Grūti laiki ekonomikā vienmēr bijuši labvēlīgi dažādu politiķu uznācieniem, par kuru solījumiem rādīt gaismu tuneļa galā var vienīgi daudznozīmīgi pasmaidīt. Situācija, kādā Grieķija ir nonākusi patlaban, zināmā mērā sāk atgādināt deviņdesmitos gadus Latvijā.
Atšķirībā no ārvalstīm iepirkumu procedūras Latvijā ir maz
orientētas uz vietējo ražojumu atbalstu, un, pēc vairāku ekonomikas
ekspertu domām, tas var pat kavēt Latvijas ekonomisko izaugsmi, trešdien raksta Diena.
Lai arī šogad mājsaimniecībām vairāk jāmaksā par elektroenerģiju, inflācija nebūs mājsaimniecību prioritāšu sarakstā. Tieši pretēji, pašreizējā ekonomikas ciklā šis varētu būt pēdējais gads, kad iedzīvotāju maksātspēja varētu turpināt salīdzinoši strauju pieaugumu.
Nemitīgs parādsaistību pieaugums, kas pagājušās desmitgades izskaņā pasauli noveda pie finanšu krīzes, atstājis dziļas rētas arī par sākotnēji ļoti perspektīvu uzskatītajā Eiropas monetārās savienības projektā.
Nemitīgs parādsaistību pieaugums, kas pagājušās desmitgades
izskaņā pasauli noveda pie finanšu krīzes, atstājis dziļas rētas
arī par sākotnēji ļoti perspektīvu uzskatītajā Eiropas monetārās
savienības projektā.
Nemitīgs parādsaistību pieaugums, kas pagājušās desmitgades
izskaņā pasauli noveda pie finanšu krīzes, atstājis dziļas rētas
arī par sākotnēji ļoti perspektīvu uzskatītajā Eiropas monetārās
savienības projektā.
Lai arī ekonomiskais fons aiz Latvijas austrumu robežas kļūst aizvien tumšāks, satraukums, ka Krievijas negācijas mūsu ekonomiku novedīs līdz krīzei, ir nepamatots. Tomēr ir jārēķinās, ka ekonomiskais pieaugums Latvijā nākamgad var izrādīties pieticīgāks nekā patlaban.
Straujais Krievijas rubļa kritums sabiedrībā izsaucis plašu
rezonansi par eksportētāju likteni un to, cik lielu postu tas
varētu nodarīt Latvijas tautsaimniecībai.
Neraugoties uz nemitīgu ģeopolitiskās spiedzes palielināšanos saistībā ar radikālā islāma aktivizēšanos un saasinājumiem Rietumu un Krievijas starpā, pasaules naftas tirgū vērojama lejupejoša cenu tendence, kas lielā mērā ietekmēs arī Latvijas ekonomiskos procesus.
Zemo procentu likmju laikmets, kas līdz šim pozitīvi ietekmējis
kredītņēmēju makus, pretēju iespaidu atstājis uz tiem cilvēkiem,
kuri vēlējušies naudu uzkrāt tādos samērā konservatīvos ieguldījumu
veidos kā banku depozīti, jo tieši daudzu depozītu ienesīgums
pēdējos gados mazinājies pat vairāk nekā piecas reizes.
Neraugoties uz to, ka skats uz mūsu valsts attīstību vēl gada sākumā bija visai optimistisks, paredzot, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 4- 5%, gada otrā puse iezīmējusies daudz pelēcīgākās krāsās, ekonomistiem sākotnējos izaugsmes paredzējumu apmērus samazinot apmēram uz pusi, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Neraugoties uz to, ka skats uz mūsu valsts attīstību vēl gada
sākumā bija visai optimistisks, paredzot, ka valsts iekšzemes
kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 4- 5%, gada otrā puse
iezīmējusies daudz pelēcīgākās krāsās, ekonomistiem sākotnējos
izaugsmes paredzējumu apmērus samazinot apmēram uz pusi.
Zema rubļa kursa uzturēšana, lai kompensētu krītošās naftas cenas, iespējams, varētu būt lielāks iemesls militāro aktivitāšu pieaugumam Austrumukrainā par varbūtējo Kremļa vēlmi veidot sauszemes koridoru, lai Krieviju savienotu ar Krimu.
Lai gan mūsu valsts tautsaimniecības izaugsme kļuvusi lēnāka, Latvija paliks starp straujāk augošajām ekonomikām Eiropā. Šādu viedokli šoruden paudis nu jau bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.
Lai gan mūsu valsts tautsaimniecības izaugsme kļuvusi lēnāka,
Latvija paliks starp straujāk augošajām ekonomikām Eiropā. Šādu
viedokli šoruden paudis nu jau bijušais finanšu ministrs Andris
Vilks.
Par to, ka šoruden apturēta valsts galvojumu programma mājokļu
iegādei, turklāt apturēta saistībā ar grozījumiem Maksātnespējas
likumā, kas paredz nolikto atslēgu principa piesaisti no jauna
ņemtajiem hipotekārajiem kredītiem, Diena jau rakstīja.
Patlaban izskanējušas bažas, ka rezultātā pašreizējā, gausā
kreditēšana varētu samazināties vēl vairāk.
Ziņas par Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu atvilkt karaspēku no Ukrainas robežas daudziem varētu saistīties ar kādu māņu manevru. Iespējams, tā arī ir, taču samērā ticams izskaidrojums varētu būt šī notikuma saistība ar Rietumu ieviestajām ekonomiskajām sankcijām un straujo rubļa vērtības kritumu, kas visai drīz kaimiņvalsts tautsaimniecību var novest līdz sabrukumam.
Ņemot vērā Latvijas ekonomikas atvērtību, arī mūsu iedzīvotājus
un ražotājus ietekmē globālās tendences, kas šobrīd izpaužas kā
aizvien ieteiktākā tautsaimniecības slīdēšana deflācijas virzienā.
To sajūt ne tikai patērētājs, kurš redz, ka cenas veikalu plauktos
vairs neaug tik strauji kā vēl pirms pāris gadiem, bet arī
ražotājs, kurš savu preču realizācijas cenu nevar kāpināt tik
strauji kā iepriekš.
Brīdis, kad pasaules biržas indeksi spēj uzrādīt aizvien jaunus
vēsturiskos maksimumus un, šķiet, tik drīz aprimt negrasās, nav
tikai kaut kāda mistisku ciparu lēkāšana biržas monitoros, bet gan
praktisks signāls uzņēmējiem un valsts institūcijām arī Latvijā.
Gan uzņēmēji, gan valsts institūcijas patlaban ir labvēlīgā
situācijā, lai piederošās kapitāla daļas tajā vai citā sabiedrībā
pārvērstu naudā, kā arī - lai labvēlīgo situāciju biržā izmantotu,
piesaistot naudas resursus uzņēmumu attīstībai, kas iespējama,
veicot akciju izvietošanu sākotnējos publiskajos piedāvājumos.
Stagnējošā Rietumeiropas ekonomika, politiskās un ekonomiskās negācijas Krievijā, kā arī iespējamā protekcionisma uzzelšana pasaulē gadījumā, ja globālā ekonomika neattīstīsies pēc labvēlīgākajiem scenārijiem, rada iemeslu domāt, ka šis un nākamais gads Latvijas eksportētājiem varētu sagādāt ne vienu vien pārbaudījumu, trešdien, 17.
Stagnējošā Rietumeiropas ekonomika, politiskās un ekonomiskās
negācijas Krievijā, kā arī iespējamā protekcionisma uzzelšana
pasaulē gadījumā, ja globālā ekonomika neattīstīsies pēc
labvēlīgākajiem scenārijiem, rada iemeslu domāt, ka šis un nākamais
gads Latvijas eksportētājiem varētu sagādāt ne vienu vien
pārbaudījumu.
Lai arī vēl pavisam nesen Latvija varēja lepoties ar samērā strauju izaugsmi un Eiropas dinamiskākās ekonomikas godu, pēdējie dati aizvien uzskatamāk liecina, ka mūsu tautsaimniecība aizvien izteiktāk pakļaujas tam pašam lēnīgumam, kurš nomācis reģiona pārējās valstis. Par laimi, Latvija ar savu nepilnu 3% iekšzemes kopprodukta pieaugumu gadā turpina attīstīties straujāk par pārējo Eiropu, tomēr šo rādītāju saglabāšana kļūst stipri apgrūtinoša.
Lai gan Latvijā tāpat kā daudzās citās valstīs šobrīd nemieru un nestabilitāti rada Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējās sankcijas, kā arī Ukrainas konflikta saasināšanās, aktualitāti nezaudē jautājums, kad mūsu valsts varētu sasniegt ES vidējo ekonomikas rādītāju. Turklāt vēlme sasniegt vidējo ES valstu dzīves līmeni Latvijā ir aktuāla jau gadiem.
Lai gan Latvijā tāpat kā daudzās citās valstīs šobrīd nemieru un
nestabilitāti rada Eiropas Savienības (ES) un Krievijas
savstarpējās sankcijas, kā arī Ukrainas konflikta saasināšanās,
aktualitāti nezaudē jautājums, kad mūsu valsts varētu sasniegt ES
vidējo ekonomikas rādītāju. Turklāt vēlme sasniegt vidējo ES valstu
dzīves līmeni Latvijā ir aktuāla jau gadiem.
Valsts sliktais demogrāfiskais stāvoklis un daudzu iedzīvotāju
ierobežotā rocība, kas neļauj veikt būtiskus uzkrājumus, aizvien
bažīgāk liek raudzīties uz nākotnes pensionāru labklājību.
Valsts sliktais demogrāfiskais stāvoklis un daudzu iedzīvotāju
ierobežotā rocība, kas neļauj veikt būtiskus uzkrājumus, aizvien
bažīgāk liek raudzīties uz nākotnes pensionāru labklājību.
Mēdz teikt, ka skopais maksā divreiz. Latvijas valdības fiskālās
pārcenšanās rezultāts var izrādīties Latvijas tautsaimniecībai
stipri vien nelabvēlīgs - ne tikai no makroekonomisko skaitļu, bet
arī no desmitiem tūkstošu iedzīvotāju labklājības viedokļa,
galarezultātā šā vai tā patukšojot valsts budžetu.
Lai arī Krievijas ieviestās sankcijas pret Eiropas Savienību (ES) sitīs pa makiem, ekonomisti iesaka necelt paniku, turklāt tautsaimniecības apjoms tuvojas trekno gadu līmenim, pirmdien raksta laikraksts Diena.
Var uzskatīt, ka septiņi ar pusi mēneši ir stipri vien īss laiks, lai novērtētu to, cik lietderīgs process bija Latvijas pievienošanās eirozonai, taču, domājams, ar to pietiek, lai gūtu apstiprinājumu, ka valsts ekonomiskā izaugsme vairāk ir atkarīga no procesiem globālajā tautsaimniecībā, nevis no pievienošanās tai vai citai monetārajai savienībai.
