Kad okers nenāk pie jums, jūs dodaties pie okera
Francijas dienvidos, Voklīzas departamentā, 50 km no Aviņonas un 10 km no Aptas, Voklīzas kalnu piekājē, uzrāpies uz 335 m augstā Mont Rouge pakalna, dienvidu saulē pret zilajām debesīm gozējas Rusijonas ciems, viens no Skaistākajiem Francijas ciematiem (Les Plus Beaux villages du France).
Provansas reģiona piecos departamentos kopā tādu ir 12, visā Francijā — 151. Skaistumu Rusijonai ir atnesis okers, kura ieguve Voklīzas klinšu masīvos notika jau romiešu laikos. Sarkanais minerāls padarīja Rusijonu par Francijas okera ieguves centru — 1929.gadā novada devums bija 35 000 tonnu sarkanā pulvera, kas ar prieku tika uzņemts arī citās Eiropas valstīs, kur mūros, kokā, metālā, tekstilijās vai papīrā veidoja sarkanas, dzeltenas, oranžas, baltas un pat violetas krāsu gammas. Sarkano smilšu birums gan neturpinājās ilgi, ne tāpēc, ka pēkšņi būtu izbeidzies, drīzāk sintētisko krāsvielu ienākšana tirgū bija tā, kas 50.gados pielika punktu pēdējo rūpnīcu darbībai.
Okera akadēmija
Šodienas 1300 iedzīvotāju lielajā Rusijonas ciemā valda rosība (300 000 apmeklētāju gadā). Franči ir izdomājuši, kā atdzīvināt pagātnes mantojumu, proti, vecā Matjē rūpnīca pārveidota par darbnīcu, kura patiesībā ir kas vairāk — interesentus kopš 90.gadu beigām uzņem Okera konservatorija (Conservatoire des ocres et pigments apliques), kas darbojas kā tehnoloģiskais studiju un pētniecības centrs.
Kursos, kurus piedāvā darbnīcas, katrs atradīs sev ko noderīgu, vienalga, vai būsiet vienkāršs krāsu un dabas materiālu interesents vai nozares profesionālis. Piedāvājums ir plašs un rosinošs. Apmeklētājus gaida vecā okera ieguves tehnika Matjē rūpnīcā, izstādes, krāsu labirinti, tehniski padomi, kā rīkoties ar materiāliem, iespēja iegādāties dažādu toņu okera pulveri, bet pats galvenais — radošās darbnīcas, dažādi semināri visa gada garumā, lekcijas par krāsu ieguvi no dabīgām izejvielām, audumu krāsošana un apgleznošana, okera krāsu izmantošana keramikā utt.
Arī bērniem tiek organizētas radošās darbnīcas, kurās skolotāju vadībā tiek ļauta vaļa fantāzijai un krāsām. Okera akadēmija domā arī par ārzemniekiem — semināri tiek rīkoti arī itāļu un angļu valodā.
Asiņaina leģenda
Tūristam, kurš nav ieradies Rusijonā ar nodomu nodarboties ar mākslu, tā tik un tā būs sastopama ik uz soļa. Skatienu piesaistīs vīna sarkanās māju sienas, spilgtā dienvidu saules gaisma un neiztrūkstošais debesu zilums. Galerijas piedāvā interesantas rotaslietas.
Tā kā lielās pilsētas ir pusstundas brauciena attālumā, Rusijona ir lieliska vieta naktsmītnei — ciematiņā ir gan interesanta dizaina viesnīciņa, kurā pēc daudzajām pastaigām var baudīt pat spa procedūras, gan vienkāršas viesu mājas, kurās par samērīgu cenu piedāvā istabu un brokastis (40 eiro diviem cilvēkiem). Mazliet ārpus ciemata smaržīgās priežu audzēs ieslēpušies kempingi.
Ciemata centrā atradīsiet norādi uz Okera pastaigu takām, kas ļaus iepazīt sarkanos klinšu veidojumus. Stundu garo pastaigu labāk veikt rīta agrumā, kamēr saule vēl nav parādījusi, ko spēj, un kamēr vēl kaut cik iespējams pašam nepārvērsties par sarkanu putekļu statuju. Arī patiesi brīnišķīgais skats uz ieleju labāk vērojams rīta stundā, kad labāk izjūtamas dažādās krāsu gammas, par kurām vietējie ir tik lepni, ka nepiemirst norādīt — Rusijona, lai arī cieši saistīta ar vēsturi, pirmām kārtām ir maģiska vieta.
Par to liecina arī leģenda — Rusijonas pilī dzīvojis kungs ar kundzi Sirmondi, līdz tai iepaticies jaunais trubadūrs Gijoms. Drīz vien abu mīlas stāsts nācis zināms pieviltajam vīram, kas, aiz dusmām vārīdamies kā ļaunā pamāte no pasakas par Sniegbaltīti, medībās nogalinājis savu sāncensi, nocirtis tam galvu un izņēmis sirdi. Sirds, pagatavota pikantā mērcē, bijusi domāta neuzticīgajai sievai vakariņās, bet tā, uzzinājusi par notikušo, izbēgusi no pils un metusies lejā no klints. Leģenda apgalvo, ka tieši kopš tā laika apkārtējie kalni kļuvuši sarkani no Sirmondes asinīm.
Rakstnieka patvērums
Rusijonai ir vēl kāds stāsts — par īru rakstnieku Semjuelu Beketu, kas Otrā pasaules kara gadus pavadījis Rusijonā, slēpdamies no nacistiem, kas viņu vajāja par pievienošanos Pretošanās kustībai.
Traģikomēdijā Gaidot Godo pat ir pieminēta Rusijona un tās sarkanās krāsas. Tagad ciematā ir iespējams apmeklēt māju, kurā Bekets dzīvojis un ko asociācija Semjuela Beketa māja izveidojusi par rakstnieka muzeju. Asociācijā apvienojušies un līdzekļus ieguldījuši gan Eiropas universitāšu profesori, gan Provansas iedzīvotāji, to atbalsta dažādas starptautiskas Beketa organizācijas.
Turklāt tas nav vienkāršs muzejs — blakus ēkā ir izveidota Rakstnieku māja, kas aicina radošos cilvēkus uz dažādiem pasākumiem — lekcijām, lasījumiem, teātra izrādēm.
Plašākai publikai pieejams Vasaras festivāls, kurā galvenā uzmanība veltīta Beketa lugām. Ja esat Beketa lugu, teātra vai vienkārši franču valodas cienītājs, jūsu ceļam kādreiz vajadzētu aizvest arī līdz Rusijonai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.