Eiropa ir uz pilsoņu kara robežas (regnum.ru)
Šāds virsraksts ir Krievijas aģentūras Regnum publicētajā materiālā, kur medijs norāda, ka protestu sākums "aizdomīgi" sakrīt ar laiku, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons izteicās atkārtoti par vēlmi veidot Eiropas Savienības vienotos bruņotos spēkus un Vācija ar Franciju ir gandrīz pabeiguši izstrādāt alternatīvu ASV kontrolētajai starptautisko maksājumu sistēmai SWIFT.
Jānorāda gan, ka par Eiropas Savienības armiju diskutēts jau iepriekš un, kā tas ir bieži norādīts, lielākā daļa Eiropas valstu šo ideju uztver ar skepsi vai arī noraida. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība) norādīja, ka "iebildumi pret ES armijas izveidi no ES aizsardzības ministriem izskanēja tādēļ, ka nebūtu skaidrs, kā notiktu šādas armijas formēšana un kādā veidā tiktu pieņemti lēmumi par armijas izmantošanu." Naratīvs par Eiropas atkarību no ASV ļoti bieži izskan Krievijas medijos, kuri arī bieži vien NATO reprezentē kā lielāko draudu Eiropas drošībai.
Savukārt par alternatīvu SWIFT sistēmai visbiežāk runā tieši Krievijas mediji, bet Eiropas līderi ir piesardzīgi izvērtējot dažādas alternatīvās sistēmas.
Proti aģentūra Regnum, norādot, ka lai gan kustībai nav formālu līderu, viss izskatoties pārāk labi organizēts, turpina jau iepriekš citos Krievijas medijos izskanējušo naratīvu, ka pie protestiem ir vainojamas Amerikas Savienotās valstis. Tālāk norādīts, ka Francijas vēlme samazināt atkarību no ASV, traucē Vašingtonai un tās vēlmei izdarīt spiedienu uz Krieviju.
--
ASV provocē "dzelteno vestu" protestus Francijā (1tv.ru)
Vēstījums par to, ka ASV stāv aiz protestiem Francijā izskanējis arī Dmitrija Kiseļeva 9. decembra (saukts par Krievijas galveno propagandistu) raidījumā.
Kiseļevs protestus pēdējā mēneša protestus salīdzina ar tiem, kas notika 1968. gadā pret tā laika prezidentu Šarlus de Gollu. Viņš norādīja, ka gluži kā tolaik bija iejaukti ASV specdienesti, tāpat arī 2018. gadā tie varētu būt bijuši amerikāņu mudināti. Viņš norāda, ka par to liecina Francijas ārlietu ministra Žana Īva Ledriāna teiktais, lai ASV prezidents Donalds Tramps neiejaucas Francijas iekšējās lietās.
Francijas ārlietu ministrs tiešām norādīja, ka prezidentam Trampam nevajadzētu iejaukties valsts jautājumos, taču tas nebija mājiens un specdienestu iesaisti vai cita veida atbalstu protestētājiem. Ledriāns atbildēja uz Trampa tvītu, kurā ASV prezidents izplatīja viltus ziņas, apgalvojot, ka protestētāji skandinot "Mēs gribam Trampu".
Jāmin, ka šīs ir viltus ziņas un šobrīd nav pierādījumu, ka kaut viens no protestētājiem Francijā būtu slavinājis ASV prezidentu.
--
Policija noņem ķiveres, lai izrādītu solidaritāte "dzeltenajām vestēm" (infowars.com)
ASV labējā, sazvērestība teoriju atbalstošā šovu vadītāja Aleksa Džounsa interneta vietne infowars.com publicēja ziņu, ka Francijas policija, atbalstot protestētājus un iestājoties pret Makrona elitisko valdību, noņēmusi ķiveres. Protestētāji to apsveikuši dziedot Marseljēzu.
Šo informāciju, kas sākotnēji izplatījās sociālajos tīklos, apgāž ziņu aģentūra AFP. Medijs atzīst, ka bez konteksta video materiālu varētu būt grūti saprast, taču patiesībā policija noņēma ķiveres, lai varētu uzsāktu sarunas ar protestētājiem, proti, tas bija labas gribas žests no policijas puses.
No cita leņķa uzņemtā video dzirdams protestētājs, kurš saka: "Puiši, puiši! Klausieties! Viņi ir gatavi noņemt ķiveres, bet ar vienu nosacījumu. Klausieties! Tikko kā viņi noņem ķiveres, mēs dziedam Marseljēzu, izklīstam un dodamies mājās“
AFP norāda, ka līdzīgi "darījumi" notikuši arī citās Francijas pilsētās.
Līdzīgas ziņas, kurās paziņots, ka "lielākā daļa policijas atbalsta protestētājus", publicēja Krievijas propagandas medijs RT, lai gan ziņā citēts arodbiedrības pārstāvis, kura biedrība ir mazāk kā 4% no Francijas likumsargiem.
Redakcijas komentārs
Raivis Vilūns, portāla Diena.lv žurnālists:Dažādi protesti un sabiedrības kustības ir pateicīga augsne, lai ap to izaudzētu viltus ziņu un maldu vijumus. Katalonijas neatkarības protestu laikā arī parādījās neskaitāmi video un attēli, kas it kā demonstrēja Spānijas policijas brutalitāti, lai gan, kā atklāja mediji, liela daļa bija uzņemti pirms daudziem gadiem dažādās citās Spānijas vietās. Protams, bija arī īstas sadursmes starp policiju un protestētājiem, kas rezultējas ar īstiem ievainojumiem. Tieši tas, ka realitāte savijas kopā ar meliem, padara orientēšanos šādos notikumos par ļoti sarežģītu uzdevumu. To apgrūtina arī interneta troļļu iesaiste, kuri vai nu vēlas pelnīt naudu vai sēt dezinformāciju, izplatot nepatiesu informāciju. Īpaši izceļas Krievijas mediji, kas notikumus Francijā saista ar ASV specdienestu darbībām un apgalvo, ka tā ir kārtējā "krāsu revolūcija", atsaucoties uz notikumiem Ukrainā 2014. gadā. Taču arī citu valstu populistiskie un viltus ziņu portāli dalās ar šādu informāciju. Vienu nelielu melu, kā redzams, izgudroja un izplatīja ASV prezidents.
Šāda veida stāsti demonstrē, cik grūti ir orientēties informācijas gūzmā un cik svarīga ir uzticība godīgiem un profesionāliem medijiem. Lasītājiem, lai pietuvinātos patiesībai, nepieciešams salīdzināt dažādu avotu ziņas un kritiski uztvert jebkādu nepārbaudītu informāciju.