Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Uldis Ķezberis

Narkoimperatora El Čapo gals(13)

Savulaik pasaulē visvairāk meklētais noziedznieks – meksikāņu narkobarons Hoakins "El Čapo" Gusmans – mūža nogali pavadīs cietumā ASV.

Džonsons britiem sola zelta laikmetu(18)

Lielbritānijas jaunais premjerministrs Boriss Džonsons ir apņēmies izvest valsti no Eiropas Savienības (ES) līdz 31. oktobrim, pēc kura britiem sākšoties "jauns zelta laikmets".

Ministre sola palielināt Vācijas militāro budžetu(8)

Nestabilitāte pasaulē liek nopietni domāt par savu aizsardzības spēju pilnveidošanu, trešdien, nododot zvērestu Bundestāgā, paziņoja Vācijas jaunā aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere.

Džonsons ievāksies Dauningstrītā 10(3)

Dauningstrītā numur desmit trešdien būs jauns iemītnieks. Līdzšinējo Apvienotās Karalistes premjerministri Terēzu Meju amatā nomainīs Boriss Džonsons, kurš otrdien kļuva par valdošās Konservatīvās partijas līderi.

Zelenskim brīvība īstenot reformas(8)

Ukrainā pirmo reizi pie varas būs viens politiskais spēks, jo pēc svētdien notikušajām parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām Augstākajā radā absolūto vairākumu ir ieguvusi valsts prezidenta Volodimira Zelenska izveidotā partija Sluha narodu (Tautas kalps), liecina balsojuma provizoriskie rezultāti.

Atā, vabolīt!(2)

Par ko hipiji var būt pateicīgi nacistiem? Otrie radīja leģendāro Volkswagen Beetle automašīnu, kas savas popularitātes virsotni sasniedza XX gadsimta 60. gados līdz ar kontrkultūras uzplaukumu ASV. Šomēnes no rūpnīcas konveijera Meksikā noripoja pēdējā vabolīte.

Zelenskis cer iegūt kontroli parlamentā(4)

Trīs mēneši ir aizritējuši kopš bijušā aktiera un komiķa Volodimira Zelenska pārliecinošās uzvaras Ukrainas prezidenta vēlēšanās, kurās viņš sakāva iepriekšējo valsts vadītāju Petro Porošenko. Taču līdz šim Zelenskim triumfu nav izdevies pārvērst taustāmos rezultātos, jo pašreizējais parlamenta – Augstākās radas – sasaukums ir licis šķēršļus jaunā prezidenta politiskajām iniciatīvām.

Atzīmēs pusgadsimtu kopš izkāpšanas uz Mēness(17)

ASV šī nedēļa aizrit nozīmīgas gadadienas zīmē. Sestdien apritēs 50 gadu, kopš cilvēki pirmo reizi spēra soli uz Mēness. ASV kosmiskā misija bija fantastisks sasniegums ne tikai amerikāņiem, bet visai cilvēcei. Ļoti iespējams, ka tā nebūtu notikusi, ja tolaik pilnā sparā neritētu aukstais karš un sīkstā sāncensība starp divām superlielvarām – ASV un Padomju Savienību. Vēlāk amerikāņi atgriezās uz Mēness, bet nu jau vairākus gadus runā par plāniem nogādāt pirmos cilvēkus arī uz Marsa.

MH17 notriekšanas piecgadē vainīgie brīvībā(30)

Pirms pieciem gadiem šajā dienā virs ziedošiem saulespuķu laukiem karadarbības pārņemtajos Ukrainas austrumos notrieca aviokompānijas Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnu. Traģēdijā dzīvību zaudēja visi 298 lidaparātā esošie cilvēki, kuru vidū bija 80 bērni un 15 apkalpes locekļi. Vairākās starptautiskās izmeklēšanās noskaidrojās, ka lidaparātu Boeing 777-200 notrieca no Maskavas atbalstīto separātistu kontrolētas teritorijas Doņeckas apgabalā, izmantojot no Krievijas atvestu raķešu sistēmu. Atsevišķām personām ir izvirzītas apsūdzības, tomēr ir niecīga iespēja, ka kāds no šiem cilvēkiem kādreiz nonāks uz apsūdzēto sola.

Nav skaidrs, vai EK tiks pie jauna vadītāja(15)

Eiropas Parlamenta (EP) jaunajam sasaukumam otrdien būs jābalso par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu izvirzīto Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amata kandidāti Urzulu fon der Leieni. Vācijas aizsardzības ministres nominēšana ietekmīgajam postenim izsaukusi plašu kritiku, tāpēc ir liela varbūtība, ka EP neapstiprinās viņu par EK vadītāju uz pieciem gadiem. Tādā gadījumā ES draudētu institucionālā krīze.

Eiropa negrib repatriēt bijušos Islāma valsts kaujiniekus(17)

Vairāki mēneši ir aizritējuši, kopš oficiāli tika paziņots par teroristiskās kustības Islāma valsts (IV) pēdējās kontrolētās teritorijas Sīrijā krišanu. ASV atbalstītie Sīrijas kurdu spēki ir sagūstījuši aptuveni 2000 ārvalstu pilsoņu, tostarp no Eiropas, kurus tur aizdomās par karošanu IV rindās. Iespējamie ārzemju džihādisti ir ieslodzīti improvizētos cietumos kurdu pārvaldītajās teritorijās Sīrijas ziemeļaustrumos, bet viņu sievas un bērni ir izvietoti pārpildītās nometnēs.

Sudāniešu cīņa nav galā

Āfrikas valsts Sudānas pilsoņi panāca, ka tiek gāzts autoritārais prezidents Omars el Bašīrs, taču viņu vēlmei pēc demokrātijas ceļā stājās militārā hunta. Opozīcija un armija noslēdz vienošanās par pārejas valdības izveidi, bet tikai retais nešaubās, vai ģenerāļi turēs vārdu.

Francijā vairs nekompensēs homeopātiskos produktus(8)

Alternatīvās medicīnas lietotājus un ražotājus Francijā ir sadusmojis valdības lēmums turpmāk no valsts budžeta nekompensēt homeopātiskās zāles, kas ir ļoti populāras šajā valstī. To bija ieteicis arī Francijas veselības uzraugs, kas apšauba homeopātisko preparātu iedarbības efektivitāti. Zinātnieki jau gadiem apgalvo, ka homeopātiskās zāles, ko ražo no dabīgām vielām, nevar palīdzēt nopietnu saslimšanu ārstēšanā un zināmos gadījumos pat nodara kaitējumu. Savukārt homeopātijas atbalstītāji uzstāj, ka dabīgie preparāti ir nekaitīgāki par ķīmiski sintezētiem medikamentiem.

Ar Batjku jau ceturtdaļgadsimtu(39)

Baltkrievijā šajās dienās pirms 25 gadiem notika valsts vēsturē pirmās un līdz šim arī pēdējās demokrātiskās prezidenta vēlēšanas, kurās pārliecinoši uzvarēja bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko. Kopš tā brīža Lukašenko nav atlaidis varas grožus un šogad pēc Kazahstānas ilggadējā prezidenta Nursultana Nazarbajeva atkāpšanās kļuvis par visilgāk valdījušo līderi bijušajā Padomju Savienībā.

Londona aizstāv Trampa kritizēto vēstnieku(5)

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja negrasoties atsaukt karalistes vēstnieku ASV Kimu Deroku, kurš vairāku gadu garumā savās atskaitēs Londonai ir regulāri neglaimojoši izteicies par savas rezidences valsts prezidentu Donaldu Trampu. Daļa no konfidenciālajiem diplomātiskajiem ziņojumiem pagājušajā nedēļā nonāca britu preses slejās.

Konservatīvie atgriežas pie varas Grieķijā

Ar solījumu smagi strādāt pirmdien amatā stājās krīžu nomocītās Grieķijas jaunais premjerministrs Kirjaks Micotakis. Konservatīvais politiķis pārņēma varu pēc tam, kad svētdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja viņa vadītā centriski labējā partija Jaunā demokrātija, apsteidzot līdz šim valdījušā galēji kreisā premjera Alekša Cipra partiju Syriza.

Kataklizmas pasaulē apdraudēs mieru(23)

Rekordkarstas un sausas vasaras, īsākas un maigākas ziemas, ilgstošas un spēcīgas lietusgāzes ar sekojošiem postošiem plūdiem, arvien stiprākas un katastrofālākas viesuļvētras, ledāju platības samazināšanās un ūdens līmeņa celšanās pasaules okeānā. Tās ir tikai pamanāmākās sekas klimata pārmaiņām, kas paātrināsies, ja mūsu planētas iedzīvotāji drīzumā būtiski nesamazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzumu.

Grieķi gatavo vēlēšanu sakāvi premjeram Cipram(1)

Neapmierināti ar galēji kreisā premjerministra Alekša Cipra un viņa valdības darbu četru gadu garumā Grieķijas pilsoņi svētdien notiekošajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās varas grožus varētu nodot lielākajai opozīcijas partijai Jaunā demokrātija un tās līderim Kirjakam Micotakim. Konservatīvais politiķis sola iepūst jaunu dzīvību Grieķijas ekonomikā, kas joprojām nīkuļo pēc postošās krīzes. Lielākā neziņa pirms balsojuma ir par to, vai pēc vēlēšanām Micotakim vajadzēs veidot koalīciju ar citām partijām.

Dažāda reakcija uz Leienes virzīšanu Eiropas Komisijas prezidenta krēslā(1)

Eiropas Savienība (ES) ir tikusi pie vienas no augstākajām amatpersonām, kas nomainīs līdzšinējo bloka vadību. Eiropas Parlamenta (EP) jaunais sasaukums trešdien par ES likumdevēja spīkeru ievēlēja itāli Dāvidu Mariju Sasoli, kuru bija izvirzījusi pēc deputātu skaita otra lielākā – sociālistu – frakcija. Saskaņā ar vienošanos bijušais televīzijas raidījumu vadītājs Sasoli EP vadīs divarpus gadu, bet pēc tam viņu amatā nomainīs konservatīvo pārstāvis.

Arestētā migrantu glābēja šķeļ Eiropu(34)

Itālijā arestētā vāciete Karola Rakete, kuras vadītais glābšanas kuģis Sea-Watch 3 ar vairākiem desmitiem Vidusjūrā izglābtu afrikāņu migrantu uz borta aizvadītajā nedēļā bez atļaujas piestāja Lampedūzas salā, ir kļuvusi par jauno simbolu migrācijas krīzei Eiropā.

Diskutēs par reformām Ukrainā(1)

Kopš Maidana revolūcijas pirms pieciem gadiem Ukraina ar starptautiskās sabiedrības atbalstu ir padarījusi daudz, lai īstenotu visaptverošas un smagas reformas un pietuvinātu valsti eiroatlantiskajai saimei. Tomēr Ukrainai joprojām ir daudz darāmā, lai kādreiz sasniegtu pēc revolūcijas izvirzītos mērķus – iestāties Eiropas Savienībā un NATO.

Somija ES prezidentūrā uzsvērs ilgtspēju

Cīņa pret klimata pārmaiņām un Eiropas Savienības (ES) pilsoņu aizsardzība pret dažādiem apdraudējumiem, tostarp kiberuzbrukumiem, būs vieni no galvenajiem uzdevumiem, kurus sev ir izvirzījusi Somija, no 1. jūlija uz sešiem mēnešiem pārņemot ES Padomes prezidentūru.

Līderi Osakā apspriedīs globālos izaicinājumus(6)

Tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu un saspīlējums starp ASV un Irānu būs dominējošie temati 20 pasaules attīstītāko ekonomiku (G20) vadītāju ikgadējā sanāksmē, kas piektdien un sestdien norisināsies Japānas dienvidu pilsētā Osakā. Foruma namatēvs Japānas premjerministrs Sindzo Abe samita darbakārtībā ir iekļāvis arī tādus būtiskus jautājumus kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas reforma, sieviešu tiesību aizstāvība darba tirgū un plastmasas piesārņojuma samazināšana pasaules okeānā. 19 valstu un Eiropas Savienības līderiem ir paredzēts apspriest arī globālos noteikumus datu pārvaldībā.

Palestīnieši nav mierā ar Kušnera plānu

Palestīnieši ir noraidījuši ASV prezidenta Donalda Trampa znota un vecākā padomnieka Džēreda Kušnera piedāvāto palestīniešu apdzīvoto teritoriju ekonomiskās attīstības plānu. Kušners ir pārliecināts, ka apjomīgas investīcijas okupētajā Rietumkrastā, Austrumjeruzalemē un Gazas joslā veicinās mieru starp palestīniešiem un izraēliešiem. Savukārt palestīnieši pieprasa, lai vispirms tiktu panākta politiska vienošanās, kuras rezultātā viņi beidzot tiktu pie neatkarīgas valsts. Trampa administrācija pagaidām nesteidzas atklāt, kāda varētu izskatīties Tuvo Austrumu miera plāna politiskā daļa.

Demokrātu kandidāti pirmo reizi debatēs(3)

Nākamās ASV prezidenta vēlēšanas ir paredzētas tikai 2020. gada novembrī, bet jau tagad pilnā sparā rit priekšvēlēšanu kampaņa cīņā par pasaulē ietekmīgāko uzskatīto politisko amatu. Pašlaik Baltajā namā saimniekojošais Republikāņu partijas pārstāvis Donalds Tramps jau ir oficiāli paziņojis, ka pretendēs uz vēl vienu četru gadu ilgu valdīšanas termiņu. Savukārt opozīcijā esošajai Demokrātu partijai ir jāizraugās savs kandidāts, kas pēc pusotra gada stāsies pretī Trampam. Trešdien un ceturtdien Floridas štata pilsētā Maiami norisināsies televīzijas debates, kurās piedalīsies kandidāti uz Demokrātu partijas nomināciju 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Šis cilvēks būs zināms pēc gada, kad noslēgsies demokrātu priekšvēlēšanas, kas notiks visos 50 ASV štatos.

Brīvības saliņa applūst(10)

Pagaidām vēl plašas pilsoniskās brīvības baudošie Honkongas iedzīvotāji panākuši, ka vietējā līdere iesaldē likumprojektu, kas paredzēja noziedznieku izdošanu Ķīnai. Tas gan nenozīmē protestētāju uzvaru, jo Pekina pēdējos gados arvien agresīvāk ir izrādījusi vēlmi kontrolēt autonomo teritoriju.

Pretabortu vilnis(13)

Vairāki ASV štati pēdējos mēnešos pieņēmuši likumus, kas stingri ierobežo vai pat gandrīz pilnībā aizliedz pārtraukt grūtniecību. ASV aborti ir legāli, bet kopš republikāņa Donalda Trampa stāšanās amatā abortu pretiniekiem ir pavērušās lielākas iespējas panākt savus mērķus.

Erdogans cer atrisināt strīdu ar amerikāņiem(6)

Turcija cer nogludināt nopietnās domstarpības ar ASV, kuras varētu sodīt Ankaru par lēmumu no Krievijas iegādāties tās modernāko pretgaisa aizsardzības sistēmu. Turcija ir NATO dalībvalsts, tāpēc citi alianses locekļi nav priecīgi par tās darījumu ar Krieviju. Vašingtona ir devusi Turcijai laiku līdz nākamā mēneša beigām, lai lauztu bruņojuma iegādes līgumu ar Krieviju, taču diez vai tas notiks.