• 70. gadu vidū Kanādas profesors A. Alberts Juspe (A. Albert Yuzpe) publicēja pirmos pētījumus, kas pierādīja - AK ir pietiekoši droša un salīdzinoši nekaitīga. Profesora Juspes vārdā tika nosaukts pirmais avārijas kontracepcijas medikaments.
• Sākotnēji avārijas kontracepcija bija paredzēta tikai izvarošanas upuriem. Vēl 90. gadu sākumā trešdaļa no receptēm tika izrakstītas sievietēm pēc seksuāla uzbrukuma.
• Tikai 90. gadu otrajā pusē avārijas kontracepcijas kļuva par plaši zināmu metodi, kuru lietoja ne tikai pēc varmācīga seksa, bet arī pēc neizsargāta dzimumakta vai tad, ja gadījusies kļūme ar kontracepciju.
• Pirmais avārijas kontracepcijas medikaments, kas parādījās Eiropā 80. gadu sākumā, bija Postinor .
• Amerikas Savienoto Valstu aptiekās avārijas kontracepcijas bija brīvi nopērkama, tikai sākot ar 1998. gada septembri. Pirms tam avārijas kontracepciju tika atļauts lietot tikai ārsta uzraudzībā, tabletēm nebija nosaukuma, un par to eksistenci zināja maz cilvēku. Avārijas kontracepciju mēdza dēvēt par vienu no Amerikas vislabāk glabātajiem valsts noslēpumiem.
• Latvijā avārijas kontracepciju bez receptes var iegādāties, sākot no 2003. gada 5.maija.
Biežāk uzdotie jautājumi par avārijas kontracepciju
• Kāda ir hormona darbība sievietes organismā? Atšķirība starp avārijas kontracepciju un ikdienā lietojamo hormonālo kontracepciju.
Gestagēnais hormons levonorgestrels ir sintētisks hormons, pēc savas struktūras atgādina sievietes pašas organismā ražoto hormonu - tādējādi uz īso darbības brīdi sievietes dabīgais hormons "tiek aizvietots" ar mākslīgi uzņemto, un organisms saņem "ziņu", ka viss ir kārtībā - "levonorgestrela pietiek, jaunu progesteronu neražo". Ja organisms neveido progesteronu, tas ietekmē vairākus procesus: olšūnas nobriešana tiek kavēta, tādejādi nenotiek ovulācija, ja olšūna tomēr ir apaugļota, tā nevar nostiprināties dzemdes sieniņā, t.i. ieligzdoties. Protams, ka regulāri šādi maldinot organismu ar relatīvi lielu hormona devu, t.i. avārijas kontracepciju, tas var sākt "kurnēt" un "protestēt"……Lietojot ikdienas kontracepciju, divu nedēļu laikā sieviete uzņem tādu hormonu devu, kas līdzinās vienai devai avārijas kontracepcijas, tālab jāatceras, ka avārijas kontracepcija ir palīdzība ārkārtas situācijā, nevis regulāras kontracepcijas aizstājējs.
Ikdienas kontracepcijas lietošanas laikā organisms pierod pie jaunajiem apstākļiem - mazākas hormonu devas, kas neļauj notikt ovulācijai. Galvenais pluss šajās "attiecībās" starp organismu un ikdienas hormonālo kontracepciju ir stabilitāte - regulāras, nelielas mēnešreizes un drošība.
• Cik bieži "avārija" drīkst gadīties?
Mēs nevaram plānot avāriju skaitu. Tai nevajadzētu atkārtoties, ja mēs veicam attiecīgus pasākumus, lai no tās izvairītos nākotnē. Protams, var gadīties "ciest avārijā" pat 2 reizes vienas nedēļas laikā, bet tad acīm redzot kaut kas nav kārtībā - jāmaina auto riepas (lasi - jāizvēlas kāds cits kontracepcijas veids), jāpilnveido braukšanas prasme (prezervatīvu uzvilkt un novilkt pareizi, vispār to lietot, nevis tikai uzglabāt atvilknē) utt.
• Vai avārijas kontracepcijas lietošana pielīdzināma aborta veikšanai?
Nē, avārijas kontracepcija nevar pārtraukt grūtniecību, kas jau "ieligzdojusies"- piestiprinājusies dzemdes sienai un konkrētajā vietā jau sākusi veidoties par embriju.
• Kāda ir avārijas kontracepcijas efektivitāte?
Avārijas kontracepcija novērš grūtniecības iestāšanos 84% gadījumu. Visaugstākā AK efektivitāte ir tad, ja tablete iedzerta pirmajās 12 stundās pēc dzimumakta - 95%. Ja triju stundu laikā pēc AK iedzeršanas ir bijusi vemšana vai caureja (neatkarīgi kādu apstākļu dēļ), nekavējoties jāiedzer vēl viena deva, jo tablete vēl nebūs paspējusi uzsūkties un iedarboties.