Taču tā īpašā atmosfēra bija sajūtama uzreiz - īpaši jau tad, kad iepriekšējie saimnieki mūs noveda līdz Lojas upītei, kuras krastā slejas brīnišķīga smilšakmens klints." Tā nu jautājums par dārzu ticis izlemts vienā mirklī. Turklāt Dita stingri nolēmusi, ka neaicinās talkā dārza speciālistus. "Iespējams, viņi teiktu, ka daudz ko daru nepareizi. Bet man pašai patīk domāt un izfunktierēt. Tādēļ dārzs ir pilnīgi manis veidots." Viņa piebilst - mēs esam atbraukuši rožu laikā, taču viņas dārzs ir īpašs ar to, ka te kaut kas zied vienmēr. Pirms mēneša tie bija rododendri, kopskaitā 67. Siltās ziemas dēļ gan rododendri, gan rozes pārziemojuši bez izsalšanas. Tādēļ šogad rozes Ditas dārzā ziedot tā, kā neesot ziedējušas nevienu gadu.
Sākās ar grāmatu
Būdama kārtīga pilsētniece, Dita sākumā nav sapratusi, ka būtu
jānopļauj zāle un būtu jāmēģina veidot dārzs, līdz kaimiņš reiz
draudzīgi piedāvājies nopļaut zāli. "Viņš teica - nu jā, ar
mašīnīti laikam nevarēs, vajadzēs ar izkapti," Dita, atminoties tos
tālos laikus, sirsnīgi smejas. Taču kaimiņa teiktais licis
aizdomāties. Tā maz pamazām viņa sākusi stādīt pa puķei vien un
priecāties, cik skaistu akcentu tas rada. Tad kāds draugs
uzdāvināja grāmatu par dārzkopību. To lasot, Dita sapratusi, ka var
arī pati izveidot patiešām skaistu dārzu.
Tagad gar vienu dārza malu kuplo angļu stila dārziņš, par kuru māksliniece teic - jā, iespējams, tas pašlaik nav savā košākajā krāšņumā. "Sākumā, kad draugi brauca un bija nesaprašanā, kādēļ puķes stādu tik reti, atbildēju - pagaidiet, lai sakuplo!" Tagad augi, kuri aug šajā dārza daļā, esot pat jāretina. Te atvēlēta vieta vienkāršajām latviešu puķēm: dārza margrietām, kas vēl tikai taisās ziedēt; milzīgām delfīnijām, flokšiem, tūbainajām anemonēm, rudbekijām, zvaniņiem, zeltslotiņām, dekoratīvajam pelašķim. "Tas dārzs krāšņi ziedēs jūlija otrajā pusē - uz Martiņas dzimšanas dienu."
Ir vieta arī garšaugiem
Ditas meitiņas Martas Līnas pārraudzībā ir garšaugu dobīte un pāris
zemeņu stādi, starp kuriem jau spīd gatavās ogas (ar tām tikām
pacienāti arī mēs. Bija patiešām garšīgi!). "Sākumā jau strikti
pateicu, ka man nebūs ne garšaugu, ne kartupeļu. Bet tagad ir no
visa pa drusciņai: drusku dillītes, pētersīļi." Šogad garšaugu dobē
pirmoreiz iesēta rukola, jo visām trim dāmām - Ditai, viņas mammai
un Martai - ļoti garšojot rukolas salāti. Turklāt Dita atklājusi -
ja šo augu tikai nogriež, neizraujot saknīti, tas aug no jauna.
Tiesa, kad draugi brauc ciemos, viņi gluži Ditai stādus neved, jo, kā norāda dārza saimniece, nevar zināt, kas cilvēkam patiks, kas nē; turklāt viņai patīkot stādus izvēlēties pašai. Tā nupat dārzā vietu sev atradis valrieksta kociņš un divi vīnogulāji. Dita gan uzsver, ka ar dārza piestādīšanu uzmanoties, lai gan - tā kā dārzam ir četrstūra forma, tajā varot labi izvērsties. Vieta atradusies arī aktrises Ausmas Kantānes dāvinātajai rozā peonijai, gan no Dobeles ceriņu dārza atvestajai ceriņu šķirnei, kam dots nosaukums Imants Ziedonis. No Dobeles atceļojusi arī kokveida peonija, kura gan pagaidām vēl nav ziedējusi. Toties īrisi te negribot un negribot iejusties. Tādēļ Dita, lai gan viņai šīs puķes ļoti patīk, no to audzēšanas atteikusies.
Dzīve karaliskā sabiedrībā
Par rozēm, kas pilnā krāšņumā zied pie dārza sētas, izplatot
pasakainu smaržu, Ditai ir īpašs stāsts. Sākumā viņa nopirkusi
divus rožu stādus, un tie tik skaisti ziedējuši, ka nolemts iesākto
turpināt. Tagad viņa katru gadu atļaujas nopirkt vienu vai divas
jaunas šķirnes rozes. "Jums likās, ka braucat ciemos pie manis, bet
patiesībā man te ir dikti smalka un feina sabiedrība - protams,
rožu ziņā. Nu, piemēram, Kolumbs, Lenardo da Vinči, Marija Kirī,
Leonards Bernsteins, Marija Antuanete, Dalī Dalī, Blossom Time...,"
viņa smaidot uzskaita un atzīst, ka arī šovasar netālajā Siguldā,
kur atrodas rožu audzētava LatRoze, nopirkusi vēl divas šķirnes -
Gloria Dei un Ēdene. "Tagad jau man ir vesels rozārijs, bet domāju,
ka vietas pietiek, kur izvērsties."
Mēdz uzspēlēt arī flautu
Taujāta par dārza darbu veikšanu, Dita stāsta - kamēr viņai ir
atvaļinājums, kas gan teju beigsies, viņa cenšoties visu laiku
dzīvot uz vietas un dārza darbus paveikt vienmērīgi. "Visus trīs
mēnešus, kamēr Martiņai ir brīvlaiks, uz darbu braukāju no
šejienes." Bet pārējā laikā braukšana uz dārzu esot neprognozējama,
tādēļ laba tiesa darbu tiekot paveikta "ar pieskrējieniem". "Bet
nekas jau nav noticis. Varbūt arī katra nezāle netiek izravēta, bet
- vai vajag?" Dita smaida un piebilst, ka dažas nezāles esot gluži
kā puķes: gan ziedošā gārsa, gan dekoratīvie suņuburkšķi. Vēl savu
dārza kolekcija Dita mēdz papildināt ar mežā sameklētiem augiem -
piemēram, sausserdi, kas tiek dēvēts arī par "saldo mīlestību".
Toties nekad viņai nav nācis prātā nest mājā aizsargājamos augus -
tam pateikts stingrs "nē"!
Ko Dita teic par kādreiz dzirdēto domu, ka augiem patīk mūzika - piemēram, Mocarts? "Par augiem es nezinu, toties esmu pamanījusi, ka mana flautas spēle patīk putniņiem - tad viņi ar mani sarunājas!" Dita gan domā, ka arī puķes viņas spēlēšanu dzird. Un viņa ir pārliecināta - ja ar augiem aprunājas, tie aug daudz labāk. "Mums te ir lieliska mijiedarbība: dārzs un puķes iedvesmo mani; es iedvesmoju puķes augšanai! Tāda viena liela harmonija..."