Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Mārtiņš Apinis

Rūk eirozonas izaugsme(1)

Zemas procentu likmes un vērienīgas finanšu injekcijas pēckrīzes periodā ļāvušas eirozonas valstīm atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes, veicinot arī Latvijas eksportējošo uzņēmumu finanšu rādītāju uzlabošanos un vienlaikus sekmējot labklājības līmeņa celšanos arī mūsu valsts sabiedrībā kopumā. Tomēr pēc iespaidīgā "uzrāviena" pērngad šogad eirozonas ekonomiskās izaugsmes tempi ir ievērojami sarukuši.

Inflācija turas virsotnē(3)

Patēriņu cenu frontē oktobris Latvijai bijis bez ievērojamām pārmaiņām. Līdzīgi kā mēnesi iepriekš, gada inflācijas rādītājs valstī sasniedzis 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tādējādi inflācijas rādītājs turpina atrasties tuvu savam pēdējās piecgades maksimumam, un tie ir 3,4%, kas tika sasniegti pagājušā gada martā un aprīlī.

Ar uzkrājumu veidošanu nevajadzētu kavēties(8)

Dažādos finanšu iestāžu rīkotajos saietos aizvien vairāk tiek runāts par satraucošām tendencēm saistībā ar iedzīvotāju uzkrājumiem. Piemēram, dzirdēta atziņa, ka mājsaimniecības ik mēnesi nākotnes uzkrājumu veidošanai novirza vien 3% savu ienākumu. Tas nozīmē, ka ir jāpaiet vairāk nekā divarpus gadiem, lai uzkrājums sasniegtu viena mēneša ienākumu apmēru. Tas, protams, nozīmē, ka arī ar drošības spilvenu veidošanu sokas visnotaļ švaki. Tomēr vēl satraucošāka situācija varētu būt attiecībā uz pensiju uzkrājumiem, sevišķi ņemot vērā, ka liela daļa iedzīvotāju pat īsti nezina, kur tiek uzkrāts viņu pensiju kapitāls.

Ticības un finanšu trūkums bremzē attīstību(5)

Zemo procenta likmju laikmets nav labvēlīgs tiem cilvēkiem, kuri naudu vēlas uzkrāt, izmantojot garantēta ienesīguma finanšu instrumentus, piemēram, banku termiņdepozītus. Taču vienlaikus zemo procenta likmju laikmets sola daudzsološas iespējas tiem cilvēkiem, kuri vēlas tikt pie naudas uzņēmumu attīstībai ar publiska vērtspapīru tirgus starpniecību. Tā kā iepriekš minētajos finanšu instrumentos ar fiksētu ienesīgumu atdeve ir maza vai tās nav vispār, ieguldītāji uzņemas lielāku investīciju risku un meklē iespējas citur.

Aug frakts likmes(1)

Globālās tautsaimniecības pieaugums vairāk vai mazāk ir pozitīvs visos tautsaimniecības sektoros. Tas attiecas arī uz dažādām jūras pārvadājumu kompānijām, kurām ir iespējas pretendēt uz frakts likmju kāpuma izraisīto finanšu rādītāju uzlabošanos, kam varētu sekot arī likumsakarīgs kompāniju akciju cenu kāpums pasaules biržās.

Aizliegt vai sakārtot?(1)

Valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas intervija TV raidījumā Rīta Panorāma lieku reizi mudina aizdomāties, vai kontrolieru darba uzdevums ir vispārēja negatīvisma kultivēšana sabiedrībā vai savas artavas došana valsts sakārtošanā.

Bremzējas cenu kāpums(1)

Uzvirmojot runām par ekonomiskās izaugsmes cikla beigu fāzi un redzot rūpniecības produkcijas izlaides pieauguma tempu samazināšanos, uzplaiksnī arī jautājums par to, cik lielā mērā ražotāju konjunktūra ir labvēlīga tam, lai turpinātu produkcijas realizācijas cenu palielināšanu. Dati kopumā liecina, ka ražotāju cenu izaugsmes temps aizvien ir visai straujš, tomēr vienlaikus redzams, ka pieauguma temps vairs nepalielinās, bet ir vērojams pilnīgi pretējs process.

Nekļūt par vieglu mērķi tukšiem solījumiem(2)

Laikā, kad daļai Latvijas sabiedrības ienākumi pieaug un sāk rasties brīvie līdzekļi, tradicionāli sāk aktivizēties finanšu starpnieki, solot ieguldītājiem augstu ienesīgumu.

Gaidāmi lielāki apkures rēķini(9)

Straujais naftas cenas pieaugums pasaulē nav metis līkumu arī Latvijai. Visizteiktāk to varam novērot degvielas uzpildes staciju cenrāžos, tomēr jau visai drīz melnā zelta cenas pieaugums sevi pieteiks arī rēķinos par apkuri un silto ūdeni. Siltumenerģijas sadārdzināšanās, visticamāk, izpaudīsies kā vēl viens pakāpiens arī kopējās inflācijas pieaugumā, taču ar Latvijā visai ierasto situācijas dramatizēšanu nevajag steigties, jo naftas cenas šobrīd vēl aizvien ir zemākas nekā šīs desmitgades pirmajā pusē.

Krīze un pretkrīzes trumpji(3)

Tautsaimniecības ekspertu komentāros aizvien biežāk ieskanas nots, ka ekonomika atrodas sava izaugsmes cikla otrajā pusē. Tas savukārt liek domāt, ka pašreizējos labos laikus nomainīs sliktāki. Cik būtiski sliktāki, to šobrīd droši vien nevar atbildēt neviens, jo nav skaidrs, kuri faktori būs tie, kas pašreizējo ekonomikas augšupeju nomainīs pret situāciju, kad tautsaimniecībā pieauguma nav vai arī tas ir negatīvs.

Skandināvijas līmenis – pārdesmit gadu attālumā(15)

Ekonomiskās izaugsmes ziņā jau divus gadus dzīvojot ar samērā straujiem izaugsmes tempiem, var rasties vēlme uzzināt, cik tad turīgi vai – tieši pretēji – mazturīgi esam uz Eiropas attīstīto valstu fona. Labā ziņa ir tā, ka atšķirība pamazām dilst, savukārt sliktā ziņa – ka atšķirība dilst pārāk lēni.

Augoša peļņa vai bankrots?

Raksturojot Latvijas tautsaimniecības situāciju, eksperti to sauc par labvēlīgu, lai korporatīvā sektora finanšu rādītāji uzlabotos. Tomēr šajā ziņā kopaina vairs nav tik viennozīmīgi vērtējama kā pērn.

Bitkoinu nākotne neziņā

Iepriekšējās desmitgades finanšu krīze lika uzdot ne vienu vien jautājumu par līdz šim izmantotās tradicionālās naudas stabilitāti, vienlaikus radot apstākļus investoru labvēlībai pret dažādām kriptovalūtām, kuru daudzumu apritē regulē speciāli algoritmi, bet cenu izmaiņas faktiski atkarīgas no konkrēta brīža investoru uzticības. Dažāda kalibra investoru uzticības kredīts kriptovalūtām patiešām ir bijis augsts, jo to cenu izmaiņas ir bijušas tādas, ka risku mīlošam ieguldītājam ar stabilu nervu sistēmu radīja iespēju tikt pat pie tūkstošos procentu mērāmas peļņas. Tiesa, diezin vai var atbildēt, vai kāds šādu peļņu patiešām ir ieguvis.

Mēbeļnieki kāpina apjomus(1)

Raugoties no teorētiskiem apsvērumiem, mēbeļu ražošanai Latvijā vajadzētu būt vienam no mūsu tautsaimniecības stūrakmeņiem. Latvijā aizvien netrūkst mežu un līdz ar to netrūkst nepieciešamo izejvielu mēbeļu izgatavošanai. Arī darbaspēks uz citu Eiropas valstu fona šeit ir samērā lēts, turklāt netrūkst arī nepieciešamo iemaņu. Līdz ar to vismaz teorētiski mūsu valstij vajadzētu kļūt par mēbeļu ražošanas eldorado, tomēr realitāte no iepriekš minētā stipri vien atšķiras.

"Zaļo ideju" dubultā morāle(6)

Tiecoties pēc potenciāli tīrākiem enerģētiskiem resursiem, Latvija ne tuvu nav vienīgā valsts, kas brauc no viena grāvja otrā. Mūsu valstī tas uzskatāmāk izpaudies mazo hidroelektrostaciju bumā, tām apsēdot vai katru vismaz pārdesmit kilometru garu upi. Tas vainagojies ne tikai ar šo upju ūdensteces sabojāšanu, zivju nārsta vietu izzušanu un resursu samazināšanos, bet arī augstākiem elektroenerģijas tarifiem, lai gala rezultātā iegūtu papildus dažas procenta desmitdaļas no šeit patērētā elektroenerģijas apjoma.

Gaida tālāku cenu kāpumu(9)

Samērā straujais iedzīvotāju darba samaksas kāpums un iepriekš ilgstoši rūkošais komercbanku hipotekāro kredītu portfelis rada labvēlīgus apstākļus, lai pircēju interese par nekustamo īpašumu (NĪ) palielinātos. Tā kā iedzīvotāju ienākumi aug, arī kredītu tirgus var iekustēties, tā veicinot mājokļu cenu kāpumu. Arī NĪ attīstītāji patlaban saredz labvēlīgus apstākļus tam, lai aktivitāte tirgū saglabātos augsta un cenas turpinātu palielināties.

Bez jūtama dārdzības pieauguma

Pavasarī un vasarā piedzīvotais sausums ne vienam vien licis uzdot jautājumu, cik lielā mērā ražības kritums varētu ietekmēt pārtikas produktu cenas Latvijas veikalu plauktos. Latvijas lauksaimniecībai šis gads nav sevišķi labs, tomēr tie eksperti, kuri kaut ko saprot no cenu veidošanās mehānismiem, nesola strauju pārtikas cenu kāpumu.

Mūs vērtē ne tikai slikti vien

Pēdējais pusgads Latvijā ir aizvadīts paaugstinātā trauksmē, sākoties bažām par mūsu valsts investīciju tēla pasliktināšanos. Plašāka sabiedrība par to vairāk uzzina un sāk diskutēt vien brīdī, kad jau atgadījies vai tūlīt atgadīsies kaut kas slikts.

Par drošības spilvenu jādomā jau tagad(9)

Ekonomistu izteikumos ik pa laikam izskan viedokļi par to, ka pašreizējos salīdzinoši labos laikus tautsaimniecībā var nomainīt tādi, kuros labklājības pieaugums ir apstājies un pieprasījums pēc darba rokām sāk sarukt. To, kad nākamā krīze atnāks un cik lieli būs tās apmēri šobrīd, visticamāk, nevar pateikt neviens. Dažādu faktoru, kas var veicināt jaunus finanšu satricinājumus, pasaulē netrūkst. To vidū ir strauji pieaugušās nekustamo īpašumu cenas, kuras uzturēt augošu aizdevuma procenta likmju ietekmē kļūs aizvien grūtāk. Tāpat dolāra procenta likmju kāpums ir radījis finansiālas nepatikšanas virknei lielu jaunattīstības valstu. Tagad šos draudus vēl papildina lielu globālu tirdzniecības karu riski, kā arī kopējās ģeopolitiskās spriedzes pieaugums.

Zūd investoru degsme Baltijā(4)

Neraugoties uz to, ka ekonomiskie apstākļi ir labvēlīgi, interese par ieguldījumiem vietējā vērtspapīru tirgū pārstāvēto uzņēmumu akcijās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir gājusi mazumā. Tas attiecas ne tikai uz Latvijas, bet arī daudz likvīdākajiem Lietuvas un Igaunijas akciju tirgiem, atsaucoties arī uz vietējā akciju tirgus indeksu vērtību pārmaiņām. Ja paraugāmies uz pēdējo pusgadu, tad Baltijas kontekstā ar pozitīvu sniegumu spējis izcelties vienīgi Lietuvas akciju tirgus. Tiesa gan, kāpums ir visai pieticīgs un 17. septembrī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn bija pieaudzis vien par 0,21%. Tikmēr Tallinā vietējā biržas barometra vērtība gada izteiksmē bija kritusies par 7,33%, bet Rīgas biržas indeksa kritums minētajā laika periodā sasniedza 6,24%.

Nodokļu reformas pašreizējais pienesums investīcijās grūti vērtējams

Ir apritējis apmēram gads, kopš pērn sāktā nodokļu reforma ieguva tos apveidus, par kuriem kā par normatīvo regulējumu, kas ir saistošs nodokļu maksātājiem, nobalsoja Saeima. Cerības saistījās arī ar reinvestētās peļņas atbrīvošanu no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), kas varētu palielināt uzņēmumu vēlmi investēt attīstībā, kā arī veicināt bilanču sakārtošanu.

Gaidāms pārtikas cenu kāpums(28)

Komentējot patēriņa cenu datus, ekonomisti norāda uz lielu iespējamību, ka inflācija Latvijā varētu kļūt spēcīgāk jūtama, nekā bija ierasts iepriekšējos mēnešos. Būtisks iemesls tam ir varbūtība, kas saistīta ar pārtikas cenu kāpumu meteoroloģisko apstākļu ietekmē.

Krievija Latvijas precēm nav pilnībā aizslēgta(4)

Sākoties Krievijas agresijai pret Ukrainu un sekojot loģiskai rietumu nosodošai reakcijai, Latvijā netrūka tādu, kuri pilnām mutēm apgalvoja, ka mūsu valstij savos izteikumos vajadzētu būt piezemētai, lai lieki nesakaitinātu lielo kaimiņu.

Jaunas labklājības virsotne(12)

Pēdējās nedēļās Latvijā vērojams visai pamanāms ekonomikas atskaišu un prognožu birums, un abos kontekstos ziņas ir visai priecīgas. Tas attiecas gan uz jau esošo sniegumu Latvijas tautsaimniecībā, gan arī uz ekspertu izteiktajām nākotnes prognozēm, kas, lai arī sola ekonomiskā pieauguma palēnināšanos, tomēr augšupeju, un, kas šajā gadījumā nav mazsvarīgi, tas attieksies arī uz iedzīvotāju banku kontu izrakstiem un lielāku banknošu sablīvējumu makos un bikšu kabatās.

Labklājības barometrs(1)

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums valstī ir atspoguļojies arī biznesa nišā, kas saistīta ar dažādu sūtījumu piegādi. Iedzīvotāju labklājības palielināšanās, kas reizēm kontrastē ar vietējo piedāvājumu preču kvalitātes un cenas ziņā, rada labvēlīgu augsni tam, lai pieaugtu Latvijas iedzīvotāju pasūtījumi dažādos interneta veikalos, vienlaikus veicinot arī sūtījumu biznesa apjomu palielināšanos. Arī vietējās korporatīvās aktivitātes pieaugums ir veicinošs faktors sūtījumu biznesam.

Jaunu problēmu vēstneši?(4)

Komentējot ekonomikas un ražošanas attīstību Latvijā, uzplaiksnī norādes, ka mūsu eksporta mugurkaula – apstrādes rūpniecības – izaugsmes tempi pēdējos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada sniegumu ir visai ievērojami sarukuši.

Ar sabalansētu stratēģiju un mazākām komisijām

"Akciju cenas biržā nosaka alkatības un baiļu attiecība. Tās ir apsteidzošas notikumiem. Savu finanšu portfeli būvējam tā, lai ieguldījumi un ar tiem saistītie riski būtu sabalansēti. Sabalansētība ir tas stūrakmens, kas nepieciešams investīciju portfelī. Mēs to veidojam no aktīvu klasēm, kurām cenu izmaiņu ziņā nav savstarpējas korelācijas," intervijā uzsver sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Briti sāk zaudēt apgriezienus(7)

Apvienotā Karaliste – valsts, kuras virtuves izvērtējumi var nonākt viedokļu krustugunīs, pēdējos gados īpašu uzmanību izpelnījusies vēl vairāku iemeslu dēļ. Pirmais iemesls – Lielbritānijas ekonomika pēckrīzes gados spējusi pabarot daudzas mutes, kuras Latvijas tautsaimniecības tā brīža situācijā varētu būt palikušas neēdušas. Otrs iemesls, vismaz mūsu valsts piederīgo skatījumā, izriet no pirmā, proti, referendumā briti nolēma teikt ardievas Eiropas Savienībai (ES), vienlaikus radot visai plašu, grūti risināmu jautājumu loku gan sev, gan vēl pagaidām esošajiem bloka partneriem, un dilemmu spektrs ir visai plašs – sākot no emigrācijas un darba tirgus niansēm līdz starptautiskajai tirdzniecībai. Apvienotā Karaliste ir Latvijas eksporta partneru augšgalā, tāpēc jautājumu risinājumi ietekmēs arī mūsu valsts kopējās izaugsmes rādītājus.

Monetārā politika draud ar jauniem burbuļiem nekustamā īpašuma tirgū(1)

Dažādu valstu ekonomikas sektoru atkarība no tā, kas tiek izlemts centrālo banku sēdēs, kļuvusi tik liela kā nekad iepriekš. Lai glābtos no iepriekšējās desmitgades patēriņa ekonomikas sabrukuma sekām, monetārās iestādes veikušas iepriekš vēsturē nebijušas, triljonos mērāmas dolāru, eiro un citu valūtu injekcijas finanšu sektorā. Šo investīciju gala rezultāts ir šobrīd vērojamā globālās tautsaimniecības izaugsme, kas vainagojusies arī ierindas mājsaimniecību maksātspējas pieaugumā. Tomēr vienlaikus tā veicinājusi dažādu ieguldījumos izmantojamo aktīvu cenu kāpumu, kurš ievērojami apsteidzis ienākumu pieaugumu, un nekustamais īpašums (NĪ) šajā ziņā nav nekāds izņēmums.

Cerības uz tālāku izaugsmi(1)

Pēdējo gadu norises pasaules politikā vedina domāt par aizvien jaunu protekcionisma asnu uzzelšanu, liekot uzdot jautājumu par to, vai globālās tautsaimniecības veselība ir pietiekoša, lai stātos pretī jauniem pārbaudījumiem. Šo norišu aizmetnis lielā mērā ir saistīts ar iepriekšējo finanšu krīzi, kuras sekas zināmai iedzīvotāju daļai rada sajūtu par zemāku dzīves līmeni nekā pirms desmit vai 12 gadiem. Tomēr šīs labsajūtas aspekti nereti var būt saistīti ar tā dēvēto trekno gadu laikā notikušo dzīvošanu uz parāda. Tāpat neapmierinātība un norādes par vietējā tirgus aizsardzību lielā mērā ir saistītas ar globālās tautsaimniecības izmaiņām saistībā ar Ķīnas un citu Austrumāzijas valstu ekonomisko uznācienu, kas kopš gadsimtu mijas īpaši izteikti izpaudies ražošanas segmentā, daļai ražošanas no ASV un Eiropas pārceļoties uz lētāku izmaksu zemēm.