Regulārajos semināros par attieksmi pret naudu („Nauda tavā dzīvē – kurš kuru?”), kuri portālā SievietesPasaule.lv ir tik labi apmeklēti, vienmēr nonākam pie secinājuma, ka nauda ir tikai zemūdens akmens redzamā daļa. Patiesībā zem tās slēpjas pašapziņas problēmas un grūtības attiecībās ar konkrētiem cilvēkiem. Kas to rada un kā no tā izvairīties?
Iedomāsimies tipisku gadījumu no dzīves: satiekas un attiecības uzsāk vīrietis un sieviete no kardināli atšķirīgām ģimenēm. Viņa uzaugusi pilnā ģimenē, kurā valda izteikts patriarhāts - tēvs ir bijis ģimenes galva, kurš uzņēmies arī finansiālu atbildību par ģimenes vajadzībām. Savukārt Viņš nāk no nepilnas ģimenes, kurā valdījis neierobežots matriarhāts. Māte savam dēlam kopš mazotnes demonstrējusi visu varošās sievietes dzīves modeli, kurā viņam kā vīrietim viss ticis pienests klāt un viņa vietā nokārtots, jo „viņš taču, nabadziņš, aug bez tēva!..”
Kad abi šie cilvēki atvadās no pirmdzimtajām ģimenēm, lai uzsāktu kopdzīvi, kas neļauj izbēgt arī no jautājumiem par tās radītajām izmaksām, viņiem nereti nākas pašiem sev uzdot triviālu jautājumu: „Nu, kā viņš/viņa to nesaprot?! Tas taču ir pašsaprotami!” Ja atpazīsti savu, mammas vai draudzenes scenāriju, uzzini, ko iesākt tālāk!
Šis ir īstais brīdis, lai ņemtu talkā četrus veselīgu attiecību darba instrumentus: pašapziņas diagnostiku, pieņemšanas mākslu, prasmi runāt dialogā un spēju gan nodot atbildību otram, gan uzņemties to pašam.
Pašapziņa
"Tas ir zem mana goda – prasīt, lai vīrietis uzņemas veikt daļu maksājumu! Ja jau viņš pats to nesaprot, tad es negrasos tā pazemoties!.." vai arī „Nu, viņš jau vispār ir labs cilvēks – mīļš un saprotošs, labi gatavo, sabiedrības dvēsele, nēsā mani uz rokām. Ja vien vēl piedalītos ģimenes budžeta veidošanā… Bet visu jau nevar gribēt, man tāpat ir labi!..” Šādos gadījumos vienīgais, kas sievieti attur runāt par viņai nozīmīgiem jautājumiem attiecībās, ir ar pašapziņu saistītas emocijas. Runa pat nav par vīrieti un naudu, bet par aizliegumu lūgt/prasīt vai nespēju piešķirt sev tiesības. Vai esi domājusi, ka šādā gadījumā risināt finanšu jautājumus ar vīrieti būtu tas pats, kas būvēt māju no jumta?
Ko darīt?
Vispirms atzīsti savu problēmu: „Jā, man piemīt mazvērtības kompleksi, man šķiet, ka neesmu ne gana laba sieva, ne saimniece.” Kādas ir tavas visagrākās atmiņas no bērnības, kad tā juties? Agro atmiņu tehnika konsultēšanā ļauj nokļūt pagātnē, vēlreiz piedzīvot situāciju, kurā juties nenovērtēta, atpazīt toreizējās sajūtas un beidzot nosaukt tās vārdā. Tā kā šīs situācijas tipiskā gadījumā ir saistītas ar kādu konkrētu cilvēku, lieliski palīdz t.s. lomu spēle, kas zinoša konsultanta vadībā ļauj situāciju izspēlēt vēlreiz, taču šoreiz – spējot sevi aizstāvēt, brīvi paužot jūtas un izjūtot patiesu pieņemšanu.
Tik pat labi var izrādīties, ka patiesībā tu līdz pat šim brīdim esi dzīvojusi ar agrā bērnībā saņemto vēstījumu no mammas: „Nedod Dievs pazemoties vīrieša priekšā!” Šī epizode tev bez īpašas piepūles ir radījusi priekšstatu, ka tieši šādai jābūt attieksmei pret vīrieti. Atsakies no tās! Tā ir mammas, nevis tava pieredze. Radi sev jaunu, pati savu pieredzi! Vislabāk, ja būsi godīga pret sevi un vīrieti, sakot: „Zini, es jau kopš bērnības esmu audzināta uzskatīt, ka lūgt vīrietim atbalstu nozīmē pazemoties…” Iespējams, ka tavs vīrietis būs pārsteigts un pajautās: „Bet kāpēc tu man neprasīji jau agrāk? Tā kā tu man neko nesaki, es domāju, ka viss ir kārtībā.”
„Kas tas par bērnudārzu?! Vai tiešām man pieaugušam vīrietim jāskaidro tādas elementāras lietas?!” Ja tava kopdzīve ar vīrieti tev šķiet viens vienīgs pārbaudījums tavām pedagoģiskajām prasmēm vai karadarbības zona ar tevi Napoleona lomā, zini - tas ir signāls par neveselīgām attiecībām. Jo attiecībās pieņemšana ir vienlīdzīga spējai uzņemties atbildību par lēmumu būt kopā ar šo cilvēku. Ja jau tu redzi un domā tikai par vīrieša trūkumiem, ignorējot viņā visu labo, tad arī atzīsti, ka izturies bezatbildīgi pati pret sevi un savām attiecībām.
Ko darīt?
Jā, ir jāskaidro arī Tev pašsaprotamas lietas, ja viņš savā līdzšinējā mūžā ir redzējis absolūti cita veida ģimenes modeli. Viņš patiešām var pat nenojaust, ka tu no viņa gaidi ko vairāk. Tas nav egoisms vai ļaunprātība, tā ir cita veida pieredze. Pieņem to. Tas nenozīmē samierināties un mūžīgi ciest, bet spēja un prasme pieņemt ļauj labāk izprast, kāpēc otrs ir tāds, kāds viņš ir. Atceries, ja būsi izpratusi viņa pieredzi un būtību, bet panākt abpusēji izdevīgu vienošanos tomēr neizdosies, izvērtē, vai tava spēja pieņemt ir patiesa. To itin viegli spēsi izvērtēt, ja vīrieša rīcība un uzskati Tevi netracinās. Ja nu tomēr vārdos būsi paudusi pieņemšanu, bet patiesībā sevī briedināsi dusmas un izjutīsi žēlumu pret savu nožēlojamo situāciju, labāk nemoki ne sevi, ne vīrieti, jo varbūt jūs abus gaida pavisam citas attiecības.
Dialogs
Brīnišķīgs veids, kā veidot harmoniskas attiecības, kurās pāris saņem abpusēju uzmanību un novērtējumu, ir prasme veidot dialogu. Diemžēl visbiežāk cilvēki nedalās savās sajūtās savlaicīgi, kas nevis ļauj aizskaitīt līdz desmit, nomierināties un sakārtot domas, bet, gluži otrādi, rada lavīnas efektu un kādā brīdī izraisa emocionālu pārmetumu sprādzienu. „Es tik ilgi gaidīju, kad viņš sapratīs, ka man nepieciešams atbalsts, sūtīju signālus, liku noprast, rādīju piemēru, bet viņš jau nereaģē!.. Un tad es uzsprāgu.” Pazīsti šo sajūtu?
Ko darīt?
Negaidi. Runā! Lai cik izkopta būtu tava sievišķības valoda vārdos un darbos, vīrietis tevi nepārprotami sapratīs tikai tad, ja runāsi skaidru valodu: „Es vēlos saņemt tavu atbalstu, jo man vienai tas ir par grūtu. Vai varam, lūdzu, vienoties par… Man tas būtu ļoti svarīgi.” Un nebaidi vīrieti pie brokastu galda ar vārdiem: „Zini, es jau mēnesi mokos ar to, ko vēlos tev pateikt. Vai varam vakarā pēc darba apsēsties un kārtīgi par visu izrunāties?” Ja tu kā sieviete vēlēsies, lai viņš jau pa dienu sāk saprast, par ko ir runa un beidzot sajūtas vainīgs, tad patiesībā vīrietis tevi uzskatīs par drāmas karalieni un nesapratīs, kāpēc par to nevarat runāt jau tagad?
Svarīgākais dialogā ir abpusējs kontakts, tāpēc nebrīnies, ja, atnākot mājās un vēl nenovelkot virsdrēbes jau sāksi stāstīt par saviem dienas svarīgajiem notikumiem, vīrietis tevi nedzirdēs. Vispirms nodibini kontaktu! Lai cik banālas šķistu pieklājības frāzes un t.s. „smal talk”, tas ir nepieciešams pat ar mīļoto vīrieti, lai viņš spētu pārslēgties no futbola spēles vai iknedēļas auto apskata pie tava vienreizējā notikuma.
Tik pat svarīga ir prasme runāt par sevi, nevis otru. Tāpēc atceries un lieto tik iedarbīgo „Es jūtos…” nevis „Man nepatīk, ka tu dari/nedari…”. Kad runāsi par sevi un savām sajūtām, tev nekad nevarēs pārmest uzbrukumu. Tu taču runā par sevi!
Atbildības uzņemšanās un nodošana
„Uz visiem maniem jautājumiem viņš atbild „es nezinu”, tas mani padara traku!” Vai pazīsti situāciju, kad Tu runā, runā un runā, jūsu dialogs turpinās jau pārdesmit minūtes par vienu un to pašu, bet… tam nav rezultāta! Šajā gadījumā vistipiskākā kļūda ir apstāties pie saņemtā atteikuma. Tas var būt jebkas – „Es nezinu”, „Nu, ko tu atkal piesējies?”, „Mēs taču jau par to runājām!..”, „Man tagad nav laika!”, „Parunāsim vēlāk!”, utml. Jā, Tavs iekšējais ego kliedz: „Es izrādu iniciatīvu, bet viņš!.. Viņam vienalga!” Ko Tu pati dari, lai uzņemtos atbildību par šīs sarunas rezultātu un nodotu viņam atbildību? Ar aizvainojumu par atteikumu tālu netiksi, vien drīz secināsi, ka esi nokļuvusi apburtajā lokā, no kura izkļūt neļauj emocijas un gaidas par to, kā tavam sarunu biedram būtu jāreaģē.
Ko darīt?
Ja vēlies, lai vīrietis uzņemas atbildību, ir labi vēlēties un prast to darīt arī pašai. Neapstājies pie saņemtajiem atteikumiem! Neuztver tos personiski, koncentrējies uz sarunu un mērķi:
Viņš: „Man tagad nav laika! Parunāsim vēlāk.” (atteikums)
Tu: „Labi, kad tev būs laiks?” (pieņemšana, tiesību piešķiršana sev, atbildības nodošana)
Viņš: „Es tev saku – vēlāk!” (nepārprotams atteikums, izvairīšanās)
Tu: „Piedod, mīļumiņ, es gribu saprast, ko nozīmē „vēlāk”, es arī plānoju savu laiku. Tātad – kad mēs varam aprunāties?” (tiesību piešķiršana sev, atbildības nodošana).
Vai arī:
Viņš: „Es nezinu…” (izvairīšanās)
Tu: „Pastāsti, kā tas ir, ka tu nezini? Es, piemēram, skaidri zinu, ka vēlos, lai ir tā un tā. Kā ir ar tevi?” (tiesību piešķiršana sev, atbildības nodošana ar atvērtajiem jautājumiem)
Visdrīzāk, ja parasti pēc atteikuma saņemšanas Tu uzmet lūpu un ej izraudāt aizvainojumu spilvenā, bet šoreiz „nomaini plati”, t.i. maini savas rīcības modeli, mīļotais vīrietis būs neizpratnē, varbūt pat dusmīgs. Rēķinies, ka vari saņemt uzbrūkošu „Kas ar tevi noticis?”. Neapstājies arī pie tā: „Mīļais, nekas nav noticis, es tikai piešķiru sev tiesības plānot lietas un notikumus savā dzīvē, un turpmāk tā būs vienmēr!” Ar to Tu godīgi paudīsi savu patieso viedokli un uzņemsies atbildību. Jā, viņam šķitīs, ka Tevi kāds iespaidojis – mamma, draudzenes vai mēness dienu kalendārs, bet lai! Tev skaidri jāzina, ko vēlies – uzņemies atbildību par savām vēlmēm un rīcību.
Atceries, ka no spītīgās un izlutinātās princese uz zirņa statusa Tevi glābs spēja vienoties. Nevis pieprasi, bet piedāvā vienošanos! „Vai varam vienoties, ka…?” Tieši tāpat kā neaizmirsti iedot novērtējumu, kad esat nonākuši pie kopsaucēja: „Paldies, es priecājos, ka tu biji pretimnākošs, man tas bija svarīgi.” Viņš varbūt pat ar acs kaktiņu nenodos, ka ir to dzirdējis, bet tici – viņš jutīsies novērtēts!
Diemžēl statistika ir barga – bieži vien kopdzīve tiek pārtraukta tieši tādu konfliktu dēļ, kuru izraisītāja ir nauda. Un ir gluži vienalga, kādam sociālajam slānim piederam un cik daudz naudas ir mūsu kontā, jo – nabags vai bagāts – konfliktsituācijās dominē emocijas. Ievies savā dzīvē un attiecībās četrus rakstā minētos "instrumentus" un piešķir savām attiecībām jaunu kvalitāti. Lai Tev izdodas!
