankas termiņnoguldījumā vai kādā citā no konservatīvajiem finanšu instrumentiem.

Liels tirgus uzreiz negarantē plašas iespējas(4)

Eksporta ģeogrāfijas paplašināšana pēdējos gados ir bijusi viena no Latvijas uzņēmumu prioritātēm, turklāt, kā rāda pieaugošie ārvalstīs pārdoto preču un pakalpojumu apmēri, šis process ir noritējis visai veiksmīgi.

Nākotnes pensionāri var būt pašreizējo zemo algu gūstekņi(27)

Dinamika ir pozitīva, taču, lai izskaustu nabadzību vecāka gadagājuma ļaužu vidū, ar to ir par maz. Runa ir par vidējās vecuma pensijas izmaiņu tendencēm Latvijā. Kopš XXI gadsimta sākuma vidējās vecuma pensijas apmērs Latvijā ir gandrīz četrkāršojies. Cenas šajā laika periodā nav augušas tik strauji, un nosacīti var runāt arī par pensionāru pirktspējas palielināšanos.

Tuvu jauniem rekordiem(1)

Vienlaikus gan optimistisku, gan arī trauksmi radošu ziņu plūsma par situāciju pasaules finanšu tirgos ir radījusi visai neviennozīmīgu konjunktūru. Globālā ekonomikas pieauguma bremzēšanās un saspīlētās tirdzniecības attiecības liek saglabāt piesardzību pret jaunu investīciju veikšanu, tomēr vienlaikus netrūkst labu ziņu, kas rada potenciālu korporatīvās peļņas pieaugumam, tādējādi radot cerības par to, ka pērn sasniegtie akciju tirgus rekordi varētu tikt pārspēti.

Pusmiljonam nekas nav uzkrāts pensiju otrajā līmenī(20)

"Mums jāapzinās, ka ir liela strādājošo daļa, kas šobrīd otrajā pensiju līmenī neko nav uzkrājuši. Ja runājam par to uzkrāto kapitāla daļu, kas svārstās starp pieciem un desmit tūkstošiem eiro, tad šajā grupā ir 185 000 cilvēku. Tas gan ir vairāk par vienu tūkstoti, bet to nevar uzskatīt par nopietnu pensijas kapitālu," par ieguldījumiem pensiju otrajā līmenī ar Luminor Asset Management valdes locekli Iļju Arefjevu sarunājas Mārtiņš Apinis.

Rūpnieki pagaidām turas labi

Latvijas apstrādes rūpniecības rādītāji turpina priecēt, turklāt šobrīd izaugsmes temps pat ir kļuvis straujāks nekā pirms gada, kad pasaules tautsaimniecības konjunktūra šķita krietni labvēlīgāka nekā patlaban. Vienlaikus lēnāks nekā pērn ekonomiskais pieaugums pasaulē mūsu rūpnieku datus var padarīt pieticīgākus nekā līdz šim.

Latvija turpina saglabāt kontrastu zemes statusu(9)

Valsts ekonomisko augšupeju dažādi reģioni izjūt atšķirīgi. Latvijā netrūkst vietu, kur bezdarba līmenis noslīdējis līdz vēsturiski zemākajam līmenim un ir līdzīgs kā industriāli attīstītās Eiropas valstīs, taču vēl aizvien ir visai plaši apvidi, kur par laika ritumu var liecināt jaunas paaudzes viedtelefoni turīgākās sabiedrības daļas iedzīvotāju rokās, taču bezdarba līmenis ir visai līdzīgs tam, kāds bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un aizvien atrodas virs 20% līmeņa. Turklāt tas noticis, pat neskatoties uz pieaugušo iedzīvotāju migrāciju, kurai vismaz daļēji vajadzētu palīdzēt bezdarba līmeni samazināt.

Tīko pēc jauniem mājokļiem(1)

Ekonomikas augšupeja, kas vismaz daļai sabiedrības ir veicinājusi ienākumu palielināšanos, nes pozitīvas korekcijas arī mājokļu tirgū. Komercbanku pārstāvji zina stāstīt, ka iedzīvotāju interese par hipotekāro kredītu saņemšanu kļūst aizvien jūtamāka.

Eirozonā daži turpina staigāt pa naža asmeni(3)

Pagājušā gada labvēlīgā tautsaimniecības konjunktūra pasaulē ir bijusi veicinoša eirozonas valdību kopējam parāda apjoma samazinājumam pret ekonomikas apjomu. Kā liecina Tradingeconomics dati, pagājušajā gadā eirozonas valdību kopējais parāds pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir sarucis par 2 procentpunktiem – līdz 85,1%.

ASV un Ķīnas tirdzniecības karš vēl nedraud ar katastrofu(18)

Visai ilgstošais riņķa dancis ap ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībām šomēnes ir ieguvis reālus apveidus. ASV paziņojušas, ka noteiks 25% ievedmuitu Ķīnas preču importam 200 miljardu ASV dolāru (ap 179 miljardiem eiro) vērtībā, uz to pretējā puse atbildējusi ar to, ka no 1. jūnija noteiks muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu eiro vērtībā. Tas ļāvis izvirzīt hipotēzes par procesiem, kas draud ievirzīt globālās tirdzniecības apsīkumu. Turklāt arī pasaules ekonomiskā izaugsme ir sākusi piebremzēties. Šis norises neies secen arī Latvijai, kura pati ir plaši atvērta ārējiem tirgiem, turklāt mūsu valsts ekonomikā preču un pakalpojumu eksportam ir visai liela loma.

Naftas tirgus dilemmas(3)

Neraugoties uz to, ka pasaules biržās šogad nafta ir bijusi viens no ienesīgākajiem ieguldījuma veidiem, nav pārāk lielu cerību, ka līdzšinējā dinamika saglabāsies. Ir gan jāņem vērā augošā ģeopolitiskā spriedze, kas jau gadu desmitiem ir viens no galvenajiem melnā zelta cenas augšupejas virzītājiem.