Katrai paaudzei motociklu vasara ir citādāka. Arī tāpēc, ka tehnoloģijas attīstās, braucamie mainās. It kā tagadējie ātrāki, bet šoreiz – par senajiem spēkratiem, retro braucamrīkiem, kas vienmēr ir modē un visās parādēs brauc pirmajās rindās. Šķaudot, klepojot, nikni ierūcoties, sprauslājot un maigi dudinot. Alfrēda Zamocka sporta motociklu ekspozīcijā Pastendē dzelzs rumaki gaida, kad tiks palīkumot pa ceļiem. Bet stāsts nav tikai par dzelžiem un motosporta vēsturi, drīzāk par dzīvi un vērtībām. Ar lielu humora devu un ar varenu izsmiešanos.
Pienākumi un patikšana
Maija vidū Alfrēds vēl ne reizi nav ar motociklu izbraucis. "Auksts, knaģi salst," viņš uzreiz min vienu no iemesliem. Un piebilst, ka nav jau jēgas sasteigt. "Mēs visu paspēsim." Viņam gana daudz cita darāmā, par motociklu ķīlēšanu nerunājot. "Man jau tie zemes darbi tā ne visai," viņš noburkšķ, kad sievas kundze atgādina par dobju uzrakšanu un stādīšanu. Bet – kas jādara, tas jādara. "Pienākums un patikšana – divas dažādas lietas, kurām jābūt līdzsvarā," viņš nosaka.
Pie Alfrēda esam atbraukuši, lai runātu vairāk par patikšanu, par motosportu, jo tieši jaunības, pat bērnības interese ir pamatā ekspozīcijai Pastendē, kur ekskursanti un interesenti iegriežas pagalmā, lai pētītu, skatītu senos spēkratus un klausītos Alfrēda stāstos ne tikai par sportista gaitām, kolekcijas veidošanu, bet par laikmeta griežiem, piedzīvojumiem pārmaiņu laikos.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 9. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!