Ceļš gaismai un ciemiņiem

Patlaban koka logiem novērsta viena no galvenajām negatīvajām īpašībām — deformēšanās mitruma ietekmē. Tagad koka logus gatavo no līmētām sagatavēm, kas piesūcinātas ar antiseptiskām vielām, tāpēc tie nedeformējas ekspluatācijas laikā. Ja logi tomēr veidoti no viengabalaina kokmateriāla, tie var deformēties — tagad kokus cērt cauru gadu, bet vasaras sezonā no marta līdz oktobrim cirsti koki ir piebrieduši un žūstot vērpjas, piebilst Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš. Plastmasas un alumīnija logu galvenais pluss, salīdzinot ar koka logiem, — tiem nav vajadzīga apdare ekspluatācijas laikā. Nevajag noņemt veco krāsu un uzklāt jaunu, bet var vienkārši nomazgāt, līdz ar to plastmasas un alumīnija logu kopšana ir vienkāršāka. Otra būtiska plastmasas logu priekšrocība ir augsta siltumpretestība, pateicoties daudzkameru profiliem loga aplodā un vērtnēs, kā arī augstvērtīgām stikla paketēm, stāsta J.Noviks. Taču, liekot mājā plastmasas logus, noteikti jāpadomā par telpu ventilāciju. Ja izvēlēti vienkārši logi bez vietējās ventilācijas, kas reaģē uz mitruma izmaiņām telpā, tad telpās jāierīko papildu ventilācijas kanāli. **Siltumpretestība** Alumīnija logu priekšrocība ir "ļoti ilgs" aplodu un vērtņu kalpošanas laiks, ja loga detaļas veidotas un montāža veikta precīzi, uzsver V.Puriņš. Sertificētu logu montāžas speciālistu saraksts publicēts Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas (LLDRA) mājaslapā www.lldra.lv. Tomēr nelielā aplodas biezuma dēļ alumīnija logus var siltināt tikai nedaudz, jo ir maz vietas siltumizolācijas izvietošanai. Tāpēc alumīnija logu siltumpretestība ir zemāka nekā plastmasas logiem. "Loga kvalitāte nav atkarīga no materiāla, jo Eiropas standarts ir viens gan koka, gan plastikāta u.c. logiem, tas nosaka tiem vienotas kvalitātes prasības," uzsver LLDRA izpilddirektors Ivars Brants. Izvēloties logus, jāņem vērā gan loga siltumizolējošās īpašības, gan vēja slodzes un ūdens noturība, gan gaisa caurlaidība un aizsardzība pret troksni. Galvenā uzmanība tiek pievērsta logu siltumizolējošajām īpašībām, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir ārkārtīgi būtiskas. "Ziemā nereti rodas problēmas, ka dzīvojamajām mājām logi aizsvīst vai pat aizsalst no iekšpuses," stāsta I.Brants. Agrāk, kad izmantoja logus ar atsevišķām vai savietotajām vērtnēm, logu siltumizolējošās prasības nodrošināja vienīgi gaiss, kas atradās starp stikliem. Parasti logu vērtnes nebija hermētiskas jeb gaisa necaurlaidīgas, un tieši tas mājā radīja lielākos siltuma zudumus, kaut arī nebija ventilācijas problēmu, skaidro J.Noviks. Tagad galvenokārt izmanto stikla paketes, kuras veido divas vai vairākas stikla plāksnes, taču vērtnes ir hermētiski noslēgtas, bet gaisa apmaiņu starp iekštelpām un āru nodrošina kvalitatīvi blīvējumi. **Stikla paketes** Stikla pakešu kvalitāte atkarīga pirmām kārtām no stikla veida un biezuma, stāsta J.Noviks. Lai samazinātu telpu siltuma zudumus caur stikliem, kas norit galvenokārt infrasarkano staru izstarojuma veidā, tiek ražoti tā saucamie selektīvie stikli. Tie pārklāti ar metāla oksīda slāni, kas faktiski nemaina stikla gaismas caurlaidības spēju, bet ievērojami pazemina tā izstarošanas spēju. Pieejami arī dažādi citi stikla veidi, piemēram, pret saules iedarbību aizsargājošie, trieciendrošie u.tml. Loga stikla biezums parasti ir 2,5—3 milimetri (mm), ja iestiklojuma laukums nepārsniedz vienu kvadrātmetru, un 4 mm, ja tas ir lielāks. Biezāki stikli dzīvojamās ēkās nav ieteicami, jo biezākam stiklam ir mazāka gaismas caurlaidība. Otrkārt, stikla pakešu kvalitāti ietekmē atstatums starp stikliem paketē. "Ir kļūdaini uzskatīt, ka, jo lielāks atstatums starp stikliem, jo labākas ir stikla paketes siltumizolējošās īpašības," uzsver J.Noviks. Gaiss ir labākais siltuma izolators, bet tikai tad, ja atrodas miera stāvoklī. Palielinoties attālumam starp stikliem, pieaug temperatūru starpība uz stikliem un gaisa kustības ātrums starp tiem. Kā optimālo attālumu starp stikliem paketē visbiežāk pieņem 16 mm. Lai uzlabotu stikla pakešu siltuma pretestību, telpu starp stikliem bieži aizpilda ar cēlgāzēm, piemēram, argonu, vai arī rada nelielu vakuumu. Pašreiz Latvijā nopērkami logi arī ar trīskāršo stiklojumu, kur ārējā vērtnē ir novietota stikla pakete, bet iekšējā — parastais stikls. Tā vietā arī var likt stikla paketi, tā izveidojot četrkāršo stiklojumu un ievērojami uzlabojot loga siltumizolējošās īpašības. **Jāaiztur troksnis** Tāpat kā logiem, arī mājas ārdurvīm jābūt ar siltumu un skaņu izolējošām īpašībām, bet iekšdurvīm galvenokārt jāpasargā telpas no trokšņiem. Mājas ārdurvis tradicionāli asociējas ar koka durvīm, jo tās ir masīvas un stabilas, kādām ārdurvīm arī jābūt, lai pasargātu māju no ārējās vides ietekmes. Taču var izmantot arī PVC plastmasas vai alumīnija durvis, tikai jārēķinās, ka liela izmēra plastmasas ārdurvis būs ļodzīgas, norāda I.Brants. Pēdējos gados arvien populārākas kļūst metāla ārdurvis, kuru dizains šobrīd sasniedzis tādu līmeni, ka vizuāli tās grūti atšķirt no masīvkoka durvīm, stāsta J.Noviks. Tomēr, iegādājoties metāla durvis, jāzina, ka kvalitatīvas durvis var nopirkt no ražotājfirmām, piemēram, Elaks vai Latfortas, bet būvmateriālu veikalos nopērkamās metāla durvis visbiežāk ir ražotas Ķīnā, piebilst I.Brants. Iekšdurvju izvēle ir ļoti plaša: pildiņu durvis ar un bez tekstūras, gludās, finierētās vai stiklotās durvis. Dažādu veidu iekšdurvis Latvijā ražo Jeld—Wen Latvia, Dorno Koks, Flora u.c.u *** **Sorokinu pieredze** Stāsta Oļegs Sorokins Mājai esmu izvēlējies plastikāta logus, kas ir lētāki nekā koka logi, kaut arī cena nebija primārais kritērijs. Var runāt par to, ka koka logi labāk elpo, ir ekoloģiski, tomēr koka logiem vajadzīga pastāvīga kopšana. Tā kā es bieži esmu projām no mājām ilgāku laiku, tad — jo mazāk logi jākopj, jo labāk. Plastikāta logiem kopšana ir minimāla, un man arī patīk baltā krāsa. Manā dzīvoklī arī bija plastikāta logi, un to dēļ nav bijis nekādu problēmu. Iespējams, kādreiz, kad būšu bagātāks, nomainīšu plastikāta logus pret koka logiem. Ārdurvju mājai vēl nav, bet ir skaidrs, ka tās būs līmētās oša koka durvis. Tām ir pieņemama cena, durvis nav smagas, un pirms tam dzīvoklī šādas durvis labi kalpoja. Mājai durvis taisīs tas pats galdnieks, kas darināja durvis dzīvoklim. *** **Eksperta padoms** **Juris Noviks**, RTU būvražošanas katedras vadītājs Iesaku rūpīgi apdomāt logu skaitu dzīvojamajā mājā. Nereti cilvēki dzīvojamās telpās saliek daudz mazu logu, bet jāatceras, ka viens liels logs dod vairāk gaismas nekā vairāki nelieli ar tādu pašu kopējo platību. Viena liela loga izgatavošanai vajag mazāk koka vai cita materiāla detaļu, kas samazina izmaksas. Otrs pluss — telpās ir vieglāk izvietot mēbeles. Svarīgi pievērst uzmanību loga novietojuma augstumam telpā: jo tuvāk pie griestiem atrodas logs, jo dziļāk tiek izgaismota telpa. **Ivars Brants**, Logu un durvju ražotāju asociācijas direktors Logus ir svarīgi pirkt no ražotāja, nevis tirgotāja, jo ražotājs atbildēs par to kvalitāti, veiks apkopi un regulēšanu garantijas laikā un atsevišķu mezglu maiņu arī tad, kad garantijas laiks beidzies. Tirgotājs šādu atbildību neuzņemas. Vēlams painteresēties, vai ražotājs savu produkciju pārbaudījis — jāprasa sertifikāts visam logam, nevis tā sastāvdaļām, piemēram, PVC profilam, stikla paketei, furnitūrai. Logu montāžu ieteicams uzticēt sertificētiem meistariem, jo arī labu logu var ielikt slikti un rezultātā sabojāt. **Ervins Krauklis**, arhitekts birojā Depo projekts Izvēloties mājai logus un durvis, jāmeklē atsauksmes par ražotājiem. Vēl nesen medijos bija stāstīts par gadījumu, kad logus piedāvāja viltus firma, kas iekasēja avansu un pēc tam pazuda. Iesaku nekautrēties un painteresēties Logu un durvju asociācijā gan par sertificētiem ražotājiem — asociācijas biedriem, gan par tehniskajiem rādītājiem, kas jāzina, pērkot logus, piemēram, loga siltumpretestība. **Viktors Puriņš**, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Visbiežāk rodas jautājums: likt koka vai plastmasas logus? Parasti atbildu šādi: manā mājā ir koka logi. Pirmkārt, koks ir ekoloģiski tīrs materiāls, otrkārt, koka logi labāk padodas labošanai nekā plastmasas vai alumīnija. Plastmasas logu lielākais mīnuss — tie bieži rada telpu ventilācijas problēmas, ja nav ierīkoti vēdināšanas kanāli. Ilgmūžības ziņā gan koka, gan alumīnija logi var kalpot ilgi. Vienīgi jārēķinās, ka koka logiem vajadzīga regulāra kopšana.