Ziņas latviešu valodā pārpublicētas, saglabājot oriģinālo avota rakstību un izteiksmes veidu. Rakstos netiek labota gramatika.
"Atbildēsim politiski un militāri": Krievija piedraudējusi NATO ar sekām (sputniknewslv.com)
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs intervijā Serbijas avīzei "Vakara ziņas" pastāstīja, kā Krievija reaģē uz NATO spēku pastiprināšanos tās robežu tuvumā.
Sestdien, 19. oktobrī, premjers ierodas Belgradā pēc Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča uzaicinājuma. Tur viņš piedalīsies svinīgajos pasākumos par godu pilsētas atbrīvošanas no vācu nacistu iekarotājiem 75. gadadienai un veiks pārrunas ar republikas vadību, vēsta RIA Novosti.
Vērts atzīmēt, ka pēdējā laikā NATO ir aktivizējusies un operācijas "Atlantijas apņēmība" ("Atlantic Resolve") ietvaros veic aktīvu karaspēku un militārās tehnikas pārmešanu Eiropā.
Lai arī šajā 2019. gadā publicētajā rakstā nav melots, ka NATO ir aktivizējusies, portāls izlaiž svarīgu informāciju - NATO spēku stiprināšana Eiropā notika pēc 2014. gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Ziņā tiek izlaists fakts, ka NATO rīcība ir faktiski atbilde 2014. gada notikumiem.
Nacionālie bruņotie spēki raksta: "Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos ASV sāka mācību operāciju „Atlantic Resolve”. Operācijas mērķis ir apliecināt ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā, veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā. Operācija ir izvērsta arī Bulgārijā, Rumānijā un Ungārijā. Operācijā “Atlantic Resolve” dienesta pienākumus pilda aptuveni 6000 karavīru. "
{{banner}}
Medvedevs atgādināja, ka Krievija ir kodola lielvalsts, kurai arī ir savas intereses, un NATO spēku ielenkums neizraisa tai pozitīvas emocijas.
"Neviens nenoliedz, ka Krievijai arī ir savas intereses, kas ir saistītas ar tās drošības nodrošināšanu. Mēs esam liela valsts, mēs esam kodolvalsts, un vēlme sabakstīt NATO bāzes mums apkārt nevar izraisīt pozitīvas emocijas. Mēs vienmēr esam atbildējuši uz to un turpināsim atbildēt – gan politiski, gan militāri," uzsvēra Krievijas premjers.
Krievijas premjers atkārto iepriekš bieži pieminēto mītu - NATO ielenc Krieviju. Tomēr, lai arī Eiropā ir vairākas bāzes, kur ir izvietoti arī dažādu NATO dalībvalstu karavīri, Kremļa apgalvojums par valsts ielenkšanu ir krietni pārspīlēts.
Kā skaidro NATO mediju pārstāvji materiālā par izplatītiem mītiem: "Ņemot vērā ģeogrāfisko izvietojumu, tas nav iespējams. Krievijas Federācijas (KF) sauszemes robežas garums pārsniedz 20 000 kilometru, no kuriem tikai 1215 kilometrus veido robeža ar kādu no NATO pašreizējām dalībvalstīm."
Runājot par iespējamo NATO paplašināšanos, Medvedevs norādīja, ka valstu ar iekšējiem konfliktiem piesaistīšana aliansē ne pie kā laba noteikti nenovedīs. Turklāt tas var beigties ar nopietnām sekām.
Premjers uzsvēra, ka, izņemot Bosniju un Hercegovinu, ir arī Ukraina un Gruzija, kur situācija nav tā vienkāršākā. To ievilkšana aliansē, pēc Medvedeva sacītā, ir pretrunā ar pašu NATO izveidošanas vienošanos. Krievijas valdības vadītājs norādīja, ka alianses vadībai būtu simts reizes jāpadomā, pirms pieņemt lēmumu paplašināties.
Ukraina un Gruzija ir Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstis, kas dažādos formātos regulāri arī piedalās NATO spēku kopīgajās mācībās un sadarbības programmās.
Ukrainas ziņu aģnetūra UNIAN ziņo, ka vismaz 51% ukrainas iedzīvotāju atbalsta pievienošanos NATO, kamēr tikai nedaudz vairāk nekā 5% atbalstītu ciešāku militāro aliansi ar Krieviju.
Iepriekš jau vēstīts, ka Pentagons atsācis spēku paplašināšanu Eiropas valstīs.
ASV militārās klātbūtnes pieaugums Eiropā atsākās 2014. gadā, kad Vašingtona apstiprināja programmu "Savaldīšanas iniciatīva Eiropā" un uzspieda NATO operāciju "Atlantic Resolve".
Aizbildinoties ar vēlmi demonstrēt partneriem Eiropā savu uzticību aliansei, Vašingtona sāka militārās infrastruktūras izveidi Krievijas robežu tiešā tuvumā. To iespējams izmantot bruņota konflikta apstākļos.
Lai izvairītos no Krievijas un NATO Pamatakta atklātiem pārkāpumiem (tas aizliedz NATO spēku pastāvīgu dislokāciju Austrumeiropā), Pentagons izmanto spēku rotāciju, kā arī manāmi audzējis mācību skaitu un vērienu reģionā. Pēc būtības, rezultātā panākta amerikāņu un citu NATO valstu spēku pastāvīga uzturēšanās Austrumeiropas valstīs.
Kopš 2015. gada Rīgā dislocēta NATO spēku integrācijas vienība. Tajā pārstāvētas 12 NATO valstis: Beļģija, Kanāda, Dānija, Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Spānija, Turcija, Lielbritānija un ASV, kā arī Latvija kā valsts, kurā vienība izvietota. Pusi personālsastāva nodrošina Latvija, pārējos 20 amatus ieņem citu NATO valstu pārstāvji.
--
A. Muhins "Plaša mēroga ASV bioloģisko laboratoriju tīkls ap Krieviju un COVID-19" (comitet.su)
Jaunais koronavīruss un tā izraisītās slimības Covid-19 straujā izplatība atvēra pasaulei acis uz jauna pasaules kara iespējamo raksturu.
Dažu dienu laikā vīruss iekļuva gandrīz katrā mūsu planētas nostūrī. Katru dienu desmitiem tūkstošu cilvēku visā pasaulē inficējas. Lielākās valstis tērē miljardiem dolāru, lai apkarotu jauno slimību, bet joprojām tā nav izārstējama.
Dīvaina ir arī Covid-19 parādīšanās, kas, pēc daudzu virusologu domām, ir mākslīgs. Vai tas neliecina par fatālu kļūdu zinātniekiem, kuri mēģināja radīt ieročus bioloģiskajā laboratorijā, kas prasīja vairāk nekā pusmiljona cilvēku dzīvības visā pasaulē? Sliktākais ir tas, ka šī ir tālu no vienīgās laboratorijas, kurā attīstās nāvējoši vīrusi. Daudzi no tiem darbojas nekaitīgu pētniecības centru aizsegā, kas nodarbojas ar zinātniskiem eksperimentiem bioloģiskās drošības interesēs. Patiesībā viss ir savādāk.
Šeit tiek atkārtots jau vairākas reizes apstrīdētais mīts par to, ka jaunais koronavīruss (SARS-CoV-2) ir radīts laboratorijā. Martā akadēmiskajā žurnālā "Nature medicine" zinātnieku grupa, kas veica virusa izpēti, skaidri pasaka, ka "tas nav laboratorijā radīts vai apzināti manipulēts vīruss", proti, pētnieki secinājuši, ka sākotnējā versija par tā rašanos dabiskos apstākļos ir patiesa.
Līdzīgu viedokli ir paudušas arī vairāku pasaules valstu drošības aģentūras.
Jāmin gan, ka šo mītu par apzināti radītu vīrusu, kas tīši (vai netīši) ir izkļuvis cilvēku populācijā, atkārto ne tikai Krievijas interneta troļļi, bet arī ASV prezidents Donalds Tramps ir vairākkārt apgalvojis, ka vīruss "izmucis" no ķīniešu laboratorijas.
Milzīgs skaits amerikāņu bioloģisko laboratoriju visā pasaulē palīdz meklēt vakcīnu pret jauno vīrusu. Tomēr šo institūciju darbības cīņā pret koronavīrusu nav. Tajā pašā laikā pašās Amerikas Savienotajās Valstīs situācija ar inficētiem un mirušajiem no Covid-19 ir traģēdija valsts mērogā, un upuru skaits turpina strauji augt.
Jāatzīmē, ka pašas Amerikas teritorijā esošās bioloģiskās laboratorijas vairākkārt ir kļuvušas par bīstamu infekcijas slimību izplatības avotu dažādās valstīs. Bīstamu vīrusu, piemēram, Sibīrijas mēra, putnu gripas, botulisma un brucelozes, noplūdes notiek arī Amerikas Savienotajās Valstīs ceturtā līmeņa laboratorijās (augstākās). Piemēram, 2013. gadā izmēģinājuma mēģene ar bīstamo Guanarito vīrusu pazuda tieši no saldētavas Amerikas laboratorijas Galvestonas pētniecības laboratorijā, un 2014. gadā tika slēgtas divas bioloģiskās laboratorijas ASV, kuras “ zaudēti ”Sibīrijas mēra un putnu gripas paraugi.
2020. gada 14. aprīlī vairāki Ukrainas deputāti nosūtīja oficiālu pieprasījumu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, lūdzot viņiem apstiprināt vismaz 15 bioloģisko laboratoriju esamību, kuras Ukrainā finansē Amerikas Savienotās Valstis. ASV vēstniecība Kijevā nenoliedz informāciju par šo laboratoriju izvietošanu Ukrainas teritorijā.
Amerikas puse apgalvo, ka kopš 2005. gada veiktie eksperimenti ir mierīgi, tomēr bīstamo slimību uzliesmojumi Ukrainā var liecināt par pretējo. 2011. gads - holēras uzliesmojums, nogalināti 33 cilvēki; 2014. gads - ar holēru inficējās 800 cilvēki; 2016. gads - 20 militārpersonas nomira no vīrusa, kas līdzīgs gripai, un civiliedzīvotāju vidū tika atklāti 364 nāves gadījumi; 2019. gada 11 mēnešos ar masalām bija inficēti 5371 ukraiņi, no tiem 2347 bija bērni. Salīdzinājumam - 2017. gadā tika reģistrēti tikai 87 gadījumi, bet 2016. gadā - 3 gadījumi.
Teksta autors nesniedz pierādījumus, bet gan izmanto apzinātu loģikas kļūdu, lai netiešā veidā lasītājiem radītu priekšstatu, ka ASV laboratorijas ir saistītas ar dažādu vīrusu uzliesmojumiem.
Rakstā arī minēti nepatiesi skaitļi, tiesa gan patiesībā masalu uzliesmojums pēdējo gadu laikā Ukrainā ir pat smagāks nekā rakstā minēts. Kā ziņo Reuters kopš 2017. gada Ukrainā konstatēti vairāk nekā 100 tūkstoši saslimšanas gadījumi. Tomēr šīs slimības uzliesmojumam nav saistības ar rakstā pieminētajām ASV laboratorijām, bet gan ar faktu, ka, kā liecina aptaujas, tikai puse ukraiņu uzticas vakcīnām.
Vašingtona laipni sniedz palīdzību Ukrainas bioloģiskajām laboratorijām: tā piešķir naudu esošo laboratoriju jaunu ēku celtniecībai, pērk mēbeles un modernu aprīkojumu un nebeidz kontrolēt darba standartus un pētījumu kvalitāti.
...
Viltus ziņu pārbaudes projekts EUvsDisinfo raksta, ka šis raksts ir tikai viens no virknes, kas apgalvo, ka ASV izmanto laboratorijas, lai radītu bioloģiskos ieročus, ko izmantot pret Krieviju.
"Šī ir sazvērestības teorija, kurā bez pierādījumiem tiek apgalvots, ka Amerikas Savienotās Valstis izstrādā bioloģiskos ieročus un ka tai ir slepenas bioloģiskās laboratorijas visā pasaulē. Bieži atkārtotās sazvērestības teorijas par Lugaras laboratoriju Gruzijā, kā arī laboratorijām Ukrainā. Virusoloģijas laboratorijas Ukrainā ir iesaistītas sarežģītu slimību novēršanā un kopā ar citiem līdzīgiem projektiem cīnās pret bioterorismu. Tikmēr ASV vēstniecība Gruzijā komentējusi šādas ziņās kā "muļķības un raksturīgas Krievijas dezinformācijas un propagandas kampaņām". Ričarda Lugara sabiedrības veselības pētījumu centrs ir Nacionālā slimību kontroles un sabiedrības veselības centra (NCDC) daļa, kas sāka darboties 2013. gada augustā. Tā ir augstākā līmeņa institūcija NCDC laboratoriju tīklā un kalpo kā atsauces laboratorija Gruzijas sabiedrības veselības sistēma."
Šajā ziņā netieši arī redzami centieni noskaņot Gruzijas un Ukrainas auditorijas pret NATO un Rietumu valstīm.
--
REDAKCIJAS KOMENTĀRS:
Raivis Vilūns, portāla Diena.lv žurnālists
Šeit redzami tipiski viltus ziņu piemēri, kurās prokremliskie avoti apgalvo, ka NATO, ASV un citas valstis cenšas ielenkt Krieviju. Tādējādi tiek uzturēta viltota briesmu sajūta, kas ir izdevīga Krievijas valdībai, militāro izdevumu palielināšanai. Tāpat šādas ziņas var tikt uzskatītas par dezinformācijas rīkiem, kas kalpo, lai Ukrainas un Gruzijas sabiedrības radītu neuzticību un nepatiku pret Rietumu valstīm.
Šāda veida ziņas regulāri parādās arī Latvijas lietotāju sociālo mediju kontos.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu Tvertne saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. Projekta redaktors Raivis Vilūns.
