Ausmas koptās Durbes atrodas blakus Grīņu dabas rezervātam Sakas pagastā. Klasiska daiļdārza kritērijiem tās īsti neatbilst, taču viņas sētu aizvien rotā gadalaikam atbilstoši floristikas darinājumi, kuri kalpo arī praktiskām vajadzībām. "Ausma kopj savu sētu un mudina arī kaimiņus līdzi turēt, un tad viņus pieteic pagasta sakopto sētu konkursa žūrijas komisijai," pastāsta Sakas novada projektu koordinatore Vizma Ģēģere. "Pērn tās bija Mazsēkas, kuras pamanījām, viņas ieteiktas, šogad atkal otri kaimiņi, kuri pašu pagastā nestrādā." V.Ģēģere atzīmē, ka Sakas novadā un Pāvilostā daudzi īpašnieki mājas iegādājas tikai atvaļinājumu pavadīšanai. "Tās parasti pagasta konkursā neiekļaujam, jo tur bieži vien darbojas ainavu dizaineri un algoti dārznieki, vārdu sakot, cita svara kategorija."
Iekopj savu līdumu
Ausma Ozola Durbēs dzīvo kopš 1964.gada. "Toreiz te bija Mežaines mežniecība. Sākumā strādāju par grāmatvedi. Vīrs bija virsmežzinis," viņa atceras. Tolaik labiekārtota apkārtne un gravā aiz mežniecības uzbērts dambis, kas no vecupes ļāvis uzpludināt dīķi. "Pēc noteikumiem vajadzēja ierīkot ugunsdzēsības ūdenskrātuvi," stāsta Ausma. Dīķa vidū palikusi saliņa, un viņas vīrs ierosinājis uz to izveidot tiltiņu, bet saliņā iekārtot atpūtas vietu.
Te uzauguši abi viņu bērni, kuri arī izvēlējušies mežkopja profesiju. Kad 1975.gadā mežniecība likvidēta, Ausma sākusi strādāt par mežsardzi. "Pamazām sākām veidot stādījumus. Tāpat pēc izjūtas, nekādu dizaineru jau tolaik laukos nebija," saka saimniece. Kopš vīrs aizgājis aizsaules apgaitā, Ausma Durbēs palikusi viena. Vasarā gan tur esot vairāk dzīvības, jo sarodoties mazbērni. "Dēls atbrauc no Cīravas un palīdz uzturēt dīķa krastus kārtībā."
Bebriem izvēlas sarkanās
Dīķītī palaikam tiekot ielaisti karūsu un līņu mazuļi, lai mazbērniem ir, kur apgūt makšķerēšanas iemaņas.
"Zied arī ūdensrozes. Man pašai pirmajai šajā apkārtnē bija sarkanās. Braucu uz leišiem, uz Mosēdu, un pārvedu, bet tagad bebri laikam izēd saknes. Nu tikai dzeltenās palikušas," sūrojas saimniece.
Ne tikai pa mājām un ar mazbērniem Ausmas kundze darbojas. "Pagājušajā vasarā viņa bija viena no tām, kas brauca uz Palangas pilsētas svētkiem, lai turienes parku greznotu ar ziedu kompozīcijām," atklāj V.Ģēģere.
Pirms gada Ausma bijusi ekskursijā uz Norvēģiju un tur noskatījusi, kā norvēģi iekopj sūnu jumtus. Izmēģinājusi arī savā sētā - uz pastkastītes ceļmalā un suņa būdas jumta jau sazēlusi zaļgana sūna.
"Vasaras sausumā te padarbojos ar lejkannu," atklāj saimniece. "Šovasar biju Horvātijā," viņa stāsta, "bet tur gan tikai kalni un akmeņi. Skaisti jau bija, bet mājās pārvedamas idejas nenoskatīju."
Simfoniju izspēlē ar smiltīm
Rudenī un ziemā, kad dārza darbi gaida pavasari, Ausmas kundze ik nedēļas mēro ceļu uz Pāvilostu. Tur viņa darbojas klubiņā Maijas. "Atbrauc bibliotekāre Lita Uzare ar jaunākajām grāmatām, citreiz svinam jubilejas," viņa pastāsta. Pērn pāvilostnieces cītīgi apguva jaunas zināšanas pie Liepājas universitātes pasniedzējas un dizaina studijas Liepzars vadītājas Vairas Kārkliņas. Ar vietējās pašvaldības atbalstu īstenotā projekta gaitā viņas iemācījās darboties ar krāsainām smiltīm. Augustā Pāvilostā tika sarīkota izstāde ar nosaukumu Smilšu simfonija, kurā varēja redzēt, ka smiltis var ne tikai sabērt skaistos trauciņos, bet arī no tām veidot glezniņas, apsveikuma kartītes un svecītes. "Kad sabrauc mazbērni, uzdodu viņiem arī darboties ar smiltīm, tad varu visus noganīt," smaida Ausmas kundze.