Kā izreklamēt skopumu?
Gan runājot ar kolēģiem, gan palasot citu ceļotāju atziņas, nākas secināt, ka Čehijas otra lielākā pilsēta Brno latviešus vilina visai maz. "Kas tad tur ir — viena pils, viena katedrāle, pāris baznīcu, un viss," esmu dzirdējusi pat tādu viedokli.
Jā, Brno nekad nesacentīsies ar Čehijas pērli Prāgu, jo Morāvijas galveno pilsētu smagi skāruši kari, visspēcīgāk — Trīsdesmit gadu karš, kam beidzoties šī vieta gan iedzīvotāju, gan namu skaita ziņā tika "atsviesta" par 200 gadiem atpakaļ. Šodien Brno ir moderna pilsēta ar senām tradīcijām — vecpilsētā cītīgi atjauno vēsturisko apbūvi, kas no tās palicis pāri.
Ja nav sava auto, pilsētā visur ērti var nokļūt ar tramvaju. Tā bija pirmā lieta, kas, nokļuvušam Brno, nedaudz atgādināja par mājām, jo šie paši rūpnīcas Škoda ražojumi kursē arī Rīgas un Liepājas ielās. Vienīgi reklāmas uz vagoniem Latvijā ir stipri košākas. Savukārt čehi ir apdomīgāki, šeit neredzēsit ar reklāmām nolīmētus logus, kad pasažieris nevar saskatīt ielu, kā tas mēdz būt Rīgā.
Pilgrama atriebība
Viens no visvairāk apmeklētajiem objektiem vecpilsētā ir rātsnams ar neparastu portālu. Virs ieejas durvīm slejas pieci nelieli tornīši, no kuriem visaugstākais ir manāmi saliecies. Čehu draugi par šķībo tornīti stāsta ik reizes, kad te nokļūstam, jo iemesls, kādēļ tas tā, ir komisks.
Brno rātskungi, vēlēdamies rezidenci, kādas otras nav visā pasaulē, uz pārrunām aicināja talantīgākos apkaimes būvniekus. Kāds puisis, vārdā Pilgrams, bija ieguvis labu izglītību pat pie slavenajiem Prāgas meistariem, tādēļ celtniecību uzticēja viņam. Vienojušies gan par samaksu meistaram, gan viņa strādniekiem, gan arī par materiāliem, ko izmantos būvē, Pilgrams ķērās pie darba. Pēc kāda laika Pilgrams pajautājis par algu. Un tad tikai sācies! Lai nebūtu jāmaksā, rātskungi visādi mēģinājuši atrunāties. Pat draudējuši, ka meistars nedabūs ne graša, līdz ēka nebūs pabeigta. Sapratis, ka var palikt bez atalgojuma vispār, Pilgrams nolēmis smalki atriebties, tādēļ visaugstāko no tornīšiem rātsnama portālā licis izveidot šķību. Lai to apskatītu, ieradušies visi pilsētas iedzīvotāji! Rātskungi meistaru aizcinājuši vēlreiz un lūguši tornīti pārveidot, apsolot samaksāt, bet Pilgrams tikai noteicis: "Cienītie kungi, jūsu vārdi bija tikpat šķībi kā tornītis, tādēļ nevienam vairs neizdosies to iztaisnot. Lai tas paliek kā liecība pasaulei par jūsu dotā vārda laušanu!"
Vēsture ir vēsture, taču līdzīgas lietas diemžēl iespējamas pat mūsu laikos! Pērnās vasaras beigās nedaudz līdzīgi noticis Liepājā. Uz restaurējamā nama jumta, kas atrodas pilsētas galvenajā ielā, strādnieki vainaga vietā pakāruši bikses. Ir tradīcija, ka spāru svētkos namu pušķo ar vainagu, bet, ja saimnieks nemaksā vai skopojas, tur uzkar vecas bikses.
Špilberkas pils mūzika
Domāju, ka nekļūdīšos, apgalvojot: pirmoreiz nonākušam Brno, ceļiniekam vispirms gribas tikt pie Špilberkas cietokšņa un uzkāpt ne pārāk augstajā paugurā, lai pili un plašo pagalmu skatītu tuvplānā. Tur augšā var baudīt kņadu lejā. Un gluži neticams tad liekas fakts, ka bija laiki, kad pilī ieslodzīja gan kriminālnoziedzniekus, gan arī politiskos pretiniekus. Lai nu kam, bet tādiem mērķiem skaistā vieta nav piemērota.
Klasiskās mūzikas cienītājiem uz Brno ieteicams doties augustā, kad Špilberkas pils pagalma brīvdabas izstādē notiek ikgadējais starptautiskais mūzikas festivāls. Tajā ik gadu uzstājas un kopumā piecus klasiskās mūzikas koncertus sniedz gan Brno Filharmonijas orķestris, gan citu valstu simfoniskie orķestri, gan starptautisku atzinību guvuši solomākslinieki. Piemēram, pērn Špilberk 2008 piedalījās klarnetists Ints Dālderis (tagad Latvijas kultūras ministrs).
Brno gadatirgi
Vairumam čehu valsts otra lielākā pilsēta vispirms asociējas ar regulāri rīkotajiem gadatirgiem un starptautiskajām izstādēm. Kas Brno gadatirgiem nodrošina tik lielu atpazīstamību? Pirmkārt, izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis — relatīvi netālu atrodas Vīne, Bratislava, Budapešta, Ļubļana un, protams, Prāga. Otrkārt, akciju sabiedrība Veletrhy Brno, kam pieder viens no Centrāleiropā lielākajiem izstāžu centriem, ieguvusi labu starptautisku reputāciju. Treškārt, šai pilsētai labos panākumus daudzo gadatirgu rīkošanā kaut daļēji, taču nodrošina arī tradīcija. Jau kopš viduslaikiem Eiropā, īpaši tās centrālajā daļā, gadatirgi pieder noteiktam, labi pārbaudītam dzīves un uzņēmējdarbības stilam. Turklāt minēto tradīciju nav spējušas izkonkurēt pat modernās tehnoloģijas un internets.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.