Komponista, diriģenta, Latvijas mūzikas izglītības tēva, konservatorijas izveidotāja un tās pirmā rektora Jāzepa Vītola 70. dzimšanas dienas priekšvakarā, 1933. gada 25. jūlijā, vairāki kori pirmoreiz sapulcējās sveikt jubilāru viņa vasaras lauku rezidencē - Gaujienas Anniņās. Tā bija pirmā Dziesmu diena Gaujienā, kur profesoram 20. gadu sākumā piešķīra lauku īpašumu - barona Volfa Gaujienas muižas centru un pusi muižas augļu dārza, ap 200 koku. Dzīvošanai bija jāizvēlas starp barona pili ar 80 istabām vai kādu citu muižas ēku. Vītoli izvēlējās muižas brūvera mājiņu - divstāvu koka ēku ar balustrādi un pagalam cauru jumtu, kur lietus tecējis straumēm. Blakus mājai - brūža pagrabi. Visapkārt daudz avotu. Šo vietu viņi iesaukuši par Venēciju, pēcāk par Anniņām. Turpmāk ik gadu profesora dzimšanas dienā un viņa dzīvesbiedres Annijas vārda dienā no rīta pie Anniņām pretī jubilāru logam dziedāja apsveicēji - bērni, dažādi kori. Pats gaviļnieks un viņa kolēģis Teodors Kalniņš arvien bijuši šo mazo dziesmu svētku virsdiriģenti. Tā turpinājās līdz klasiķa 80. jubilejai (1943. gadā), neilgi pēc tās Vītoli devās kara bēgļu gaitās svešumā… Pirms gadsimta ceturkšņa Jāzepa Vītola ikvasaras mūzikas dienu tradīciju Gaujienā atjaunoja maestro Edgars Račevskis.
Vītolēni un makšķernieki
Šovasar tieši J. Vītola 150. dzimšanas dienas vakarā (piektdien, 26. jūlijā plkst. 19) notiks klasiķim veltīts bērnu - Vītolēnu kora un simfoniskā orķestra - koncerts, kura programmu bērni sagatavojuši jau tradicionālajā ikvasaras radošajā Vītolēnu vasaras nometnē. Vakarā (plkst. 22) sekos viesu nakts koncerts, kuram arī pats Dziesmu dienu maestro Edgars Račevskis ar vīru kori Latvis sagatavojis divas dziesmas naksnīgā noskaņā, tostarp arī Ežezeru, kam iedvesmu Vītols smēlies Gaujienas dabā, kur, kā pats rakstījis, «putnu koncerti pārspēja visu, ko līdz šim biju dzirdējis. Esmu novērojis lakstīgalu pogājam; zaķi krusto visur ceļus.»
Nākošajā dienā (sestdien, 27. jūlijā) Anniņās pulcēsies kori un orķestri no visas Latvijas. «Pēc svinīgās Dziesmu dienu atklāšanas, kas notiks pie O. Vācieša Gaujienas vidusskolas plkst. 18.30, dosimies gājienā uz Anniņu estrādi, kur plkst. 19 sāksim koru koncertu,» stāsta E. Račevskis. Bet jau līdz ar rīta ausmu (no plkst. 6) norisināsies makšķerēšanas sacensības Anniņu dīķī. Kaislīgs makšķernieks bijis pats Vītols. Ir saglabājies foto, kur Annijas noorganizētās sacensībās pie atvara Gaujas līkumā Jāzeps sacenšas ar krustbērniem karūsu ķeršanā.
Puķes profesoram
27. jūlija vakarā apvienoto koru koncertā skanēs Vītola Beverīnas dziedonis, kantāte Ziemeļblāzma, dziesmu repertuārā, protams, iekļauta arī Upe un cilvēka dzīve un Gaismas pils. Račevskis lepojas, ka Beverīnas dziedonis līdz šim atskaņots visās Gaujienas Dziesmu dienās. Šovasar to diriģēt vēlējies Ņujorkas latviešu kora vadītājs Andrejs Jansons. Otrs aizokeāna ciemiņš, simtgadnieks Roberts Zuika, pošas diriģēt savulaik viņa leģendārajam vīru korim veltīto dziesmu Kalējs - to Vītols viņam pasniedzis kara bēgļu nometnē Lībekā dažas stundas pirms savas nāves. Zuika Dziesmu dienās Gaujienā diriģēs jau 10. reizi. Gaujienas mūzikas skolas direktore Ilze Dāve, kura šīsvasaras Dziesmu svētkos dziedāja īpašajā kordiriģentu korī, visus kolēģus ielūgusi arī uz Gaujienu. «No Gaujienā sabraukušajiem koriem vienmēr izveidojam arī diriģentu kori, kas koncertā nodzied visgrūtākās dziesmas. Gaujienā viesojušies arī divi kori no Amerikas - no Sinsinati un no Ņujorkas,» stāsta Račevskis. Cik koru un diriģentu pulcējas Gaujienā, arvien saskaita. «Atjaunot Dziesmu dienas 1988. gadā pulcējušies padsmit koru. Skaits auga ar katru gadu, līdz 2000. gadā piedalījās vairāk nekā 80 koru - 2000 dziedātāju.» Dziesmu dienu atjaunošanas ideja diriģentā briedusi kopš 1963. gada, kad J. Vītola simtgadē ar Latvijas Radio kori devies uz Gaujienu muzicēt kopā ar Daumantu Gaili un akadēmisko kori Latvija un maestro Leonīdu Vīgneru ar Radio simfonisko orķestri. «Estrādes Gaujienā tolaik vēl nebija, koncertējām sporta laukumā.» Uz Gaujienu, ko Vītols dēvēja par savu paradīzi, diriģentu arvien saukusi arī personiska vilkme. Viņa krustvecāki Jānis un Marta Račevski bija ilggadēji Gaujienas vidusskolas skolotāji, kuru meita Dzintra Račevska spilgti atceras, kā 1943. gadā kopā ar vecākiem gājusi sveikt Vītolu 80. jubilejā. Meitēnam bija pieci gadi, un viņai uzticēts pasniegt profesoram puķes.
Portālā www.kulturasdiena.lv - intervijas ar Edgaru Račevski, video un Annijas Vītolas humoristisks atmiņu stāsts par pirmo Dziesmu dienu Gaujienā 1933. gadā.