Pirms pāris gadiem te bija veca lauku sēta ar nezālēs ieaugušiem dzelžiem, saka Vērgales pagasta kultūras komisijas vadītāja Iveta Vanaga. Īsā laikā, piepalīdzot radiem un draugiem, Brēdiķu ģimene šo vietu Vērgales pagastā pārvērtusi līdz nepazīšanai. Vislielākās pārmaiņas Kaimiņu sēta piedzīvojusi šogad.
"Mums jau vēl te nekā nav," mulsi skaidro Raitis Brēdiķis. "Pirtiņu paņēmām uz līzinga, nojumi uzbūvējām tikai dažas dienas pirms Jāņiem, lai būtu kur paglābties, ja līgojot pārsteigtu lietus." Vēl ir dzīvošanai pielāgots vagoniņš ar koka terasi, skaisti izliekts tiltiņš pār nelielu dīķīti un milzum daudz puķu.
"Skolas laikā te pavadīju vasaras, bet, kad omamma aizgāja, vienam no mazdēliem bija jānāk dzīvot," stāsta Raitis. Tepat Ziemupē dzīvojot arī viņa brālis un mātes brālis. "Visos lielākajos darbos saucam radus palīgā. Tēvs ir darbīgs un ar pieredzi vairāku māju būvēšanā. Nekādus meistarus neņemam." Kad vien rodoties brīvi līdzekļi, tiek pirkti būvmateriāli.
Atpūšas vēl klusākā vietā
Kolhoza laikā Raita omamma kopusi nobarojamos teļus. Tie mitinājušies tagad jau simtgadīgajā stallī. Arī dzīvojamā ēka celta vēl pirmās brīvvalsts laikā un gaida pārbūvi. "No sākotnējās ēkas palikušas tikai sienas un pamati. Visu darām pamazām, cik laiks un līdzekļi atļauj," saka saimnieks. Veco sētas daļu no jaunās nodala pagrabs, gar kura uzbērumu stiepjas laukakmeņu mūrējums. Dīķīša krasti nostiprināti ar nemizotu bērzu stāvkokiem. Sētas robežas iezīmē tūju dzīvžogs. "Neesam palīgā aicinājuši ne ainavu arhitektu, ne dārza dizaineru," uzsver Raitis. "Puķu stādīšana ir Ineses ziņā. Reizēm labus ieteikumus dod draugi, reizēm mana mamma, kura visu mūžu kopusi rozes." Jautāti par atvaļinājumu pavadīšanu ārzemēs, abi atsmej, ka tā vietā viņi labāk apciemo Ineses vecākus Rūjienā vai Raita krustmāti Sakā, pavisam nomaļus no apdzīvotām vietām.
Pavasaros Raitis un Inese gadatirgos iegādā kādu jaunu stādu dārzam vai papildinājumu dzīvnieku pulkam. Aiz vecās mājas top jauns augļu dārzs. Šogad labi ražojušas upenes. Par ogu tirgošanu viņi neesot domājuši. "Mums daudz radu un draugu, lai visiem pietiek." Prāvo kartupeļu ražu palīdzot realizēt Raita brālis. "Jārēķinās, ka jāstāda vairāk nekā vajag pašu un lopu patēriņam," norāda saimnieks. Pērn lieti uznākuši tik strauji, ka kāds pushektārs kartupeļu palicis nenovākts.
Lopiņus aizdod svētkiem
"Mēs paši līdz šim preses uzmanības lokā neesam bijuši tik daudz kā mūsu lopiņi," nosmej Inese. Raitis atklāj, ka Ziemassvētku laikā viņu aitas un kazas piedaloties Ziemupes Ziemassvētku vecīša biroja darbā. "Lai pienācīgi sagatavotos, patlaban būtu pēdējais laiks ķerties pie darba," spriež saimnieks. Svētku laikā katru rītu un vakaru kazas un aitas viņš vadājis uz jūras krastu un atpakaļ. "Ļoti gribētu, lai iesāktā tradīcija netiktu komercializēta. Tas ir tik skaisti, ka Latvijas Ziemassvētku vecītis mitinās Ziemupē! Arī šogad mums ir dažas idejas, ko piedāvāt."
Patlaban kazas ganās aplokā kopā ar Šarolē un Limuzīnu šķirnes telēm, kuras audzējot par zīdītājgovīm. Kūtī mitinās arī rukši. "Kad kazas no aploka pasprūk, jaunās ābelītes tiek apcirptas pēc viņu gaumes," bez piktuma stāsta saimnieks. Inese nosmej, ka viņiem esot arī pieci ļoti sabiedriski kaķi. "Pie viņiem vienmēr kāds ciemojas no kaimiņiem."
Saimnieki atzīst, ka arī pie viņiem bieži ciemojas draugi un kolēģi. "Tā iznācis, ka pagaidām mums vienīgajiem ir lauku īpašums," saka Inese. Lai gan pavisam netālu ir Ziemupes mednieku kolektīva "dīrātava", pēc medībām vīri labprātāk dienas gaitas apspriežot Kaimiņu sētā. "Tagad varēsim arī pirtiņu piedāvāt," sola Raitis. Viņš atzīst, ka saņēmis ieteikumus veidot viesu māju, bet tādu te, piekrastē, jau saradies visai daudz. "Pagaidām gribu māju, kur labi dzīvot pašiem.