Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +19 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 16. maijs
Edijs, Edvīns

Undīne Adamaite

Romans Suta. Pilns fantastisku plānu un mežonīgu cerību

Asu prātu, neordināriem spriedumiem, spēcīgu darba ētiku un entuziasmu, Romans Suta (1896–1944) bija burtiski apsēsts ar mākslu. Nejaušības un gadījuma paviršības modernisma vārdā viņš neatzina. "Smalkuma, vairāk smalkuma, kungi!" viņš mēdza teikt saviem skolniekiem.

Krāsainā arhitektūra un principiāli pelēkais

Jaunākajā žurnāla Latvijas Architektūra numurā arhitekts Arnis Kleinbergs atklāj savu filozofiju, tostarp darbu pie jaunās CSDD ēkas Mežciemā (Arhis arhitekti, Arnis Kleinbergs, Jānis Zvejnieks).

Žurnāls Teātra Vēstnesis. Neatkarība un tās cena

Izskanot 2015./2016. gada sezonai, iznāk žurnāla Teātra Vēstnesis 2. numurs - par neatkarību un tās cenu visdažādākajos aspektos. Numura tēma veltīta profesionālajiem kolektīviem ārpus valsts repertuārteātru sistēmas, ar kādām problēmām saskaras mūsu neatkarīgie un ko nozīmē būt neatkarīgam teātrim valstīs, kas XXI gadsimtā izmanto cenzūru ideoloģijas vārdā.

Visdārgākā dāvana - laiks

Kļūsti par XXI gadsimta Krišjāni Baronu - ar šādu aicinājumu, tuvojoties Latvijas simtgadei, uzsākta skaista un laba lieta. Ikvienam ir iespējams dāvināt savu laiku un palīdzēt pārrakstīt Latviešu folkloras krātuvē glabātos folkloras materiālus, tādā veidā dāvinot laiku un valodu prasmes Latvijas valsts simtgadei.

Garanča un Pauls - kopīgā vakarā

Izsludināts Mākslas programmas TￃﾊTE-ￃﾀ-TￃﾊTE 2016 pirmais notikums - 18. septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī notiks komponista Raimonda Paula un operdziedātājas Elīnas Garančas unikāls radošās sadarbības vakars - koncerts Baltās paslēpes. Koncertā, kurš tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri, pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos jaunas, tieši Elīnai Garančai komponētas dziesmas ar Vizmas Belševicas dzeju.

Teātris runā par lielām tēmām

Latvijas Nacionālā teātra Baltajā zālē vakar, 15. jūnijā, tika paziņoti pretendenti uz gada balvu teātrī Spēlmaņu nakts 2015/2016. Notikums, kas uzsit asinis abās skatuves pusēs. Kurš liegsies - ir patīkami būt pamanītam un izceltam vairāk nekā 110 sezonas jauniestudējumu konkurencē. Tātad ir sanākusi izrāde, kas ir sadzirdēta.

Melānijas hronika - pabeigta

Pabeigts vairāku gadu garumā ilgušais darbs pie režisora Viestura Kairiša vēsturiskās spēlfilmas Melānijas hronika. Scenārija pamatā - juristes un rakstnieces Melānijas Vanagas pirmais darbs Veļupes krastā, ko viņa bez tiesībām padomju apstākļos publicēt sarakstījusi kā izsūtījuma gadu dienasgrāmatu. Tas ir satricinošs piemineklis gara pārspēkam un neiznīdējamām slāpēm pēc skaistā apstākļos, kas ar to nav savienojami. Īpaša ir intonācija - Vanaga tikai liecina, nevienu netiesājot.

Pastaiga kā mākslas darbs

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs 11. jūnijā atklāj jauno sezonu Akmens. Mantojums. Šogad – Ķīnas kultūras zīmē 

Pedvāles pūķim Rambulim galvu labāk necērtiet

Akmeņi spēlējas ar mani un paši savā starpā, saka Ojārs Feldbergs, Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja saimnieks. Pedvāles ārēs smaržo pēc pļautas zāles, pie ieejas kopā ar lauztajām sirdīm un pujenēm šūpojas arī akmens Petraflora Pedvalensis, un gatavošanās 24. sezonas Akmens. Mantojums atklāšanai 11.

Eslingenas Dziesmu svētki Vācijā Latvijas simtgadei

Par godu vienam no ievērojamākajiem kultūras notikumiem latviešu trimdas vēsturē latviešu diaspora Vācijā no 2017. gada 15. līdz 18. jūnijam aicina uz satikšanos Eslingenā (Dienvidvācija), kur notiks svētku pasākums Eslingenas Dziesmu svētkiem 70! - informē latviešu kultūras biedrības Saime pārstāve Laura Putāne.

Tu dari, ko gribi, es mālēšu

Ja mani nepamana, tas nozīmē, ka esmu nostrādājis labi, mēdzis teikt gleznotājs, teātra un kino scenogrāfs Laimdonis Grasmanis (1916-1970). Būt nepamanītam, īstam aizkadra meistaram, nepelnīti izvērties arī par paša likteni. Mākslinieks ir radījis neskaitāmas vizuālas zīmes, kuras atpazīst ikviens, kurš kaut nedaudz interesējas par latviešu kino un teātra vēsturi, bet Laimdoņa Grasmaņa vārdu kā autoru droši vien nosauks tikai retais.

Notiek Latvijas izrāžu skate

Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar valsts un neatkarīgajiem teātriem no 24. līdz 26. maijam rīko Latvijas izrāžu skati, kas jau divpadsmito reizi pulcēs ārvalstu teātru producentus, festivālu direktorus, režisorus, kritiķus un citus nozares profesionāļus.

MB: «Rets, rets godīgums»

Mihails Barišņikovs. Roberts Vilsons. Vaclavs Ņižinskis - šādu vienreizēju mākslas ģēniju satuvinājumu, pieskaņojoties augusta zvaigžņu lietum, no 3. līdz 9. augustam piedāvās piecas iestudējuma Vēstule cilvēkam izrādes Latvijas Nacionālajā operā. Tā ir pasaulslavenā režisora Roberta Vilsona izrāde, kuras pamatā - par XX gadsimta labāko dejotāju dēvētā iezīmīgā avangarda mākslas pārstāvja Vaclava Ņižinska dienasgrāmata, kuru uzvedumam adaptējis Derils Pinknijs.

Pilnvērtīgi Nacionālais vēstures muzejs Rīgas pilī varētu atgriezties ap 2024. gadu

Pēc gandrīz divu gadu darba noslēgusies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcijas izveide pagaidu mājvietā Brīvības bulvārī 32, uz kuru muzejs pārcēlās pēc ugunsgrēka Rīgas pilī 2013. gada jūnijā. "Nav nelaimes bez veiksmes. Ja nebūtu ugunsgrēka pilī, mēs pils restaurācijas sākumā dabūtu vairākus gadus iziet ārā un vairākus gadus dzīvotu bez ekspozīcijas," saka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte.

Intervija ar somu dzejnieci Heli Lāksonenu. Kad Heli smei(4)

"Es nekādā ziņā nevarētu rakstīt somu literārajā valodā. Man tajā nenāca ārā dzejoļi," saka viena no populārākajām dzejniecēm Somijā Heli Lāksonena. Guntars Godiņš, atdzejojot viņas dialektā rakstītos dzejoļus, radījis jaunu valodu – Heli valodu

Tā ir visīstākā savu spēju un iespēju revīzija

Pēc gandrīz divu gadu darba noslēgusies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcijas izveide pagaidu mājvietā Brīvības bulvārī 32, uz kuru muzejs pārcēlās pēc ugunsgrēka Rīgas pilī 2013. gada jūnijā. «Nav nelaimes bez veiksmes. Ja nebūtu ugunsgrēka pilī, mēs pils restaurācijas sākumā dabūtu vairākus gadus iziet ārā un vairākus gadus dzīvotu bez ekspozīcijas,» saka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte. Muzeju viņa salīdzina ar vienādmalu trīsstūri - muzejs krāj un glabā, pēta un to, ko ir izpētījis, atdod atpakaļ sabiedrībai.

Jaunnedēļ - arhitektūras nedēļa

Sagaidot Latvijas Arhitektūras gada balvas pasniegšanas ceremoniju, nākamā nedēļa (16.-22. maijs) tiek pasludināta par Arhitektūras nedēļu. Tās programma paredzēta ikvienam, kurš interesējas par Latvijas arhitektūras jaunākajiem sasniegumiem un pasaules arhitektūras tendencēm.

Skaistule ar kameru

Lī Milleres dzīves pietiktu vairākām filmām – izstāžu zāle Martin-Gropius-Bau atklāj viņu kā modeli, sirreālistu mūzu un kara fotožurnālisti

Saruna ar restauratori Lieni Mucenieci. Roka uz gleznas pulsa

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs nav tikai restaurētā ēka vai tās galvenie varoņi – mākslas darbi. Tie ir reāli cilvēki, kas tur ikdienā strādā. Pašaizliedzīgi un ambiciozi. KDi iepazīstina ar četriem no viņiem

Saruna ar bibliotekāri Allu Sidorinu. Saturs ar ainavu(1)

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs nav tikai restaurētā ēka vai tās galvenie varoņi – mākslas darbi. Tie ir reāli cilvēki, kas tur ikdienā strādā. Pašaizliedzīgi un ambiciozi. KDi iepazīstina ar četriem no viņiem  

Vai lampai ir apziņa?

Nīderlandiešu dizaina avangardists Joriss Lārmans: šķēršļu vietā vienmēr redzu iespējas

Svina garša - līdz sāpēm izcili

Literātu profesionālās melnbaltās krāsas noskaņās vakar, 21. aprīlī, Spīķeru koncertzālē (Ingas Žoludes scenārijs) notika Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija, kurā tika paziņoti un apbalvoti laureāti, sveikts speciālbalvas ieguvējs dzejnieks un atdzejotājs Uldis Bērziņš par nozīmīgu ieguldījumu pasaules kultūrtekstu latviskošanā, no senislandiešu valodas atdzejojot Eddas dziesmas, godināts mūža balvas ieguvējs Jānis Rokpelnis par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot augstvērtīgus literāros darbus dzejā, prozā un atdzejā.

Sveikti gaismas nesēji novados

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē 19. aprīlī apbalvoti konkursa Pagasta bibliotekārs - gaismas nesējs uzvarētāji. Šogad balvu Kurzemes reģionā saņēma Kuldīgas novada Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite. Gaismas nesējas tituls Latgalē aizceļoja uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta bibliotēku, kur jau 34 gadus strādā Erna Ulase.