Kaut i negrasos izlikties par vīna smalkumu pazinēju un pārzinātāju, kas viedi klāsta, kādas nianses un garšu buķetes gaida pudelē pildītās dziras baudītājus, turklāt alkohols, pat vīns, nav ierindojams cilvēka labāko draugu skaitā. Jā, dvēseli tas atmaidzina un pasauli paplašina, lai arī vīna tūrisma takas Eiropā drīzāk tiek meklētas Francijā, Spānijā, Itālijā, nevis Austrijas "vaingūtos" — mazu pilsētiņu vīna darītavās un veikaliņos.
Šīs Austrijas piezīmes, iespējams, var kalpot "pasaules paplašināšanai", ierosmei ekskursijas potenciālajam galamērķim Vīnei pieplusot vēl kādu ekstru stundas brauciena attālumā no galvaspilsētas. Proti, iekļaut savā ceļojuma maršrutā vietu ar teiksmainu nosaukumu Langenloisa. Neesat dzirdējuši? Arī es nebiju, un dies zina, kas vainīgs — mārketinga trūkums vai potenciālā ceļotāja priekšstatu ierobežojums.
Tāds ceļotājs ar "ierobežojumiem", visticamāk, būs pamatīgi pārsteigts, uz viena no lēzenajiem pakalniem zaļu vīnogu lauku vidū ieraugot mūsdienīgas arhitektūras paraugu — saulē mirdzošu alumīnija kubu, kas pirmajā acumirklī asociējās ar neloģiskā vietā, vīnogulāju vidū, uzceltu... modernās mākslas muzeju.
Jautājums — kālab šeit, Austrijas vīnogu laukos? Pēcāk mana muzejiskā asociācija izrādīsies pat ļoti precīza. Mirdzošo, sašķelto kubu — vīna kultūru slavinošo kompleksu ar netulkojamo nosaukumu Loisium —, izrādās, ir projektējis Ņujorkas arhitekts Stīvens Hols, viņa starptautisko projektu vidū ir arī pirms desmit gadiem celtais modernās mākslas muzejs Kiasma Helsinkos un vēl virkne pasaules muzeju.
Piemineklis kultūrai
Nepilnus simt kilometrus no Vīnes esošajā Langenloisas miestā
iesēdinātais kubs pirmajā brīdī raisa apmulsumu ar savu šķietamo
neiederību mazu namiņu, senu pilsētiņu novadā, kas lepojas ar senām
vīnkopības tradīcijām.
Komplekss Loisium (www.Loisium.at) tapis pirms pieciem gadiem un ir viens no pirmajiem vēstnešiem Eiropā populārai tendencei — popularizēt reģionus, vīna kultūru un, protams, akumulēt tūrismu, piesaistot pasaules klases arhitektus. Stīvena Hola Austrijas Loisium piemērs, uzaicinot stārkitektu radīt "brīnumu" šķietami neievērojamā provincē, atradis turpinājumu arī Spānijā, kur Larjohas apgabalā savu ieguldījumu Spānijas vīna kultūras slavas spodrināšanā piedāvā Frenks Gērijs (stundas brauciena attālumā no Bilbao, pilsētiņā Elsjego, viņš veidojis Hotel Marques de Riscal). (Līdzīgi potenciālie tūrisma galamērķi — stārkitekta un vīna kultūras savienība — savu izpausmi guvuši šveiciešu arhitekta Mario Botas projektētajā Petra Winery Itālijā, Caves Les Aurelles Francijā.)
Hola pienesums Austrijas lauku ainavā varētu šķist pat neiederīgs, ja nebūtu tik ambiciozs un ar savu uzdrīkstēšanos neatbruņotu visus racionālos iebildumus. Loisium kompleksu veido trīs objekti — sudraba, alumīnija kubs, kurš daļēji iegremdēts zemē un kura aprises atgādina "modernās mākslas muzeju", kaut būtībā tā "iekšiņas" slēpj milzumdaudz tukšu telpu. Tas ir informācijas centrs, vinotēka, kurā kā princeses izvietotas šī Austrijas reģiona — Lejasaustrijas — vīndaru produkcija. Vīna pudeles, kur acīm un garšai aizķerties. Vēl arī veikaliņš, kurā iespējams iegādāties glītus ar vīna kultūras tradīciju saistītus niekus.
Otru kompleksa daļu veido grandioza pagrabu sistēma, kuru vēsture sniedzas 900 gadu garumā un kuri pārvērsti efektīgā un aizraujošā pazemes maršrutā. Trešais saskaitāmais ir viesnīca un spa (gan bez vīna vannām, tā izmanto vien ekoloģisko spa kosmētiku), kas iesēdināta zaļos vīnogulājos. Loisium kompleksam par godu joprojām tiek ražots vīns, kura etiķeti rotā Stīvena Hola skices — nezin kāpēc japāniski trauslas un delverīgas vienlaikus.
Pirms pieciem gadiem Loisium kompleksā ieguldīts vairāk nekā 13 miljonu eiro, arī "Eiropas nauda", un tā tapšanas mērķis ir bijis cēls — piesaistīt uzmanību Austrijas vīnkopības kultūrai, kuras pozīcijas ir stipras pašu mājās, taču ārvalstu tirgos Austrijas vīnam vēl joprojām ir margināļa reputācija. Vīna kultūras pārzinātāji noteikti zinās stāstīt par XX gadsimta 80.gadu vidus skandālu, kas pamatīgi ievainoja Austrijas vīna eksporta potenciālu un reputāciju (daži vīndari kā saldinātāju bija izmantojuši kaitīgu vielu), bet tas bija sen un vairs nav taisnība. Kaut gigantiskais vīna kultūras muzejs Langenloisā, iespējams, nebūtu tapis bez šīs krīzes un motivācijas — pievērst uzmanību un uzspodrināt Austrijas vīna eksporta iespējas.
Ar vērienu
Arhitekta Stīvena Hola ideja ir bijusi lakoniska: apvienot vēsturi
— Langenloisas pagrabus, veselu pazemes labirintu, kura
nesteidzīgai izstaigāšanai pa dzelžaini iezīmētām tūristu takām
vajag vismaz pusotru stundu — ar mūsdienīgu dizainu (vīna
muzejs/veikals), kā arī dabu (tās Langenloisā pārpārēm — zaļo
vīnogulāju veidā).
No racionālā viedokļa, vērojot betona būvi, kuras saturs ir "tikai" simtiem pudeļu vīna, jāgremžas, ka kādā Austrijas miestā var būt muzejs vīna pudelēm, kas nenoliedzami iever gan kultūru, gan garšu mākslu, bet Rīgā tāda vēriena būves joprojām nav pat modernajai mākslai. Bet tas — cits stāsts.
Miestiņš Langenloisa piedāvā savējo — teiksim, ļauj jums pārtapt par vīnogu. Tieši tādu koncepciju ir izvēlējušies Loisium veidotāji. Ja esat piekrituši vīna pagrabu apmeklējumam, jūs brīdinās par dzestrumu (jaciņas!) un aicinās sajusties kā vīnogai. Ar fantasta režisora Stenlija Kubrika 2001. Kosmiskās odisejas dizaina cienīgu liftu nonāksiet citā realitātē. Tas nekas, ka neesat kosmonauts no klasiskās filmas, jo jūs vairs neesat arī apstulbis tūrists! Jūs esat vīnoga, un kā vīnogai jums lemts krist metāla toverī, kur ar jums, iespējams, notiks procesi, kas vīnogu pārvērš vīnā.
Tādi ir spēles noteikumi, par kuriem instruē Loisium darbiniece, stāvot uz komandtiltiņa pie raibu spuldzīšu nosētas kartes — tā vajadzētu izskatīties atomreaktora vadības pultij. Nebaidieties, krītiet vien! Labi, ka kopā ar liftu! Toverī iekritušu, piespiedušos pie sienas, jūs sveiks ar strūklaku un gaismas mūzikas priekšnesumu. Acīmredzot tā sabijusies, saspiedusies jūtas vīnoga, kurai nu jārūgst un jāpārtop dzirā. Taču miesiskas pārvērtības no jums netiks prasītas, gluži tāpat kā tiksiet brīdināti — neiedomājieties mērcēties strūklās, tas vien teātris! Spēlīti — esam vīnogas, kam lemts fermentēties, — var beigt, uzlikt austiņas/audiogidu un doties seno pagrabu labirintā.
Uz Langenloisas pagrabiem mierīgi var sūtīt (brīvdabas) muzeju speciālistus pieredzes apmaiņā — garajos, drūmajos labirintos, kur joprojām sakrautas vīna pudeles, kas datētas pat ar 1930.gadu, ir izdevies panākt absolūtu autentiskuma sajūtu. Balss "aizkadrā" — austiņās — mudina ostīt vīna aromātus, stāsta, kā kara laikā šajos pagrabos ar bagātīgajiem vīna krājumiem tika pārlaisti aviācijas uzlidojumi.
Iejusties vīnogas fermentācijas procesā var būt sarežģīti, taču, pēc klaiņojumiem pagraba labirintos nonākot saules pielietā lauku pagalmā — XX gadsimta sākuma vīndara mājā, jūties kā gaidīts ciemiņš, kurš nezin kāpēc nav sastapis pašus saimniekus. Taču viņiem tepat kaut kur jābūt, jo rūgst mīkla, izšuvums uz dvielīša gavilē, ka "rīta stundai zelts mutē", pie gultas stāv naktspods un zāļu paciņa. Šķiet, no šejienes cilvēki ir izgājuši uz īsu brīdi, lai atgrieztos un tūlīt turpinātu savu ikdienas rosību — citā laikā, citā gadsimtā. Ņem un filmē kaut Rīgas sargus 2 vai kādu seriālu bez dekorāciju sliešanas... Tepat arī plauktiņš ar ievārījuma burkām, kuras, reaģējot uz skatītāju, izgaismojas un atklāj savu saturu — senas fotogrāfijas, cilvēkus, sejas, ko laiks aiznesis nebūtībā, atstādams vien viņu lietas. Izteiksmīga zīme. Galu galā tāda ir jebkura muzejnieka vēlme — noķert izzūdošo laiku "zaptes" burkā, konservā, lai mēģinātu notvert garšas, smaržas, sajūtas...
Tādi ir arī melnbaltās filmas kadri, kuros XX gadsimta 20.gadu Langenloisas vīndari sanākuši uz jaunās vīna ražas ballīti, smej un iedzer, koķetē ar kameru. Unikālā filmiņa nemitīgi tiek projicēta uz grandiozas vīna spiedes — nu jau muzeja eksponāta.
Lai neiegrimtu sērīgā depresijā par lietu zudību, izrausušos no saltajiem pagrabu labirintiem, sagaida Kosmiskā odiseja 2. Stiklots lifts no pagātnes ieved tagadnē/nākotnē — vīna darītavas Steninger cehā, kur lifta būrī iesprostotos uzrunā laipnas milzu sejas. Tas ir XXI gadsimts ar plazmas ekrāniem un virtuālo realitāti. Vīna darītavas saimnieki stāsta par vīniem un saviem bērniem — biznesa turpinātājiem. Virtuālās galvas tiešām piestāv gadsimtam, kurā vīna kultūrai tiek celti muzeji un vīna kultūras pētnieks var ne tikai iepazīt garšas nianses, bet arī teciņiem vien cauri zaļajiem vīnogu laukiem doties relaksēties spa. Uzticība Austrijas vīna kultūrai turpmāk ir garantēta!
Tas, kas muzejā
Austrijas vīni ir muzeja vērti, kaut, ja gribēsiet šo tēzi
pārbaudīt Rīgā, atradīsiet uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus
piemērus (Salomon, Pfaffl, Weingut Krems), varbūt vēl kādu. Taču tā
ir vien niecīga daļiņa no Austrijas piedāvājuma, kas cītīgi un
mazpamazām atgūst pagājušā gadsimta beigās zaudēto Eiropas vīna
importa nišu. Potenciāls ir!
Vīna lauki Austrijā aizņem pāri par 50 000 hektāru. Vairāk nekā 20 000 vīna ražotāju. Divarpus miljonu hektolitru vīna gadā. Puse no pasaulē audzētajām GrŅner Veltliner vīnogām, no kurām tiek gatavots lielisks baltvīns, aug Austrijā. Te lieliski izjūtams vietas, augsnes, augstuma, saules stundu iespaids uz konkrēto vīnogu šķirni. Baudot it kā to pašu GrŅner Veltliner 2007.gada vīnu pie dažādiem tirgotājiem, ražotājiem, kuru lauki atrodas dažu kilometru attālumā cits no cita (BrŅndlmayer, Rabl, Steininger, Klinglhuber, Langenlois), jūti — vīnam ir cits aromāts, cita nianse, cits tonis.
Austrijas vīna dārzi plešas Donavas apkārtnē un lielākoties iekopti stāvajos upes krastos. Puse no visiem vīna dārziem nepārsniedz piecus hektārus. Daži lauki sastāv no šauras terases ar četrām piecām vīnogulāju rindām 100 metru garumā.
Senākā informācija par vīnkopību Austrijā attiecas uz Rietumštīriju, Grācas apkārtni, kur jau senie romāņi un ķelti kultivēja vīnogas. Jaunākie vīna lauki iekopti Oberpullendorfas apkārtnē Ungārijas pierobežā, un tikai pagājušā gadsimta 80.gados sāka ražot labu sarkano vīnu no Blaufränkisch vīnogām.
Austrijā ir trīs lieli vīna reģioni, kurus raksturo gan vīnogu šķirnes, gan vīna veidi (baltais, sarkanais, dzirkstošais, saldais): Lejasaustrija, Burgenlande un Štīrija. Lielākais reģions ir Lejasaustrija ar Donavas krastu terasēm un piemīlīgām vīna pilsētām Kremsu, Sanpoltenu, arī Vīni un 1072.gadā dibinātā benediktiešu klostera Gotveigas apkārtnes ciematiem. (Jūlijā Gotveigas pilī Austrijā plaši reklamētu koncertu sniedza operzvaigzne Elīna Garanča.) Šajā reģionā galvenokārt tiek audzēti un ražoti GrŅner Veltliner un Riesling vīni, arī Loisium komplekss atrodas tieši šeit un reklamē šī reģiona vīndaru veikumu.
Jo tālāk uz dienvidaustrumiem no Austrijas galvaspilsētas, jo piesātinātāki, dažādāki vīni. Burgenlande, Eizenštates apkārtne slavena ar saldajiem vīniem (Traminer). Grācas reģionu raksturo Blauer Wildbacher vīnogu sarkanie un rosé, kā arī dzirkstošie vīni. Bet tie jau ir citi stāsti, kuru popularizēšanā pagaidām iztikts bez stārkitekta līdzdalības.