Avīze: Ķepaiņi biedēs ogotājus

iespējams, ka jūsu medus podā vienkārši trūkst medus !

Pirms raksti, noskaidro, kādus vŗadus lieto. Dilemma ir problēma, kurai ir vismaz 2 alternatīvi risinajumi, bet metaforas vietā visdrīzāk esi domājis alegoriju, kas apzīmē ideju. Ja šis gara gabals ir filosofisks, tad tas ir eseja, bet man liekas, ka žurnālisti avīzēs raksta rakstus, kas baltīti uz faktiem, nevis filosofiju. Šajā gadījumā tas izskatās pēc mūsdienu nožēlojami populārā paņēmiena - virsrakstā likt kaut ko sensacionālu, kas galigi neiet kopā ar raksta būtību. Un tā mēs ne tikai muļķojam lasītājus un, kas vēl ļaunāk, radām tiražējam aplamus priekšstatus.

tam tā nevajadzētu būt, bet tas tā notiek; īstenībā ralsts ir dziļi filozofisks; arī bailes, mežonīgs meža dzīvnieks un apdraudētais neaizsargātais ogotājs , kā mūsu dzīves metafora

Rakstā mežzinis saka, ka bailēm nav pamata. Tad kādēļ Ālīte ar savu virsrakstu baida lasītājus? Varbūt pati nemaz nezina, ko sarakstījusi?

tāds paliels šunels vien i'

Skolēniem brīvlaiks un tie ķērušies pie Dienas ziņu rakstīšanas? Vai par pēdiņu lietojumu autore neko nav dzirdējusi?