Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

2013. gada stāsti

Latvijas lepnuma stāsts: Sagādā meža trases visiem © DIENA(3)

Baltā tērpā, ar kabatas nazi pie sportiskā apģērba, neliela auguma vīrs aizslīd pa piesnigušu mežu. Attālinoties viņš it kā saplūst ar kokiem un krūmiem, būdams savējais Bauskas novada Vecsaules pagasta Likvertenu mežā. Un tā jau gadiem ilgi baušķenieks Herberts Mucenieks gādā, lai ziemas sporta cienītājiem būtu labas slēpju trases, kur izkustēties, lai mainās ainava un ikviens var priecāties par varenām eglēm, baltiem bērziem un spurainām priedēm. Herberts dara to, neviena nemudināts.

Latvijas lepnuma stāsts: Stūrē savas dzīves kuģi © DIENA(6)

Ceļā uz Diogu ciemu Vērēmu pagastā Rēzeknes novadā no katra pakalna un ceļa līkuma paveras tik gleznaina Burzovas pauguraines ainava, ka elpa aizraujas. Lai nokļūtu Egļukalnu mājās, jāšķērso vairākas dzelzceļa sliedes, blakus dzelzceļa uzbērumā dzeloņainas vilkābeles ar asiņaini sarkanām ogām neviļus atgādina to traģisko ziemas vakaru pirms vairāk nekā deviņiem gadiem, kad tepat uz sliedēm zem vilciena riteņiem abas kājas un roku zaudēja jauns vīrietis, ģimenes apgādnieks, toreiz vēl divu bērnu tētis.

Latvijas lepnuma stāsts: Mamma bērniem bez vecāku gādības © DIENA(175)

«Es esmu pārāk maza, lai jums izstāstītu savu laimes stāstu. Bet, ja es to varētu, jūs uzzinātu, ka piedzimu sievietei, kurai ir pārāk grūti rūpēties par mani, tāpēc nonācu kādā namā. Tur man bija ēdiens, tīras drēbītes, bet es jutos pamesta. Cilvēki nāca, bet visi gāja garām. Bet, tad atnāca mana mammīte Inese, viņa piespieda mani cieši sev klāt, un es izdzirdēju, cik skaisti un silti skan mans vārds. Viņa paņēma un aiznesa mani mājās. Tur mani gaidīja abas māsiņas un brālis!»

Latvijas lepnuma stāsts: Sapni sasniegt ir jāgrib © DIENA(3)

Ir labi, ja kāds palīdz piepildīt sapņus. Bet sapnim ir jādzīvo arī cilvēkā pašā. Ir jāgrib to sasniegt. Gunāra Kocera sapnis savulaik bijis saistīts ar jurisprudenci, un ceļš līdz sapņa īstenošanai bijis gana garš. Tagad Gunārs un viņa dzīvesbiedre Maija Zujeva sapņus palīdz piepildīt citiem - Raiskuma speciālās internātpamatskolas rehabilitācijas centra bērniem. Gunārs šajā skolā mācījies desmit gadu. Viņš zina, kā tas ir - kad sākotnēji sapnis šķiet neaizsniedzams...

Latvijas lepnuma stāsts: Paver ceļu uz izglītību un uzdrīkstēšanos © DIENA(20)

«Es gribu jauniešiem dot cerību. Lai arī tie jaunieši, kuri nāk no trūcīgām ģimenēm, noticētu, ka var vairāk, - ne tikai Latvijā grāvjus rakt vai ārzemēs zivis pakot,» uzsver Līvānu uzņēmējs Daumants Pfafrods un izklāsta savu pārliecību, «tas, lai jaunā paaudze iegūtu patiešām labu izglītību, ir ļoti svarīgi valstiskā mērogā, svarīgi visai Latvijas sabiedrībai. Jo laba izglītība iemāca uzdrīkstēties. Diemžēl mūsu tauta pieradusi iet ar izstieptu roku un vienmēr kaut ko lūgt citiem. No lūdzēju tautas mums beidzot jākļūst par darītāju tautu!»

Latvijas lepnuma stāsts: Treneris ar Dieva dotu talantu © DIENA(19)

Īstie varoņi ir tie, kas melnu muti strādā ārpus prožektoru gaismām. Jo viņiem ir daudz augstāks mērķis, nekā spoža tūlītēja slava. Un tādi cilvēki šā mērķa sasniegšanai gatavi ziedot kaut vai visu savu mūžu. Šos vārdus Latvijas Olimpiskās komitejas bijušais, bet tagad – Goda prezidents, pasaules čempions smaiļošanā (1967.g.) Vilnis Baltiņš attiecina uz savu jaunības gadu audzēkni smaiļošanas sportā un vēlāk kolēģi airēšanas trenera amatā Zigurdu Zujevu.

Latvijas lepnuma stāsts: Ļoša gatavs palīdzēt © DIENA(7)

Svēte šajā vietā ir neparasti dziļa. Vasarās tur, nereti metoties upē no dzelzceļa tilta, asas izjūtas gūst puikas. Taču rudenī turp iet vienīgi makšķernieki. Tādēļ ir diezgan mīklaini, ka šajā vietā upē iekrita 56 gadus vecā jelgavniece, ko laimīgi pamanīja Aleksejs Antonovs.

Latvijas lepnuma stāsts: Cietumā kalpo ar vēsu prātu un siltu sirdi © DIENA(10)

«Dvēseļu kopēja, māte, draugs, krustmāmiņa, atbalsts,» tā savās pieteikuma vēstulēs Latvijas lepnumam par Dainu Strelēvicu - Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāna palīdzi -, raksta bijušās notiesātās. Kādā vēstulē teikts, ka «tā ir milzīga uzupurēšanās svešu cilvēku labā», bet Daina to nesauc par upuri.

Latvijas lepnuma stāsts: Īsti vīri sapņus nezaudē © DIENA(20)

Ja jautāsiet Skrundas novada ļaudīm, ar kādiem cilvēkiem var lepoties, tad vairums bez ilgas domāšanas atbildēs: «Ar tādiem cilvēkiem kā mūsu Jānis Blūms.» Sirmajam, gadu un pārdzīvojumu tikpat kā nesaliektajam vīram pēc diviem gadiem būs deviņdesmit. Bet vēl arvien Jānis Blūms ir sabiedriski aktīvs, joprojām dzied Skrundas vīru ansamblī Vecie zēni, rūpējas par komunistiskā genocīda upuru piemiņas muzeju, apkopo vēsturi un raksta savas atmiņas, lai nodotu tautas likteņgaitu vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Latvijas lepnuma stāsts: Latgales grāmatu sargs © DIENA(2)

«Jūs varat nākt jebkurā laikā, es tik un tā būšu darbā,» Jānis Elksnis, uzrunāts uz interviju sestdienā, nemaz nejūtas iztraucēts. Manuskriptiem nokrautā rakstāmgalda mugura šķiet nedaudz salīkusi tāpat kā pašam redaktoram, tomēr nav viegli pateikt, ka nelielā auguma vīram jau apritējuši astoņdesmit. Skatiens aiz brillēm ir ass un vērīgs, katrs izteiktais teikums precīzs un mērķtiecīgs.

Latvijas lepnuma stāsts: Visiem kopā vieglāk © DIENA(5)

Gaiši, sirsnīgi jauni cilvēki, omulīgi mazbērni. Silta, pašu rokām 16 gadu laikā atjaunota māja. Tur jābūt spēkam un apņēmībai – izaudzināt par labiem cilvēkiem 10 bērnus. Un daudz nesavtīgas mīlestības, lai kuplajā ģimenē uzņemtos rūpes arī par audžubērniem. Ja sapulcētos kopā pilnīgi visi, Ramonas Zaļmežas-Grīnvaldes ģimenē viņi pavisam būtu trīsdesmit viens. «Veltīt savu dzīvi bērniem, ģimenei, tā ir sievietes sūtība,» apgalvo Ramona Zaļmeža-Grīnvalde.

Latvijas lepnuma stāsts: Bolderājas šarma aizstāve © DIENA(28)

Kur ir Bolderāja? - tā dažs mēdz pajautāt, uzreiz arī atbildē smejot noskaita - «starp Paragvaju un Urugvaju». Nekā nebija! Bolderājā nu ir pašiem savs Tūrisma informācijas centrs. Laipni lūgti arī sociālajos tīklos, jo tur ir gan lapa «Bolderāja - galvenā nomale», gan «Tūrisma tīkls Bolderājā». Ja kaut ko vairāk gribas uzzināt par Bolderāju, tad, šķiet, ka šobrīd viszinošākais cilvēks tur ir Sandra Jakušonoka.

Latvijas lepnuma stāsts: Nospēlēs gan Bēthovenu, gan Juri Kulakovu © DIENA(10)

Pūtēju orķestris Skaistkalne ir neparastāks kā citi muzikālie kolektīvi - orķestra jauniešiem nav muzikālās izglītības. Dzīvojot mazā pagastā, kur mūzikas skolas ir 30 un vairāk kilometru attālumā, vecāki nevar uz tām izvadāt bērnus. Taču bērni un jaunieši spēlē! Viņi spēlē kāzās un bērēs, zaļumballēs un koncertos, kas notiek baznīcās. Piedalās Dziesmu svētkos un pūtēju orķestru konkursos.

Latvijas lepnuma stāsts: Sirds siltumu pārvērš steidzīgiem mazuļiem vajadzīgās lietās © DIENA(7)

Bēbīšiem piestāv silti un mīksti adījumi. Cepurīte, kurai izšūtas actiņas un austiņas, adīti maisiņi - kokoniņi, kur ielikt mazulīti. Tā vien gribas runāt tikai mīļvārdiņos. Bet, kad paņēmu rokās mazītiņas zeķītes, kas der manam rokas pirkstam, tad gan kaklā sakāpa kamols. Ne jau lellēm tās domātas, bet bērniņiem, kuri pasaulē ieradušies ātrāk, nekā gaidīti. Steidzīgajiem.

Latvijas lepnuma stāsts: Darbā no austrumu robežas līdz Teiču rezervātam © DIENA(9)

«Cilvēks uz goda. Cilvēks kā dziesma. Ar pašaizliedzīgo kalpošanu mūzikas mākslai un plašai sabiedrībai viņš godam pelnījis atzinību - erudīts, sirsnīgs, izpalīdzīgs, cienījams mūzikas pedagogs un diriģents Jānis Grudulis,» pieteikuma vēstulē Latvijas lepnumam par savu novadnieku raksta Valērija Solzemniece no Murmastienes un uzsver: «Viņa lielais ieguldījums it sevišķi jaunatnes izglītošanā, atverot mūzikas dvēseli ikvienam, pelnījis zelta paldies.

Bērnu pašapziņu ceļ ar skaistiem deju tērpu un vārdiem ''es ar jums lepojos'' © DIENA(18)

Suntažu internātpamatskolas - rehabilitācijas centra skolotājas Guntas Būmeistares vizuālās mākslas stundu sākumā notiek ķīviņš par to, lai tiktu pirmajās solu rindās. Tā nu ir sanācis, ka čaklākie zīmētāji, kuri kļuvuši par dažādu novada un valsts mēroga zīmēšanas konkursu laureātiem, ir arī moderno deju dejotāji Guntas vadītajā pulciņā. Skolotāja gādā ne tikai par to, lai bērni mācētu pareizi savīt deju soli, bet sarūpē arī īstus deju tērpus gan par savu, gan par atrasto sponsoru naudu.