Laika ziņas
Šodien
Pērkona negaiss

Mārtiņš Apinis

Ieguldījumos jāuzņemas aizvien lielāki riski(3)

Pasaules ekonomikas realitāte var nešķist pārāk iepriecinoša tiem, kas vēlas krāt un pelnīt ar iepriekšējos gadu desmitos ierastām metodēm, ieguldot naudu dažāda rakstura konservatīvajos finanšu instrumentos, piemēram, Latvijā tik ierastajos banku depozītos. Šis ieguldījuma veids sāka zaudēt ienesīgumu iepriekšējās un šīs desmitgades mijā, kad, cīnoties ar iepriekšējās pasaules finanšu krīzes sekām, monetārie uzraugi – centrālās bankas – bija līdz rekordzemiem līmeņiem samazinājuši procentu likmes un uzsāka triljoniem dolāru, eiro un citu valūtu injekcijas finanšu sektorā ar mērķi kāpināt kreditēšanas apjomus un atdzīvināt ekonomiku.

Šis gads rūpniekiem var izrādīties problemātiskāks(8)

Apstrādes rūpniecības statistikas dati un notiekošais ārvalstīs vedina domāt, ka ārējo tirgu konjunktūra šogad varētu pasliktināties. Tas noteikti ietekmēs arī mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes tempus un iedzīvotāju labklājību, taču ekspertu teiktais liecina, ka nopietnam pesimismam šobrīd nav pamata.

Kavē veselīgu finanšu rādītāju trūkums

Neraugoties uz to, ka iepriekšējās finanšu krīzes seku pārvarēšanai pasaules lielās centrālās bankas līdz minimumam samazināja procentu likmes un veica iespaidīgas finanšu injekcijas, lai banku sektors aktivizētu kreditēšanu, ne vienmēr nepieciešamais finansējums ir pieejams. Tas attiecas arī uz Latviju, kas atrodas Eiropas Centrālās bankas ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas paspārnē.

Uzkrājumi pret nabagmāju(30)

Latvijas sirmgalvju sociālā telpa nākotnē draud ieslīgt aizvien dziļākā depresijā, jo sabiedrība turpina novecot un palielinās pensionēto iedzīvotāju skaita attiecība pret strādājošajiem. Turklāt par būtisku klupšanas akmeni kalpo arī zemās algas, kas gan ierobežo iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas iespējas, gan arī neļauj tikt pie nozīmīgām sociālajām iemaksām. Turklāt ne reizi dzirdēts, ka uzņēmumi cenšas ietaupīt uz sociālo iemaksu rēķina, turpinādami aizvien saglabāt aplokšņu algu sistēmu, un notiek arī sliktākais variants – paši darbinieki izvēlas nemaksāt nodokļus, bet uz rokas saņemt vairāk.

Stagnācijas valgos(6)

Drīz būs apritējis 12 gadu kopš brīža, kad trekno gadu dzīres sāka nomainīt pirmie paģiru sindromi, izpaužoties tā dēvēto sub-prime jeb zemstandarta kredītu krīzē.

Uz biržu pēc naudas attīstībai(2)

Labvēlīgas konjunktūras saglabāšanās un riskantāko finanšu aktīvu cenu augšupejas cikla turpināšanās pasaules fondu tirgos šopavasar likusi sarosīties arī Latvijas korporatīvajam sektoram. Par nodomu piesaistīt kapitālu ar papildu akciju emisijas palīdzību ir paziņojis viens no pašmāju rūpniecības flagmaņiem, biržā jau kotētā Valmieras stikla šķiedra. (Plašāk par to lasiet rakstā Bizness sniedzas no Valmieras līdz ASV – red.) Šomēnes notikušas arī biržas Nasdaq Riga un investīciju bankas Prudentia rīkotās debates par valsts uzņēmumu privatizācijas pienesumu ekonomiskajā attīstībā.

Mākslīgais intelekts vilina arī biržā

Pasaules lielās biržas ir vieta, kur ne tikai tiek noteikta "investīciju mode", bet arī izšķiras finanšu tirgu labvēlība tai vai citai ar vērtspapīru tirgū kotētiem uzņēmumiem bagātai tautsaimniecības nozarei. Šobrīd daudz tiek runāts par mākslīgo intelektu kā globālās ekonomikas virzītājspēku, un tas, protams, var radīt interesi par ieguldījumiem nozares kompāniju vērtspapīros.

Pārtikas PVN viedokļu krustugunīs(18)

Šopavasar mūsu valsts sabiedrībā uzplaiksnīja jauna diskusija par to, vai samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem bijis veiksmīgs solis. Finanšu ministrija un citi tās sabiedrotie valsts budžeta stabilitātes sargātāji norādījuši uz to, ka izmaiņas nav bijušas efektīvas, tikmēr lauksaimniecības un tirdzniecības nozaru pārstāvju teiktais, kā arī budžeta ieņēmuma skaitļi liecina par pilnīgi pretējo.

Nav ekonomiska pamata(7)

Pirms uzsākt jauno administratīvi teritoriālo reformu, būtu vērts paraudzīties uz to, kādus rezultātus šajā jomā devusi iepriekšējā. Iespējams, daudzi vairs neatceras, ka vēl pirms desmit gadiem Latvijā bija 548 pašvaldības, pēc vērienīgas konsolidācijas to skaitam sarūkot līdz 119.

Dziļāk brieduma fāzē(4)

Rūkoši ārējās tirdzniecības apjomi tradicionāli ir uzskatāms apliecinājums pieprasījuma trūkumam vai nu valsts iekšienē, vai arī valstīs, uz kurām produkcija tiek eksportēta. Diemžēl patlaban šī jautājuma šķetināšana kļuvusi aktuālāka arī Latvijā.

Rūpniecība uzzeļ atkal

Nelielo minstināšanos pagājušajā gadā, kad apstrādes rūpniecības izaugsmes temps samazinājās, šogad nomainījušas pozitīvas tendences.

Baltijas tirgos – izaugsme

Fondu tirgus norišu savstarpējā saistība sevi apliecinājusi ne reizi vien, un, pateicoties tai, pēdējos mēnešos pieaugusi īpašumu vērtība arī Baltijas akciju biržās kotēto uzņēmumu akcionāriem.

Demogrāfijas tendences turpinās "izslaucīt" Latvijas reģionus(22)

Iedzīvotāju skaita samazināšanās šobrīd Latvijas tautsaimniecībā aizvien vairāk izpaužas brīvo darba vietu skaita pieaugumā. Situāciju sarežģī ne tikai tas, ka samazinās iedzīvotāju skaits, bet arī tas, ka sabiedrība noveco – tas mazina iespējas palielināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu.

Apstākļi kļuvuši labvēlīgāki lielākam pensiju plānu ienesīgumam(5)

Pagājušā gada izskaņā pensiju otrā līmeņa plānu ienesīguma rādītāji visai ievērojami pavājinājās pēc tam, kad pasaules vērtspapīru tirgos bija pasliktinājies investīciju mikroklimats. Rezultātā pagājušā gada beigās neviens no pensiju otrā līmeņa plāniem nespēja uzrādīt pozitīvu pēdējo 12 mēnešu ienesīgumu.

Nauda lielākiem tēriņiem(1)

Ekonomikas augšupejas cikla turpināšanās un aktīvāka ES fondu naudas apguve rada labvēlīgus apstākļus investīciju pieaugumam Latvijā. Tomēr pašreizējie ekonomikas dati neiztiek arī bez dažādām ēnas pusēm, kas līdzšinējo investīciju mikroklimatu varētu ievērojami pasliktināt.

Dubultstandartu zelšana un apšaubāmie rūpesti(5)

Jaunās valdības ministru savas nozares pārzināšana un šķietami elementāru lietu kopsakarību uztvertspēja nebeidz pārsteigt. Negatīvā nozīmē. Turklāt minētais attiecas ne tikai uz jaunpienācējiem, bet arī jau pieredzējušiem ministru krēslu sēdētājiem.

Metālu tirgū atgriezusies cenu izaugsme

Globālās tautsaimniecības izaugsme un tās nākotnes prognozes iet roku rokā ar norisēm pasaules biržās neatkarīgi no tā, vai tās tirgo vērtspapīrus vai preces. Pērnā gada izskaņā, kad saasinājās retorika ASV un Ķīnas potenciālajās tirdzniecības attiecībās, investoru noskaņojums kļuva aizvien skeptiskāks, izraisot gan izejvielu, gan investīciju ziņā riskantāko vērtspapīru cenu kritumu. Šis gads nācis ar pozitīvākām vēsmām, rezultātā noskaņojums pasaules finanšu centros ir kļuvis optimistiskāks.

Ražotāji kāpina cenas

Neraugoties uz bažām par saspīlējumiem dažādu valstu ekonomiskajās attiecībās, kam vismaz teorētiski vajadzētu bremzēt globālās tautsaimniecības izaugsmi un patērētāju aktivitāti, tirgus konjunktūra līdz šim bijusi pozitīva. Proti, neraugoties uz nenoteiktību, ekonomiskā aktivitāte saglabājas augsta, un tas rada labvēlīgākus apstākļus tam, lai arī mūsu valsts ražotājiem rastos iespēja palielināt saražotās produkcijas cenas. Kopumā pārtikas ražotāji savu produkciju februārī realizējuši par 2,7% dārgāk nekā gadu iepriekš.

Topā ražošana un enerģija(1)

Pagājušā gada nogales iezīmes, kas biržās bija vērstas uz kapitāla vērtspapīru portfeļu izpārdošanu, šogad nomainījušas tādas tendences, kuru ietvaros investori ir gatavi atvērt makus. Tā rezultātā akciju cenas biržās uzrāda pieauguma tendenci.

Jūtamāk palielinās pirktspēja(32)

Labklājība ir visai stiepjams jēdziens, sevišķi jau Latvijā, kur liela daļa sabiedrības ierasti ir noskaņota paust viedokli, ka esam nabadzīgi un nekāda dižā progresa labākas dzīves sasniegšanā nav un nebūs.

Pretrunīgu ziņu laiks(2)

Ziņas par pasaules ekonomikas attīstības perspektīvām pēdējā laikā ir bijušas visai pretrunīgas, variējot no tādām, ka izaugsme var turpināties, līdz pat tirdzniecības karu draudiem un iespējamām krīzēm. Latvijai tas ir svarīgi, jo tieši preču un pakalpojumu eksports ir tas, kas līdz šim ir bijis valsts ekonomiskās virzības un labklājības pieauguma stūrakmens, nevis "eironaudas zāģēšana", ko piemin atsevišķu politisko organizāciju publisko pasākumu transparenti.

Izaugsme paver ceļu jauniem pakalpojumiem(1)

Latvijas ekonomikas atgūšanās no iepriekšējās finanšu krīzes notiek jau teju desmitgadi, bet iepriekšējos divos gados valsts ekonomikas pieaugums bija īpaši vērienīgs, rēķinot gan absolūtos skaitļos, gan arī pēc izaugsmes tempiem. Tas nozīmē, ka vismaz daļai sabiedrības, ja arī ne visai sabiedrībai, rocība kļuvusi lielāka nekā iepriekš, kas rada iespēju vai pat nepieciešamību pēc plašāka pakalpojumu klāsta.

Bankām biržās neklājas labi(4)

Negatīvā publicitāte, ko pēdējā laikā mūsu reģionā piedzīvojušas atsevišķas bankas, vedina noskaidrot, cik vispār pievilcīgs ir banku sektors, lai ieguldītu tā akcijās. No ekspertu komentāriem izriet, ka skandāli ap dažādu banku darbību ir kļuvuši par aspektu, kas ir bremzējošs sektora akciju cenu izaugsmei ne tikai Ziemeļeiropas reģionā, bet Rietumu fondu biržās kopumā. Negācijām pievienojas arī lēnākas ekonomiskās izaugsmes gaidas, kas var novest pie finanšu sektora ieņēmumu un peļņas mazināšanās, tādējādi kopējo investīciju fonu pasliktinot vēl vairāk.

Saglabā ražošanas kāpumu

Pasaules tautsaimniecības konjunktūras tendencēs pēdējos mēnešos nekādas būtiskas pārmaiņas nav notikušas, neraugoties uz atsevišķu lielvaru "saķeršanos''. Arī iepriekš paustās bažas par globālu tirdzniecības karu sākšanos nav radījušas pārmaiņas.

Bankas transformējas un ir ceļā uz jaunām nišām(4)

Latvijas tirgus ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju ir vērtējams kā mazs, turklāt iedzīvotāju skaits samazinās, un tas likumsakarīgi liek uzdot jautājumu, vai viena banka (vai ārvalstu bankas filiāle) uz nedaudz vairāk par 100 000 iedzīvotāju ir daudz vai maz. Turklāt zināmā mērā par finanšu pakalpojumu sniedzēju var uzskatīt arī valsts finanšu institūciju ALTUM, kā arī dažādus finanšu jomā strādājošus nebanku uzņēmumus.

Pērnā gada izaugsmes dzinējspēkiem varētu būt labas iespējas arī šogad(2)

Pagājušais gads mūsu valsts tautsaimniecībā noslēdzies uz optimistiskas nots, kā to varēja paredzēt jau iepriekš. Proti, kopumā valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pērn attiecībā pret 2017. gadu ir pieaudzis par 4,8%, liecina pagājušajā ceturtdienā publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Trūkst naudas atspērienam

Gandrīz četras reizes lielāks bezdarbs nekā Rīgā un vairāk nekā par trešdaļu zemāka vidējā alga. Tāda ir pašreizējā Latgales ekonomiskā situācija, neraugoties uz to, ka, līdzīgi kā citur valstī, arī tur algas aug un bezdarba līmenis pazeminās.

Šmuce nepaliek bez soda(4)

Sākotnējā emociju vētra ap nesen izskanējušo skandālu par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank ir aprimusi, kas daudziem uz notikušo ļauj raudzīties ar pragmatiskāku skatienu. Turklāt arī apjaust, ka notikušais, iespējams, nemaz nav saistīts ar to banku, kas ir pie mums Latvijā.