Pirmā ķīvīte šogad redzēta 26.februārī Kuldīgas novada Rudē, lauku cīrulis - 2.martā Engures novadā pie Smārdes, bet dzērve - 11.martā Kandavas novadā netālu no Zantes. Manīts arī pirmais balto stārķu pāris - 12.martā Jelgavas novada Kalnciemā. Vietās, kur upes atbrīvojušās no ledus, novēroti arī paši pirmie ūdensputni - meža zosis, baltvēderi, bet Lapmežciemā jūras piekrastē redzētas Sāmsalas pīles.
LOB gājputnu atgriešanās programmas koordinators Mārcis Tīrums prognozē, ka ņemot vērā sniegoto marta sākumu, gājputnu atgriešanās lielākā skaitā sagaidāma sākot ar 20.martu, kad sākas astronomiskais pavasaris.
Pagājušajā gadā pirmie pavasara vēstneši ieradās marta sākumā, tomēr marta otrajā pusē uznākušais sals putnu migrāciju nedaudz aizkavēja. Visaktīvāk gājputni atgriezās sākot ar 29. un 30.martu, kad vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā paaugstinājās virs +1 C.
Pētījumi Kuldīgas apkārtnē liecina, ka pēdējo 60 gadu laikā (kopš 1947.gada), pirmās gājputnu sugas atgriežas par vairākām dienām agrāk, bet vairākas putnu sugas, kuras ziemo tropiskajā Āfrikā, atlido par pāris dienām vēlāk. Piemēram, pirmie lauku cīruļi un baltie stārķi atgriežas par piecām dienām agrāk nekā pirms 60 gadiem. Lielākas atšķirības novērotas dzērvēm un zivju gārņiem, kuri 20. gs. 40. gadu beigās no ziemošanas vietām atlidoja aprīļa vidū, savukārt mūsdienās šie putni ierodas jau marta sākumā. Tik krasas atšķirības visticamāk skaidrojamas ar putnu skaita pieaugumu un ligzdošanas areāla paplašināšanos, mazāk ar klimatiskajiem faktoriem.
Tāpat kā citus gadus, arī 2010. gadā LOB aicina iedzīvotājus novērot gājputnu atgriešanos un ziņot par to, aizpildot pievienoto anketu un vasaras sākumā nosūtot to Latvijas Ornitoloģijas biedrībai. Adrese: Kalnciema iela 27-19, Rīga, LV-1046.
Ziņot par gājputniem iedzīvotāji aicināti arī dabas datu portālā www. dabasdati.lv.