Draugi raka zemi, ravēja nezāles, dedzināja vecos ābeļu zarus. Vienvārdsakot, brangi pastrādāja. Kā jau talkām pienākas, daļa strādāja, daļa slaistījās, daļa atnāca tikai uz gaļas cepšanu. Daļa no strādniekiem bija bērni. Aicināt uz talku nav jēgas, ja neviens nemāk viņus ievirzīt darbos. Tā nu piecgadīgā un desmitgadīgais mūs lielākoties mēģināja sadalīt šūpuļtīklu un mētāja jokus par slieku ēšanu. Nesen pa radio dzirdēju, ka bērni dienas laikā uzdodot 400 jautājumu un 400 reizes smejoties - talkas laikā par to pārliecinājos.
Rakšana darbos tika atrastas pirmās sliekas, sarkanās skudras un kaut kāda īpatna sakne. Versijas - mārrutks. Sakne kā palielai pienenei, bālgana ar melnu vidu. Un tad sekoja kulminācija - zemesvēzis! Vai tiešām?! Brūns kukainis ar ragiem un svārkiem kā sienāzim. Prāvais kustonis milzu ātrumā ielīda slīpi zemē bez mazākās piepūles. Visi draugi apgalvoja, ka tas bija zemesvēzis. Būs jānoskaidro. Draugs Jānis neticēja, ka kādreiz dzīvē redzēs zemesvēzi, un kur nu vēl Rīgā. Bet tad jau laikam nekas lāga man neaugs, jo tas kukainis darbojoties līdzīgi kā kurmis.
Talkas laikā uzzinājām, kas dārziņā saimniekoja iepriekš. To pastāstīja kāda garāmgājēja. Vēl nesen te dārziņu nomājis pāris pusmūžā. Kungs bijis ļoti strādīgs, bet tā dāma vairāk par visu mīlējusi staigāt pa teātriem. Nu un tā arī tas dārziņš aizaudzis, jo kungs viens neticis galā.
Saimnieki bijuši latvieši - par to liecina avīžu pārpalikumi un uz nagliņas uzspraustās rūtiņas lapas ar puķu nosaukumiem.
Stādi iestādīti, darbi apdarīti. Cepam gaļu, dzeram baltvīnu ar ledu un vērojam vilcienus. Draudzene Zane ieminas, ka es varētu savu būdu nokrāsot tirkīzzilu. Viedokļi dalās. Būšot pārāk jiftīga. Toties būda ir tikusi pie piekaramās atslēgas, aiz kuras glabāt ap 10 latus vērtos instrumentus un 15 latus vērto grilu.
Drīzumā stādīšu cukini, jo kolēģe ieminējās, ka tie augot un ražojot ātri. Vēl savu laiku gaida dāliju gumi Delma extra. Nē, tā nav oficiāla dāliju šķirne, gumi no Kuldīgas atceļoja margarīna Delma kastē.
Sakiet, lūdzu, kā īsti taisa kompostu? Patlaban stūrī sakravājām nopļauto zāli un vecās saknes. Kaut kas jālej virsū?
Un nobeigumā pats trakākais - pēc talkas bija grūtības ar izkļūšanu no teritorijas. Oficiālais dārziņu slēgšanas laiks ir 20:00. Ar Toņu sarunāju, ka beigsim grilēt 22:00, tad arī pieiešu pie viņas būdas un kopīgi iesim uz vārtiem. «Bet rēķinies, ka pēc tam es laižu vaļā suņus un apstaigāju teritoriju!» Toņa brīdināja, kratot ar pirkstu. Teicu, ka no suņiem baidos, jo reiz to melno suni ar asti gredzenā redzēju - zobi bija atņirgti. «Tam mellajam nav aste gredzenā, tas nav Džers! Tas i cits,» teica Toņa. Lai nu kā, kad biju pie būdas, Toņas tur nebija. Pati jau vainīga, biju stundu agrāk. Pēc kāda laika tomēr Toņa atradās. Nedaudz priecīgā prātā, toties ārā mūs izlaida.