Aģentūra LETA, atsaucoties uz VTC informāciju, ziņo, ka cilvēki ir saindējušies ar pašu lasītām sēnēm. Visbiežāk saindēšanās notiek, lasot un gatavojot nepazīstamas sēnes. Tāpat var saindēties ar vecām vai nepareizi sagatavotām ēdamām sēnēm.
Saindēšanās ar sēnēm
Slikta dūša, vemšana vai caureja - šīs ir pirmās un visbiežāk sastopamās pazīmes, kas norāda par iespējamo saindēšanos. Kā saka toksikologs, šādas pazīmes var rasties jau vienā līdz trijās stundās pēc sēņu nobaudīšanas. "Protams, var būt arī citas pazīmes - tas atkarīgs no sēnes tipa," teic R.Stašinskis un skaidro, ka indīgās sēnes pēc indes iedala astoņās grupās. Katrai no tām ir kaut kas specifisks. Ir sēnes, kas var izraisīt saindēšanās simptomus tikai pēc 24 stundām. "Ja ir aizdomas par saindēšanos, nekavējoties jāvēršas pie mediķiem," uzsver R.Stašinskis.
Pirms ārsta ierašanās cietušais jānovieto gultā, un, lai izskalotu kuņģi, tam jādod dzert vairākas glāzes vārīta ūdens ar sodu, kā arī jāizraisa vemšana. Vēlams lietot aktivēto ogli, kā arī dzert daudz silta ūdens, bet nekādā gadījumā alkoholu vai skābus dzērienus.
Dzīvībai bīstama var būt zaļās vai baltās mušmires apēšana. Šādā gadījumā, pat mediķiem sniedzot palīdzību, mirstības iespējamība var sasniegt līdz pat 60%, norāda toksikologs. Par laimi, šogad līdz septembra vidum Toksikoloģijas centrā vēl nebija vērsies neviens pacients ar šādas saindēšanās simptomiem.
Vairākumā gadījumu saindēšanās ar sēnēm tiek ārstēta vienu vai
divas dienas stacionārā, bet, ja konstatēta saindēšanās ar zaļo
mušmiri, ārstēšanās var ilgt vairāk par nedēļu, turklāt piektajā
līdz septītajā dienā var iestāties nāve.
Nepazīsti? Neņem!
Saindēšanās var gan ar nepazīstamām, gan nepareizi apstrādātām sēnēm. R.Stašinskis uzsver: "Aizdomīgas sēnes nekādā gadījumā nedrīkst vākt un nest mājās. Ja nav simtprocentīga pārliecība par sēnes sugu, tā jāatstāj mežā," uzsver toksikologs. Šādam sēņošanas noteikumam piekrīt arī bioloģijas doktors Edgars Vimba un piebilst - tā kā Latvijā ir vairāk nekā 400 tūkstošu sēņu sugu, nav vienas pazīmes, kā atpazīt indīgās sēnes. "Piemēram, viena no pazīmēm - mušmirēm ir baltas lapiņas un gredzentiņš, bet bērzlapēm nav," viņš saka. "Jāņem vērā, ka kādreiz uzturā lietotas sēnes mūsdienās var tikt uzskatītas par indīgām," stāsta E.Vimba, kā piemēru minot kailo mieteni, kuras saturošās vielas noārda asinsķermenīšus.
***
Ko nedrīkst sēņotājs
1. Lasīt sēnes polietilēna maisiņos. Jo tad tās tiek saspiestas, salauzītas un mitrumā sāk sust un bojāties.
Vislabākais - skalu vai klūdziņu grozs, lai gaiss varētu brīvi cirkulēt.
2. Atlikt sēņu apstrādāšanu. Lai cik arī noguruši pēc sēņošanas esat, sēnes jātīra uzreiz pēc atnešanas mājās. Īslaicīgi tās var glabāt ledusskapī, bet jo ātrāk tās tiks apstrādātas, jo labāk un drošāk.
3. Nedrīkst likt grozā vecas, pat mazliet bojātas sēnes, lai tikai būtu to vairāk. Var saindēties pat ar vecām, pāraugušām gailenēm. Kamēr sēnes tiks transportētas, tās bojās arī blakus esošās.
4. Nogaršot, vai nav rūgtas. Daži sēņotāji tā dara, bet tā nav droša metode.
***
Indīgās sēnes Latvijā
Zaļā mušmire
Raksturīga zaļa vai olīvbrūna cepurīte, baltas, mīkstas lapiņas, mīkstums balts. Kāts ir balts ar tikko saskatāmu zaļganu zigzagveida rakstu, rievotu, reizēm izzūdošu gredzenu un bumbuļveida paresninājumu pie pamata. Sastopama diezgan bieži - lapukoku mežos, parasti zem ozoliem. Ļoti indīga sēne, satur ap 110 indīgu savienojumu. Visbiežāk, kamēr zaļā mušmire ir maza un izskatās kā podiņš, to jauc ar bērzlapi. Uzmanība jāpievērš kātiņa pamatnei, jo mušmirei ir "bumbulis" pie pamatnes.
Baltā mušmire
Cepurīte ir balta, zīdaini spīdīga, mitrā laikā gļotaina.
Mīkstums balts, ar nepatīkamu smaržu. Kātiņš balts, ar ātri
izzūdošu gredzenu un baltu, piegulošu maksti pie pamata. Sastopama
bieži, skujkoku, īpaši egļu, mežos. Nāvīgi indīga. Var sajaukt ar
atmatenēm, saulsardzenēm. Atšķirībā no atmatenēm mušmirēm zem
cepurītes vienmēr ir baltas lapiņas (jaunām atmatenēm sārtas,
pelēcīgas, vecākām - pat tumši brūnas). Baltajai mušmirei uz
cepurītes nav izteiktu punktiņu.
Kailā mietene
Bija laiks, kad šo sēni lietoja uzturā. Tās inde neiedarbojas strauji, bet uzkrājas organismā, negatīvi iedarbojas uz sarkanajiem asinsķermenīšiem, aknām, nierēm. Ja to lieto bieži un daudz, organismā sākas neatgriezeniski procesi. Sēnei ir dzelteni līdz sarkani brūna cepurīte ar noliekušos, ieritinātu malu un nedaudz ieliektu vidu. Kātiņš - īss, mazliet pūkains, tādā pašā krāsā kā sēnes cepurīte. Aug skujkoku mežos un bērzu birzīs. Kailo mieteni var s ajaukt ar cūceni.
Avots - Latvijas Dabas muzejs