Ziņas pārpublicētas saglabājot oriģinālā avota rakstību un izteiksmes veidu - netiek labota gramatika.
Meklē aculieciniekus: gandrīz līdz nāvei skeitparkā nosit zēnu (elife.lv)
Sieviete caur facebook meklē aculieciniekus gadījumam, kas varēja beigties traģiski:
Sākotnējais sociālajā medijā Facebook izplatītais ziņojums 17. oktobrī jau bija dzēsts. Tiesa gan šeit jānorāda, ka nav pamata uzskatīt, ka sociālajā portālā ievietotais teksts tikt publicēts ar mērķi izplatīt nepatiesu informāciju. Taču medijam, pamatojoties ar labo žurnālistikas praksi, būtu bijis nepieciešams informāciju pārbaudīt, sazināties ar Valsts policiju un noskaidrot, vai patiesi tiek meklēti notikuma aculiecinieki. Ziņā tiek izmantoti pieņēmumi, piemēram, "kas varēja beigties traģiski", tas savā veidā portālu atbrīvo no atbildības, jo tiek izmantota pieņēmuma forma.
06.10.18. sestdien ap 15.30 Balvos skeitparkā četri pusaudži uzbruka 14 gadīgam zēnam, kurš brauca ar skrituļslidām. Spļāva virsū, apsaukājās, pagrūda no rampas augšas zemē un sita ar kājam pa galvu. Zēnam sasista galva, saluzts deguns, saplēstas drēbes. Lūgums, atsaukties divas jaunietes, kuras braucot garām notikuma vietai ar riteņiem un sāka kliegt puišiem, ka izsauks policiju. Pateicoties tam, meitenes izglāba bērnam dzīvību!
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ksenija Belova skaidroja, ka konflikts patiešām ir noticis. Taču norādīja, ka kopumā "situācija diezgan klasiska", proti, divi puiši konfliktam saasinoties ir sakāvušies. Viņa pieņēma, ka, iespējams, agrāk jau starp kautiņā iesaistītajiem jauniešiem ir bijušas nesaskaņas.
Viņa norāda, ka policija nemeklē aculieciniekus, jo jau notikuma vietā policisti fiksēja klātesošo viedokļos, notika arī pārrunas ar abiem kautiņā iesaistītajiem zēniem. Policijas rīcībā nav informācija, kas attaisnotu šāda veida dramatiska virsraksta izmantošanu.
ŠOKĒJOŠI FOTO! SAULKRASTOS SMAGI SABRUKUSI SLAVENĀ BALTĀ KĀPA (manaoga.lv)
Balto kāpu zina ikviens, kurš apmeklējis Saulkrastus – no tās paveras skaists skats uz jūru, Inčupes grīvu un plašo pludmali. Diemžēl, nupat tā izskatās pavisam bēdīgi!
Kā tas ir ierasts šāda veida materiālos - tiek izmantota ekspresīva valoda. Notikums tiek pasniegts pēc iespējas traģiskākā gaismā, lai piesaistītu portālam jaunus lasītājus.
Žurnālists Leonīds Jākobsons sestdien sociālajā tīklā Facebook publicējis fotogrāfijas, kurās redzams, ka kāpas stāvoklis nupat kļuvis teju katastrofāls.
Ziņa sastāv no divām īsām rindkopām un virkni no Facebook kopētiem foto attēliem.
Redakcijas komentārs
Raivis Vilūns, portāla Diena.lv žurnālistsLai gan notikums, par kuru veidota ziņa, nav izdomāts, šis raksts ir uzskatāms par nepatiesu. Tradicionāls apšaubāmu interneta vietņu mēģinājums piesaistīt apmeklētājus saviem portāliem. Tiek izmantots reāli noticis kautiņš, taču pats notikums, izmantojot attēlu un "skaļu" virsrakstu, tiek pārlieku dramatizēts. Autori nav vērsušies policijā, lai noskaidrotu patiesību par notikušo. Norādot, ka tiek meklēti aculiecinieki, portāls sociālajos medijos piesaista lasītājus, kuri atver ziņu, lai noskaidrotu kāda notikuma apstākļu noskaidrošanai tiek lūgta palīdzība.
Līdzīgi ir ar no Facebook pārpublicētajiem attēliem. Izmantotais virsraksts rada priekšstatu, ka ir noticis kaut kas ārkārtējs vai traģisks, taču patiesībā - attēlos redzams, ka dabas procesu rezultātā nokrituši no koka veidotie gājēju celiņi. Tas ir tradicionāls viltus ziņu un klikšķu mediju paņēmiens - izmantojot ekspresīvu valodu, dramatizējot notikumus vai sabiezinot "krāsas", piesaistīt jaunus lasītājus. "Viens no iemesliem ir lielā kombinēšana: lai piesaistītu visus iespējamos lasītājus, nepieciešams likt kopā precīzu, patiesu un pamatotu informāciju un pārspīlētu, dramatizētu, daļēji patiesu, balstītu neuzticamos avotos, nereti - nepārbaudītos sociālo mediju ierakstos," portālā LSM.LV par klikšķu portāliem un virsrakstiem komentējusi mediju pētniece
Anda Rožkalne. "Pēdējo gadu laikā, lai auditoriju nezaudētu, lai konkurētu ar citiem informācijas pārkopētājiem, nieku pārspīlētājiem un klikšķu medītājiem, portāli cenšas palielināt gan oriģinālā satura apjomu, gan pārskata savu ziņu pasniegšanas stilu, palielina konteksta apjomu ziņās, uzlabo virsrakstus, nesamazinot klikšķinātāju skaitu. Agrākie stereotipi par lielo ziņu portālu stilu ir pārskatāmi, lai gan tajos joprojām līdzās labi veidotām ziņām atradīsit gan dīvaiņu vēstis, kas atgādina pliekanu dzeltenās preses klasiku, gan izklaides niekus un apšaubāmu “pareģu” padomus," norādīja Rožkalne, kritizējot gan viltus ziņu portālu, gan dažkārt profesionālo mediju saturu.