Mūzika - kustībām, izziņai un gara spējām
Mūzikai ir neatsverama loma bērna izaugsmē, jo tā sasaista abas smadzeņu puslodes (loģisko kreiso un radošo labo), rokas un mutes motoriku, attīsta labās-kreisās puses koordināciju. Klausoties mūziku un pašam muzicējot, bērns mācās dažādas tehnikas (mūzikas augstums, temps, dinamika), kā arī iegūst estētisko un psiholoģisko pārdzīvojumu.
Agrīnā vecumā mazulim ir svarīga darbošanās ar priekšmetiem, tāpēc veiksmīgai mūzikas materiāla apguvei un muzikālās dzirdes attīstīšanai izmanto gan instrumentus (koka, metāla, sitaminstrumentus), gan dažādus sadzīves priekšmetus (lakatus, bumbas, kastes, maisiņus u.c.). Speciāliste norāda, ka bērni, kuri ar mūzikas pasauli saskārušies jau no mazotnes, 2-3 gadu vecumā paši meklē skaņu avotus un, apzināti ieklausoties, eksperimentē ar skaņu un ritma veidošanu. Savukārt mūzikas speciālisti atzīst, ka mūzikas klausīšanās ir pamats, no kura vēlāk veidojas bērna spēja muzicēt. Jo vairāk maņu iesaista izziņas procesā, jo tas ir pilnīgāks. Spēja ieklausīties mūzikā, sadzirdēt un atšķirt dažādas skaņas, trokšņus un ritmus saistīta arī ar psiholoģiskajiem procesiem – uzmanību, uztveri, domāšanu un atmiņu.
Zinātnieki norāda, ka savlaicīga muzikālo spēju veicināšana ir nozīmīga cilvēka harmoniskai attīstībai. Daudzās valstīs pirmsskolas apmācības programmas veidotas, balstoties uz muzikāli psiholoģiskiem pētījumiem, kuros novērots, ka pats agrīnākais mazuļa vecums ir vispiemērotākais, lai sāktu attīstīt bērna muzikalitāti.
D.Geidmane topošās un esošās māmiņas aicina atcerēties, ka darbošanās mūzikā – dziedot, brīvi kustoties, rotaļājoties, klausoties skaņdarbus, skandinot mūzikas instrumentus un skaņu rīkus – bērnos rada laimes un pārsteiguma izjūtas. Tās savukārt ir ļoti būtiskas veselīgai mazuļu attīstībai un psihoemocionālā stāvokļa regulēšanai. Kā norāda zinātnieki, pozitīvas emocijas – prieks, pārsteigums, atklājuma brīnums un gandarījums par savu varēšanu - paātrina elektrisko impulsu pāreju neironu sinapsēs, iezīmējot jaunas takas, kas, saistoties ar jau esošo informāciju, bagātina bērna pieredzi. Cilvēka emocionālā pieredze veidojas bērnībā gūto iespaidu mijiedarbībā, un uz tās pamata balstīsies visa tālākā cilvēka emocionālā dzīve. Tādēļ gan ģimene, gan audzinātāji un pedagogi ir atbildīgi par to, kāda veidosies bērna emocionālā dzīve turpmākos gadus.
Mūzika un mazulis grūtniecības laikā
Mazulis dzird skaņas un mūziku, vēl atrodoties mātes vēderā. Pirmā mūzika jeb skaņas, ko bērns dzird, ir māmiņas balss. Mammas sirdspukstus un balss tembru bērns atpazīst piedzimstot, un uz šī pamata tālāk slāņojas visa skaņu un mūzikas pasaule. Citu tuvinieku balsis, priekšmetu skaņas, ikdienas rituālos dzirdamās skaņas, kā arī pašas mammas dziedātās dziesmas ievada bērnu plašajā skaņu pasaulē. Tāpēc ir jārūpējas par to, lai bērna ausīm pieejamās skaņas ir veselīgu attīstību veicinošas. Jo tāpat kā bērns dzird skaņas, viņš dzird arī apkārtējo strīdus vai mammas raudāšanu. Protams, ja mamma ir satraukta un mazulim dzirdamā „mūzika” izsauc negatīvas emocijas, tās jūt arī bērniņš. Tāpēc der padomāt par to, lai mūzika, ko māmiņa klausās, viņai pašai patīk un sagādā prieku.
Ja mamma jūtas labi, klausoties, piemēram, „Prāta Vētru”, un tas viņā raisa pozitīvas emocijas, saistās ar kādām patīkamām atmiņām, tad šo informāciju viņa nodod tālāk arī bērniņam. Daudzi speciālisti iesaka klausīties klasisko mūziku, piemēram, Mocartu, jo tā uz bērniņu iedarbojas nomierinoši un piedzimstot mazulis pat spēj atpazīt dzirdēto mūziku. Taču mūzikas stilam nav tik liela nozīme kā mūzikas emocionālajam saturam un iespaidam, kādu tā atstāj uz topošo māmiņu. Grūtniece var ieklausīties arī bērniņa raidītajos signālos, dzirdot konkrētu mūziku - vai viņš jūtas labi vai spārdās, varbūt apklust jeb pretojas tā, ka vēders saspringst? Tāpat būtiska nozīme ir arī mūzikas skaļumam, skanēšanas ilgumam un biežumam. Augsta decibela un skaļa mūzika var nogurdināt kā māmiņu, tā bērniņu mammas puncī.
Šūpuļdziesmas pirms gulētiešanas
No psiholoģiskā aspekta šūpuļdziesmu dziedāšana ir pozitīva, kas paredz to, ka, pirmkārt, mamma ir ar bērnu, tātad pilnībā velta savu uzmanību viņam. Otrkārt, tā veidojas gulētiešanas rituāls, kas ir būtiski, lai bērns aizmigtu harmoniskā un mierīgā vidē. Un nav svarīgi, vai mamma dzied precīzos skaņu augstumos vai ne. Būtiski, ka ar šo dziesmu viņa rada mazulim drošības izjūtu, jo nereti bērni, klausoties šūpuļdziesmas, vēlas, lai tos ņem klēpī vai glāsta muguriņu, tur rociņu, un vecākiem tas ir jādara. Tādējādi bērna apziņā gulētiešana iegūst pozitīvu izjūtu visam tālākajam mūžam, jo ķermenim piemīt kustību un pieskārienu atmiņa. Tas nozīmē, ka šos mammas glāstus un dziedāto dziesmu bērns atcerēsies visu dzīvi, un tas var palīdzēt viņam arī nomierināt pašam sevi jau lielākā vecumā, kad mammas nav klāt.
Mūzika caur rotaļām
Mūzikas un attīstošo grupu pedagoģe D.Geidmane atgādina, ka mūzika veicina bērna valodas un motorikas attīstību, palīdz paplašināt bērna kustību koordināciju – kāju, roku un mutes motorās spējas, savu ķermeņa izjūtu, kā arī uzlabo loģisko domāšanu. Papildus muzikālajai darbībai tiek attīstīta arī bērna domāšana, trenēta griba, rosināta sava „es” apzināšanās. Cenšanās precīzi savienot dziesmas melodiju un tekstu, spēt to izpildīt ar kustībām, dziedāt ritmiski precīzi - tas viss prasa lielu koncentrēšanos, kā arī labas novērošanas un atdarināšanas spējas.
Muzikālas rotaļas agrīnā vecumā veicina muzikālās atmiņas attīstību. Lielai daļai bērnu tā ir izteikti laba, un viņi spēj atcerēties garas dziesmas līdz pat pieciem pantiņiem, ja mūzika tajās kombinējas ar kustību un skandēšanas elementiem. Savukārt skandēšanas elementi paplašina vārdu krājumu, attīsta ritma izjūtu, uzlabo dikciju, kā arī palīdz apgūt konkrēto darbību.
Rotaļājoties tiek attīstīta arī bērna iztēle – klausoties mūziku, bērns savā iztēlē rada jaunas emocionālas saites atbilstoši mūzikas raksturam, palīdz atsaukt atmiņā agrāk pārdzīvotus emocionālus brīžus un dzīves situācijas. Būtu svarīgi saprast, ka rotaļājoties bērns attīsta sevi dažādās jomās, apgūst iemaņas un prasmes, kas viņam būs nepieciešamas, lai adaptētos jaunās dzīves situācijās.