Brīvdienas kāpēju gaumē

forši

ķipa uz Eģipti?

Šitādi stāsti nav manā gaumē. Gribu īstus ceļojumus.

polija ? nu nē! Pilsētas, kas nosegtas ar izkārtnēm, vulkanizacija un vypadki - to nu gan nē!

protams, links piegriezts; :P domāts "iekāp vx punkts el vē - tur šādi stāstiņi kaudzēm"

Gu - klinšu kāpšana toč nav nekāds ekstrēms. Iekāp - tur šādi stāstiņi ir kaudzēm - un ne tikai par Poliju. Lielākā daļa no tiem labi, un aizraujoši uzrakstīti, šķiet pat šī darba sacerētājs ir smēlies no tiem iedvesmu.;) Par Spāniju, Sicīliju, Sardīniju, Franciju, Nepālu, Omānu...un vēl, un vēl...Bez ta, liela daļa no kāpējiem nebūt nav profi, bet parasti cilvēki ar aizraujošu hobiju.

Protams, aizraujošāk ir lasīt par mūsu izpratnē eksotiskām zemēm, īpaši ja pats stāsts jau ir īsts šedevrs (kā piemēram Jūsu pieminētā ''Japāņa daba)'', taču arī Polijas brīvdienām nebija ne vainas, tā teikt visam jābūt līdzsvarā!

Sestdienai kāpumi un kritumi... Pēc žilbinošās Japānas, ko izlasīju pat vairākas reizes, grūti bija pārslēgties uz vienkāršiem paplašinātiem teikumiem... Sorry, nekā personīga...

Iedvesmojošs stāstiņš. Tiešām iedvesmojošs, jo līdz šim biju pārliecināta, ka klinšu kāpšana ir tīrākais ekstremāļu-profiņu hobijs. Varbūt jāsakasa naudiņa un jāpamēģina... Un par tiem brūtgāniem, kas nevīžo piezvanīt, arī labais - tas nu noteikti tādās situācijās paliek tāltālā otrajā plānā :)